Par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2019. gada 3. ceturksnī

Grāmatvežu ekspresis par izmaiņām nodokļos un grāmatvedībā 2019. gada 3. ceturksnī

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

GRĀMATVEDĪBA

No 2020.gada paredzēts ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu

Likumā “Par grāmatvedību” sagatavoti grozījumi, lai ieviestu “Moneyval” rekomendācijas, sakārtotu grāmatvedības ārpakalpojumu nozari, celtu grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti un mazinātu ēnu ekonomiku, ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. 

Saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” prasībām uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona — grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis.

Svarīgs jautājums katrā uzņēmumā un iestādē ir par grāmatvedības uzskaiti atbildīgās personas kvalifikācija. Kā norādīts grozījumu anotācijā, tā kā Latvijā grāmatvežu profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, netiek pienācīgi regulēta un neatbilst noteiktiem kvalitātes standartiem, nav pārliecības par korektu nodokļu aprēķināšanu. Turklāt nepietiekamo grāmatvežu kvalifikāciju var izmantot ēnu ekonomikas veicināšanai. Tādējādi, ņemot vērā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju atbildību un lomu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) prasību ievērošanā un nepieciešamību nodrošināt atbilstību augstākajiem Finanšu darījumu darba grupas standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā, ir nepieciešams noteikt konkrētas minimālās profesionālās kvalifikācijas prasības.

Grozījumi paredz noteikt grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikāciju, kā arī vismaz trīs gadu pieredzi grāmatvedības kārtošanā. Par ārpakalpojuma grāmatvedi aizliegts būt tādai fiziskai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. Šāda fiziska persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt par patiesā labuma guvēju grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā.

Tāpat, ņemot vēra riskus, ko tautsaimniecībai rada nekvalitatīvu grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšana, ir nepieciešams ieviest grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšanu, teikts anotācijā.

Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības licencēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par licences saņemšanu būs jāmaksā valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Lai saņemtu licenci personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. VID izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus NILLTPFNL jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt.

Licence tiks piešķirta uz pieciem gadiem, un, lai pārreģistrētu licenci, ne vēlāk kā mēnesi pirms tās termiņa beigām būs jāiesniedz atjaunota iekšējās kontroles sistēma un pieteikums par pārreģistrāciju.

Plānots, ka tām personām, kurām ir atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024.gada 1.janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanā, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026.gada 1.februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas.

Lai grāmatvedības ārpakalpojumu ņēmējs varētu pārliecināties par pakalpojumu sniedzēja tiesībām sniegt grāmatvedības ārpakalpojumu, publiski būs pieejams grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju reģistrs.

Paredzēts, ka grozījumi likumā “Par grāmatvedību” stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī. 

2020. gadā plāno palielināt neapliekamo minimumu līdz 300 eiro

No 2020.gada 1.janvāra plānots palielināt gada diferencēto neapliekamo minimumu līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Lai nodrošinātu sociāli vismazāk aizsargāto grupu sociālo nodrošinājumu, nolemts paaugstināt minimālo ienākumu līmeni gan personām ar invaliditāti, gan senioriem. Savukārt no 2021.gada 1.janvāra plānots palielināt minimālo algu, to nosakot 500 eiro apmērā.

Atgādinām, ka šogad neapliekamais minimums ir 230 eiro ienākumiem līdz 440 eiro, ienākumiem no 440 līdz 1100 eiro tiek piemērots Valsts ieņēmumu dienesta  prognozētais nepaliekamais minimums, savukārt ienākumiem virs 1100 eiro neapliekamais minimums netiek piemērots vispār.

Izmaiņas vēl jāapstiprina Saeimā 2020.gada budžeta likumprojekta ietvaros.

Plāno palielināt komandējumu kompensāciju apmēru 

Sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi Nr.969), kuru mērķis ir paaugstināt komandējumu pa Latviju dienas naudas, viesnīcu un izdevumu kompensāciju apmērus, lai tie atbilstu mūsdienu preču un pakalpojumu izmaksām.

Lasīt vairāk šeit: https://www.visma.lv/blogs/mk-noteikumu-nr-969-grozijumu-projekts-komandejuma-dienas-naudas-aprekini-dazadas-situacijas/

Grozījumi vēl jāapstiprina MK.

Paredz, ka VID informēs par negodprātīgiem darījumu partneriem

Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem un minimizēt risku tikt iesaistītiem krāpnieciskos darījumos, likumā “Par nodokļiem un nodevām” sagatavoti grozījumi, kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā riskants.

Šajā gadījumā par riskantu darījuma partneri tiek uzskatīts nodokļu maksātājs, kura darbība vai deklarētie darījumi pēc VID veiktās risku analīzes liecina par iespējamiem konkrētā nodokļu grāmatvežu ekspresis abonēmaksātāja veiktajiem nodokļu pārkāpumiem. Vienlaikus VID būs pienākums katrā konkrētajā gadījumā izvērtēt, vai informācija, kas liecina par darījuma partnera nodokļu riskiem, nesatur tiesiski aizsargātu informāciju, piemēram, komercnoslēpumu. Tiesiski aizsargājama informācija nav atklājama nodokļu maksātājam.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komercreģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kas faktiski īsteno valdes funkcijas.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

NODOKĻI

Izmaiņas īpašo PVN režīmu piemērošanā

4.jūlijā spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, kas izstrādāti saskaņā ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums).

Izmaiņas veiktas, lai:

  • precizētu melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu atbilstoši Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) 199.a panta 1.punkta j) apakšpunkta tvērumam un tās preču kategorijas, kurām piemērojama apgrieztā jeb reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība, un izslēgtu pakalpojumus, kuri neietilpst iepriekš minētā PVN direktīvas apakšpunkta tvērumā;
  • uzņēmumi, kuri neveic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā (ES), bet ir reģistrējušies kā PVN maksātāji kādā no dalībvalstīm, varētu izmantot īpašo PVN režīmu (ārpussavienības režīmu), deklarējot un maksājot PVN par elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav PVN maksātāja. Ar grozījumiem veikti precizējumi informācijas saturā, ko PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, paziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izvēloties piemērot ārpussavienības režīmu;
  • noteikumu teksts atbilstu PVN likuma tekstam attiecībā uz reģistrācijas sliekšņa summas apmēra pazemināšanu no 50 000 eiro uz 40 000 eiro (stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī);
  • precizētu apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas termiņu būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras sarakstu, kam ir piemērojama minētā kārtība;
  • noteiktu, ka VID izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par īpašās atļaujas preču importa darījumos piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt šo atļauju 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas;
  • precizētu minētās atļaujas apturēšanas nosacījumus:
    • samazinot parāda esamību valsts budžetam no 1430 eiro uz 150 eiro;
    • precizējot, ka ne tikai nodokļu revīzijas (audita), bet arī nodokļu administrēšanas pasākumu laikā VID ir tiesības konstatēt, ka reģistrēts PVN maksātājs nav atbilstoši norādījis aprēķināto PVN summu par importētajām precēm atbilstošā taksācijas perioda PVN deklarācijā;
  • precizētu minētās atļaujas anulēšanas nosacījumus, ņemot vērā grozījumus PVN likumā, kas stājas spēkā 2019.gada 1.jūlijā, attiecībā uz šīs atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kā arī samazināt termiņu radušos saistību nokārtošanai no 12 mēnešiem uz 3 mēnešiem;
  • papildinātu minētās atļaujas anulēšanas nosacījumus ar jauniem nosacījumiem, ka atļauja tiek anulēta, ja:
    • reģistrēts PVN maksātājs pēdējo 12 mēnešu laikā nav veicis importa darījumus;
    • reģistrētai PVN maksātājai (juridiskai personai) ilgāk par vienu mēnesi nav nevienas amatpersonas vai
      tās valdei nav pārstāvības tiesību;
    • reģistrēta PVN maksātāja (juridiskās personas amatpersona vai fiziska persona) ir iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

Grozījumi noteikumos, ar kuriem tiek precizēts termiņš, kādā VID izskata iesniegumu par īpašās atļaujas preču importa darījumos piešķiršanu un pieņem lēmumu par šīs atļaujas piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt un ar kuriem tiek precizēti nosacījumi, kad minētās atļaujas darbība tiek apturēta un anulēta, stājas spēkā 2019.gada 12.jūlijā.

Savukārt grozījumi noteikumos, ar kuriem tiek precizēts apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas termiņš sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm un jaunā redakcijā izteikta norāde, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Vienkāršotas transfertcenu noteikšanas prasības zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem 

Ministru kabineta noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” pieņemti grozījumi, ar kuriem Latvijā tiek ieviestas atvieglotas prasības transfertcenu noteikšanai zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem.

Grozījumi pieņemti, lai:

  • atvieglotu administratīvo slogu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem, nodrošinot darbību vienkāršotas transfertcenu dokumentācijas regulējumam;
  • atvieglotu transfertcenu noteikšanas kārtību zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem.

Noteikumu grozījumi paredz tiesības UIN maksātājiem – starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrībām – izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, līdz ar to samazinot administratīvo slogu un veicinot tiesisko noteiktību transfertcenu jomā.

Grozījumi nosaka:                      

  • gadījumus, kuros UIN maksātājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem;
  • zemas pievienotās vērtības pakalpojumu tirgus vērtības noteikšanas kārtību.

Atbilstoši grozījumiem, ar kuriem papildināti noteikumi, UIN maksātājs ir tiesīgs izvēlēties ar UIN apliekamam objektam un transfertcenas cenas noteikšanai piemērot vienkāršoto kārtību zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem:

  • pakalpojumiem ir atbalsta funkcijas raksturs, tas ir, tie neveido daļu no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības. Minētais neizslēdz gadījumu, ka pakalpojums veido pamatdarbību vienai starptautiskas uzņēmumu grupas komercsabiedrībai, kura attiecīgo atbalsta funkciju izpilda (sniedz pakalpojumu) citām saistītajām starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām;
  • pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot unikālu un vērtīgu nemateriālo īpašumu, kā arī šāds nemateriālais īpašums nerodas pakalpojumu sniegšanas rezultātā;
  • UIN maksātājs, kurš sniedz pakalpojumu, saistībā ar pakalpojumu neuzņemas un nekontrolē būtiskus riskus, turklāt šo pakalpojumu sniegšanas rezultātā minētajam UIN maksātājam šādi riski nerodas.

grāmatvežu ekspresis abonēNoteikumu izpratnē par zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem var būt grāmatvedības un revīzijas pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, ar personālvadību saistītie pakalpojumi, ar interneta un telekomunikāciju pakalpojumiem saistīti atbalsta funkciju pakalpojumi u.c.

Vienlaikus noteikumos ir noteikti nosacījumi, kuri UIN maksātājam jāievēro, lai piemērotu vienkāršotu transfertcenu noteikšanas kārtību zemas pievienotās vērtības pakalpojuma vērtības aprēķināšanai. 

Grozījumi stājas spēkā 18.jūlijā.

Izmaiņas solidaritātes nodokļa atmaksas kārtībā 

Ministru kabineta noteikumos Nr.164 “Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un aprēķināts un pārskaitīts solidaritātes nodoklis” ir veikti grozījumi, lai nodrošinātu solidaritātes nodokļa daļu sadalīšanu un pārmaksātās solidaritātes nodokļa daļas atgriešanu nodokļa maksātājam.

Šī gada 3.janvārī spēkā stājās grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā, kas nosaka citu solidaritātes nodokļa likmi, sadalījumu, pārmaksātās solidaritātes nodokļa daļas atmaksāšanu nodokļa maksātājiem, tādejādi noteikumos veikti grozījumi:

  • noteikta kārtība, kādā uzskaita, aprēķina, pārskaita solidaritātes nodokli un veic pārmaksātā nodokļa atmaksu rezumējošā kārtībā;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atmaksā pārmaksāto solidaritātes nodokļa daļu pašnodarbinātajiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka, kuri ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI);
  • no speciālajiem budžetiem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas netiek ņemtas vērā un atmaksātas darba devējiem, pašnodarbinātajiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējiem pie darba devēja ārvalstnieka;
  • ja tiek samaksāts solidaritātes nodokļa parāds par periodu, kas senāks par trīs gadiem pirms taksācijas perioda, tad tas paliek speciālajā budžetā nepersonificēts;
  • noteikta kārtība, kā VSAA aprēķina pārmaksāto solidaritātes nodokli un atgriež pārmaksāto daļu solidaritātes nodokļa maksātājam;
  • VID par pārmaksātajām VSAOI informē elektroniskās deklarēšanas sistēmā;
  • ja tiek samaksāts solidaritātes nodokļa parāds par 2018.gadu, solidaritātes nodoklis tiek sadalīts un pārskaitīts atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā 2018.gadā.

Grozījumi noteikumos stājās spēkā šī gada 17.augustā.

Par mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizēšanu 

2019.gada 15.augustā ir stājušies spēkā grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas vairākos gadījumos ierobežo iespējas mainīt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarācijā norādīto informāciju.

Saskaņā ar grozījumiem ir noteikti šādi ierobežojumi: 

Informācija MUN deklarācijā  Līdz 45.dienai pēc ceturkšņa beigām (MUN likuma 7.panta 5.daļa)  Sākot ar 46.dienu pēc ceturkšņa beigām (MUN likuma 7.panta 6.daļa) (15.maijs, 15.augusts, 15.oktobris, 15.februāris)
Palielināt apgrozījumu
Palielināt maksājamā nodokļa apmēru
Samazināt ienākumus darbiniekam
Palielināt ienākumus darbiniekam
Iekļaut deklarācijā jaunu darbinieku
Izslēgt no deklarācijas iepriekš deklarētu darbinieku

 

DARBINIEKI

Noteiks darba aizsardzības prasības attālinātā darba veicējiem

Pieņemti grozījumi Darba aizsardzības likumā, ar kuriem veiktas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu.

Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. 

Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides risku novērtēšanā, norādīts grozījumu anotācijā. 

Attiecībā uz pašnodarbinātajiem likumā skaidrāk noteikts, ka arī šai grupai jāievēro vispārīgie darba aizsardzības principi, ciktāl tas atbilst veicamā darba būtībai.

Lai mazinātu administratīvo slogu darba devējiem, grozījumi paredz tiesības ar darba aizsardzību saistīto procesu dokumentēšanai izmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus, piemēram, šim nolūkam speciāli izstrādātas darba vides risku novērtēšanas vai nodarbināto apmācības reģistrēšanas sistēmas. No likuma arī izslēgtas prasības par dažāda veida nodarbināto un darba vietu sarakstu sastādīšanu.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka bīstamo nozaru uzņēmumos ar 250 vai vairāk nodarbinātajiem būs jābūt vismaz diviem darba aizsardzības speciālistiem, lai uzņēmums varētu kvalitatīvi veikt visus pienākumus darba aizsardzības jomā. Tas nebūs nepieciešams, ja uzņēmums šajā nolūkā izmanto kompetentās institūcijas pakalpojumus.  

Likums stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.

Ģenerālvienošanās nosaka minimālo bruto algu būvniecībā – 780 eiro

Šī gada 3.novembrī spēkā stājās Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un darba devēju noslēgtās ģenerālvienošanās par darba samaksas nosacījumiem grāmatvežu ekspresis abonēbūvniecības nozarē strādājošajiem komersantiem.

Ģenerālvienošanās attiecas uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē (neatkarīgi no tā, vai darba devējs būvniecību ir reģistrējis vai nav reģistrējis kā saimnieciskās darbības veidu) un uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, un darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devēji, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē un atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: 

  • strādā kādā no ģenerālvienošanās pielikumā norādītajām profesijām;
  • veic darbu būvlaukumā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu;
  • veic darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu.

Būvniecībā nodarbinātajiem:

  • minimālā mēneša darba alga par normālu darba laiku ir 780 eiro;
  • minimālā stundas tarifa likme ir 4,67 eiro;
  • piemaksu par virsstundu darbu nosaka 50% apmērā no noteiktās algas, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu;
  • izmaksā piemaksu 5% apmērā atbilstoši piemērojamai nozares minimālajai mēneša darba algai, ja nodarbinātais ir ieguvis izglītību, kas atbilst viņa profesijai, ko apliecina profesionālās vai augstākās izglītības iestādē izsniegts izglītības dokuments;
  • nodarbinātajiem, kas profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādē iegūst izglītību, kas saistīta ar sagatavošanos darbībai būvniecības nozares norādītajās profesijās vai studiju virzienā minētajās profesijās, ko apliecina izglītības iestādes izsniegta izziņa, sešus mēnešus no darba līguma noslēgšanas dienas noteiktajai minimālajai darba algai 780 eiro vai noteiktajai minimālajai stundas likmei 4,67 eiro darba devējam ir tiesības piemērot koeficientu 0,7.

Ģenerālvienošanās nosaka, ka minimālā bruto alga būvniecībā ir 780 eiro, kā arī paredz iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo mēneša darba algu. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, ir jāmaksā šis noteiktais atalgojums.

Darba devējs sešus mēnešus no ģenerālvienošanās spēkā stāšanās dienas, t.i., no 2019.gada 3.novembra, ir tiesīgs būvniecībā nodarbinātajiem noteikt minimālo mēneša darba algu 650 eiro apmērā par normālo darba laiku un minimālo stundas tarifa likmi 3,89 eiro apmērā. Piemērojot šo noteikto minimālo darba algu un stundas tarifa likmi, noteiktais summētā darba laika pārskata periods būvniecībā nodarbinātajiem ir trīs mēneši.

No 2019.gada 3.novembra visiem darba devējiem noteiktais atalgojums jāmaksā neatkarīgi no ienākuma nodokļa maksāšanas režīma.

Ģenerālvienošanās ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nepaziņo par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu.

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

 

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.