Doties uz galveno

Kā darbinieki vērtē savu emocionālo labsajūtu darbā?

Lai arī uzņēmumiem un iestādēm ikdienā ir dažādas aktualitātes un prioritātes, tomēr jāpatur prātā, ka aiz visiem procesiem atrodas cilvēks – ikviens darbinieks un vadītājs. Tādēļ strādājošo emocionālajai labsajūtai darbā ir būtiska loma un nozīme. HRM Idea rakstā lasiet pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar veiktā pētījuma rezultātus par darbinieku apmierinātības un noskaņojuma tendencēm.

AUTORS: Kantar
Vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā.

Ik gadu, rudenī tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena (World Mental Health Day). Tai veltīti pasākumi nu jau vairākus gadus tiek īstenoti arī Latvijā. Šo pasākumu vispārējais mērķis ir palielināt izpratni par garīgās veselības jautājumiem visā pasaulē un mobilizēt centienus garīgās veselības atbalstam gan ikdienā, gan arī darba vidē. Šī gada Pasaules garīgās veselības dienas sauklis ir “Garīgā veselība ir universālas cilvēktiesības”.

Lai arī uzņēmumiem un iestādēm ikdienā ir dažādas aktualitātes un prioritātes, tomēr jāpatur prātā, ka aiz visiem procesiem atrodas cilvēks – ikviens darbinieks un vadītājs, līdz ar to strādājošo emocionālajai labsajūtai darbā, t.i., spējai justies labi, darboties efektīvi un produktīvi, ir būtiska loma un nozīme.

Laimīgāks, mazāk stresains un noraizējies darbinieks ir efektīvāks un produktīvāks darbinieks. Strādājošie novērtē, ja darba devējam rūp ne tikai viņu produktivitāte, bet arī viņu emocionālā labsajūta.

Kā vērtējam sevi?

Pētījumu kompānija Kantar, sekojot līdzi darbinieku apmierinātības un noskaņojuma tendencēm, veica aptauju, kurā noskaidroja, kā strādājošie Latvijā vērtē savu emocionālo labsajūtu dzīvē kopumā un arī tieši darbā, kā arī lūdza darbiniekiem paskaidrot, kas viņiem darbā liek justies labi vai tieši pretēji – slikti?

Pētījuma rezultāti liecina, ka, neskatoties uz apkārtējo sociālpolitisko un ekonomisko situāciju, divi no trim darba ņēmējiem savu pašreizējo emocionālo labsajūtu raksturo kopumā pozitīvi, kamēr katrs ceturtais darbinieks to raksturo kopumā negatīvi.

Jautāti, kā strādājošie raksturo savu pašreizējo emocionālo labsajūtu tieši darbā, vairāk nekā 2/3 darba ņēmēju to raksturo kopumā pozitīvi, kamēr aptuveni 1/5 (22%) kopumā negatīvi.

Emocionālā labsajūta darbā un dzīvē

Tas, kā darbinieki jūtas dzīvē kopumā, ietekmē arī to, kā viņi jūtas darbā un otrādi. Veiksme un pacēlums vienā dzīves jomā ļauj noticēt sev un noskaņoties uz pacēluma viļņa arī citās jomās. Jāsecina, ka pašlaik strādājošie darbā jūtas emocionāli līdzīgi labi kā dzīvē kopumā (attiecīgi: 69% un 67% jūtas “pozitīvi”).

Jāatzīmē, ka savu pašreizējo emocionālo labsajūtu darbā kopumā pozitīvi salīdzinoši biežāk vērtē darbinieki ar augstiem personīgajiem (1301 EUR un vairāk) ienākumiem, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nodarbinātie, strādājošie, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu un darba un personīgās dzīves līdzsvaru, tie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, neapsver darba maiņas iespējas, darbinieki, kuri pozitīvi vērtē savu kopējo emocionālo labsajūtu, kā arī nav piedzīvojuši profesionālās “izdegšanas” pazīmes.

Un pretēji – caurmērā negatīvāk savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē strādājošie, kuri kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu un darba un personīgās dzīves līdzsvaru, tie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un apsver darba maiņas iespējas, darbinieki, kuri negatīvi vērtē savu kopējo emocionālo labsajūtu, kā arī ir piedzīvojuši profesionālās “izdegšanas” pazīmes.

Kantar lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro, ka, salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu, nozīmīgi ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo kopumā pozitīvi (no 76% uz 69%), vienlaikus palielinoties to strādājošo īpatsvaram, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē kopumā negatīvi (no 18% uz 22%).

Dati atklāj, ka pozitīvi emocionālās labsajūtas vērtējumi darbā ir sniegti biežāk nekā negatīvi: attiecīgi 61% darbinieku ir snieguši pozitīvu, bet 39% negatīvu pamatojumu savas emocionālās labsajūtas darbā vērtējumam.

Darbinieku emocionālā labsajūta

TOP 3 spontāni nosauktie iemesli pozitīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējumam ir: patīk darbs un darba saturs, labas attiecības ar kolēģiem (labs mikroklimats), kā arī darbs sniedz prieku un gandarījumu, kam seko pārmērīga stresa neesamība un kopējā apmierinātība ar dzīvi. Tāpat darbinieku emocionālo labsajūtu pozitīvi ietekmē tas, ka darbinieks jūtas novērtēts un atbalstīts un darba vide ir sakārtota.

Ja runājam par negatīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējumu, tad TOP3 spontāni nosauktie iemesli ir: liela darba slodze, nogurums, augsts stresa līmenis darbā un zems atalgojums (t.sk. bonusu neesamība).

Tāpat darbinieku emocionālo labsajūtu negatīvi ietekmē sliktas attiecības ar tiešo vadītāju (t.sk. mobings, bosings, emocionālā vardarbība utt.), sliktas attiecības ar kolēģiem (slikts mikroklimats kolektīvā), prieka un gandarījuma sajūtas iztrūkums, novērtējuma un atbalsta trūkums, neapmierinātība ar darba un privātās dzīves līdzsvaru, darba stabilitātes, drošuma trūkums, slikta fiziskā vai garīgā veselība, kā arī kopējie sociālekonomiskie apstākļi valstī (dzīves dārdzības pieaugums, politiskā nedrošība un nestabilitāte u.c.).

Kantar lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva, komentējot pētījuma rezultātus, norāda: “Mums visiem – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem – pašlaik ir jādzīvo un jādarbojas pietiekami sarežģītos, grūti prognozējamos un mainīgos augstas nenoteiktības apstākļos, tāpēc ir būtiski pievērst uzmanību savai un savu darbinieku emocionālai labsajūtai dzīvē kopumā un darbā, rūpēties par to un iespēju robežās sniegt nepieciešamo atbalstu arī no organizācijas puses”.

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstieties šeit

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar HRM Idea izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu pareizību atbild raksta autors. 

Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA risinājumiem personāla jomā, lūdzu apmeklējiet produktu lapas:

Visma Talent Solutions – risinājums inovatīvai talantu vadībai »

HoP – darbinieku pašapkalpošanās » 

Appical  risinājums efektīvai darbinieku ievadīšanai (onboarding) darbā >>

EasyCruit – personāla atlasei »