Personāla atlase – izaicinājums, ar kuru saskaras ikviens uzņēmums. Kā atrast labākos darbiniekus, kuri piemēroti amatam un kuru uzskati saskan ar uzņēmuma vērtībām? Kā atlasi veikt pēc iespējas objektīvāk, gūstot ieskatu arī tajā, kāds cilvēks būs darbībā? Tie ir galvenie jautājumi, kurus sev ikdienā uzdod personāla atlases speciālisti.
Lai labāk izprastu darba specifiku un to, ar kādām problēmām šobrīd nākas saskarties Latvijas darba tirgū, viedokli vaicājām divu lielo Latvijas uzņēmumu pārstāvēm – A/S “Aldaris” personāla vadības speciālistei Renātei Rubenei un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” personāla vadības direktorei Žožitai Beresņevai.
Cilvēku pasivitāte un zināšanu līmenis
Kā atzīst R.Rubene: “Grūtības procesā, protams, ir atkarīgas no vakanču veida un pozīcijas lieluma uzņēmumā, taču, jāatzīst, ka bieži nākas saskarties ar pretendentu pasivitāti, piemēram, vasaras periodā. Iespējams, to varētu skaidrot ar silto sezonu un vēlmi, nevis meklēt jaunu darba vietu, bet baudīt silto laiku un sava veida bezrūpību. Tomēr tas ir tikai mans minējums”.
Kas attiecas uz to, kā šādu problēmu risināt, speciāliste uzskata, ka pašiem uzņēmumiem ir jārēķinās ar šo sezonalitāti, pielāgojoties situācijai. Varbūt kādi īpaši piedāvājumi no uzņēmuma puses varētu ieinteresēt cilvēkus aktīvāk pieteikties attiecīgajai vakancei.
Speciāliste uzskata, ka tieši konkrētajā darba vietā, tāpat kā daudzās citās, pastāv izaicinājums atrast īsto cilvēku pozīcijai. Visticamāk, tas ir arī lielākais izaicinājums visā jomā. Vēl kāds problēm-faktors īstā cilvēka atrašanā ir – neatbilstošs pretendenta zināšanu un prasmju faktors.
Labu IT speciālistu trūkums
“Visgrūtāk Latvijas darba tirgū ir atrast IT speciālistus, jo pieprasījums pārsniedz to cilvēku skaitu, kuri tiešām sevi var dēvēt par IT speciālistiem. Vislielākā mainība ir klientu konsultantu amatos klientu un zvanu centros, jo tas, pirmkārt, ir maiņu darbs, otrkārt, saspringts lielās klientu plūsmas dēļ. Papildus nepieciešams nemitīgi mācīties, jo daudz jāzina par tehnoloģijām, pakalpojumiem un iekārtām,”- tā uzsver Ž.Beresņeva.
Speciāliste uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai Latvijā tiktu sagatavoti pēc iespējas vairāk IT profesiju pārstāvji: “Ir nopietni jāstrādā pie IT studiju programmu satura. Būtu daudz vieglāk atrast klientu konsultantus, ja jaunieši varētu komunicēt gan latviešu, gan krievu valodā, jo aptuveni 50% klientu ir krievu valodā runājoši, un klientu konsultantiem ir jāspēj visus klientus apkalpot vienlīdz kvalitatīvi. Šie ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties ikdienas darbā!”
Ko varam secināt?
Ņemot vērā nozares speciālistu viedokli, varam rast vairākus būtiskus secinājumus, par kuriem vērts aizdomāties.
Pirmkārt, uzņēmumiem ir aktīvi jāstrādā pie potenciālo darbinieku piesaistīšanas, īpaši sezonās, kad novērojama lielāka cilvēku pasivitāte.
Otrkārt, labu IT speciālistu atrašana var būt ārkārtīgi sarežģīta, jo trūkst gan valodu zināšanas, gan speciālisti kā tādi. Šis gan ir jautājums, par kuru būtu vērts aizdomāties Latvijas izglītības iestādēm.
Tomēr – viens no galvenajiem secinājumiem, kuru minējušas abas speciālistes – lielākais izaicinājums ir atbilstoša cilvēka atrašana un izvēle, ņemot vērā zināšanu un prasmju trūkumu.
Ņemot vērā izaicinājumus, personāla atlases speciālistiem ir jābūt radošiem un jādomā gan par interesantiem kandidātu piesaistes veidiem, gan apmācībām, lai kompensētu pieņemto darbinieku robus zināšanās. To ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, jo personāla speciālisti, līdzīgi kā vairums mūsdienu cilvēku, cīnās ar lielāko no izaicinājumiem – laika trūkumu. Lai iegūtu vairāk laika radošām aktivitātēm, ir vērts izvērtēt, vai daļu no administratīvajiem darbiem nav efektīvāk uzticēt IT sistēmām, kas tos spēj paveikt gan ātrāk, gan precīzāk.
