Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana administratīvajā tiesā

AUTORS: Iveta Zelča

Zvērināta advokāte

Iedomāsimies situāciju, kurā uzņēmums vai fiziska persona vēršas administratīvajā tiesā, lai pārsūdzētu administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Piemēram, uzņēmums vai fiziska persona apstrīd Datu valsts inspekcijas, Veselības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas vai citas iestādes izdotu administratīvo aktu (nejaukt ar lēmumu par uzņēmuma vai fiziskas personas administratīvu sodīšanu, saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu).

Uzsākot tiesvedību uzņēmumam vai fiziskai personai radīsies tādi izdevumi, kā valsts nodeva vai drošības nauda, ar pierādījumu iegūšanu saistītie izdevumi, piemēram tulka izdevumi par pierādījumu tulkošanu no kādas svešvalodas uz latviešu valodu (tiesvedība notiek latviešu valodā), izdevumi par advokāta palīdzību un citi.

Šajā rakstā tiek aplūkoti aktuālie jautājumi, kas skar praktiskas darbības, lai atgūtu samaksāto valsts nodevu vai drošības naudu, kā arī izdevumus, kuri iztērēti administratīvajā lietā saņemtās juridiskās palīdzības samaksai.

Valsts nodevas samaksa, atmaksa un atlīdzināšana

Uzņēmumam vai fiziskai personai, iesniedzot Administratīvajā tiesā pieteikumu, būs jāsamaksā valsts nodeva (30 EUR par pieteikumu). Administratīvā procesā personai papildus valsts nodevai par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā var rasties šādi izdevumi: 

• 60 EUR par apelācijas sūdzību;
• 15 EUR drošības nauda par blakus sūdzību;
• 70 EUR drošības nauda par kasācijas sūdzību;
• 15 EUR drošības nauda par lūgumu par pagaidu aizsardzību (sk. Administratīvā procesa likuma 124.pantu).

Likumos tiek veikti grozījumi, tāpēc administratīvajā lietā iemaksājamo valsts nodevu un drošības naudu aktuālo apmēru varat atrast Administratīvā procesa likuma 13. nodaļā Maksājumi valsts budžetā. 

Savukārt, Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumos Nr. 85 “Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu”, atradīsiet detalizēti aprakstītu kārtību, kādā valsts nodeva un drošības nauda tiek iemaksāta vai atgūta. 

Ir svarīgi vērst uzmanību uz faktu, ka valsts nodevai un drošības naudai var būt atšķirīgi konti, kurus var atrast tiesu mājaslapā internetā vai Augstākās tiesas mājaslapā internetā, jo:

• ja attiecīgo lēmumu pieņem Augstākā tiesa, tad iemaksa ir veicama Augstākās tiesas norādītajā kontā Valsts kasē;
• ja attiecīgo lēmumu pieņem Administratīvā rajona tiesa vai Administratīvā apgabaltiesa, tad iemaksa ir veicama Tiesu administrācijas norādītajā kontā Valsts kasē.

Uzņēmums vai fiziska persona valsts nodevu vai drošības naudu, var iemaksāt maksājumu veicot tiesu iestādē (ja tas ir iespējams, jo šobrīd liela daļa tiesu kancelejas nepieņem apmeklētājus klātienē), ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī, vai ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, veicot maksājums ar pārskaitījumu (piemēram, savā internetbankā).

 Fiziskās personas

Būtiski, ka Administratīvā procesa likuma 128.pants un 129.² pants noteic izņēmumus attiecībā uz fiziskajām personām, piemēram, valsts nodeva vai drošības nauda nav jāmaksā fiziskai personai, kura, saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas, personai, kura pārsūdz Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, piemēram, par atteikumu pilnībā vai daļā nodrošināt valsts juridisko palīdzību administratīvajās lietās. Drošības nauda nav jāmaksā arī, iesniedzot blakus sūdzību par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 128.panta trešo daļu un 129.² panta ceturto daļu, fiziskai personai ir piešķirtas arī tiesības, iesniedzot pierādījumus, lūgt tiesu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no valsts nodevas vai drošības naudas samaksas(1), pamatojoties uz fiziskās personas mantisko stāvokli.

Judikatūrā ir atzīts: “Procesa dalībnieks tiek atbrīvots no maksājumiem par tiesvedību gadījumā, ja tiek konstatēts, ka persona objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un līdz ar to personai var trūkt līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Lai tiesa varētu pārliecināties par personas mantisko stāvokli, personai ir pienākums sniegt konkrētu informāciju par saviem uzkrājumiem, ienākumiem un izdevumiem. (…) vai arī lūgt tiesai šādus pierādījumus iegūt, ja pašai personai nav iespēju tos sagādāt.”(2)

Ja tiesnesis atsaka atbrīvot vai samazināt valsts nodevu, tad personai ir tiesības iesniegt blakus sūdzību.

Uzņēmums (Privāto tiesību juridiskā persona)

Administratīvā procesa likums neparedz, ka arī privāto tiesību juridiskajai personai būtu tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu.

Vēlos vērst lasītāju uzmanību uz faktu, ka 2023.gada 17.februārī Latvijas Republikas Satversmes tiesa, skatot lietu Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, nolēma: “atzīt Civilprocesa likuma 43. panta ceturto daļu, ciktāl tā neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. oktobra. (3)

Lai arī lieta neskar Administratīvā procesa likumu, tomēr būtiski, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa spriedumu argumentējusi ar:

• “Tiesību uz taisnīgu tiesu būtība prasa, lai šīs tiesības varētu īstenot ne vien fiziskā persona, bet arī privāto tiesību juridiskā persona (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2021-22-01 10.3. punktu).
• Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujams tas, ka tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošana tiktu padarīta atkarīga no personas finansiālajām iespējām (sk. 2022. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2021-22-01 10. punktu).
• No tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet likumdevēja pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tiesas pieejamību arī personai, kurai nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai spētu veikt noteiktus ar tiesvedību saistītus obligātos maksājumus, piemēram, paredzot tiesisku regulējumu šādas personas pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no pienākuma veikt noteiktus maksājumus.
• Tas, ka personai nav, piemēram, tiesību lūgt tiesu pilnībā vai daļēji to atbrīvot no noteiktu obligātu maksājumu veikšanas, ietekmē personas iespējas īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2021-22-01 10. un 10.3. punktu).”(4)

Ņemot vērā, Latvijas Republikas Satversmes tiesas atziņas 2023.gada 17.februāra spriedumā lietā Nr. 2022-05-01, likumdevējam būtu pamats pārskatīt arī Administratīvā procesa likuma normas, ciktāl tās neparedz izņēmumu: privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu vai drošības naudu.

Neskatoties uz to, ka Administratīvā procesa likumā valsts nodevu summas, salīdzinoši ar civillietām, nav lielas, tomēr, lai nodrošinātu, ka arī juridiskā persona, kurai dažādu apstākļu dēļ nav pieejami finanšu līdzekļi, var pilnvērtīgi aizstāvēt savas tiesības taisnīgā tiesā, likumdevējam būtu jāietver norma, kas pieļauj privāto tiesību juridiskai personai tiesības lūgt atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas. Likumdevējam neveicot izmaiņas Administratīvā procesa likumā, iespējama, situācija, kurā Satversmes tiesā vēršas persona, attiecībā par Administratīvā procesa likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam.

Valsts nodevas atlīdzināšana

Tiesa piespriež no atbildētāja (iespējamā atbildētāja) par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu, ja:

• pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts (tostarp Administratīvā procesa likuma 191.2 pantā paredzētajā kārtībā, kad tiesnesis izlemj pieteikumu apmierināt bez lietas iztiesāšanas);
• vai tiesvedība lietā izbeigta, jo tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies.

Uzņēmums vai fiziska persona, kuras pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, un stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums, kurā ir paredzēta valsts nodevas atlīdzināšana iesniedz iesniegumu atbildētājam (iestādei). Valsts nodevu atlīdzina no atbildētāja (iestādes) līdzekļiem. Valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas atbildētājam (iestādei).

Valsts nodevas un drošības naudas atmaksa

Valsts nodevu atmaksā pilnīgi: ja:

• tiesnesis pieteikumu atsakās pieņemt vai to atstāj bez izskatīšanas, vai izbeidz tiesvedību lietā, pamatojoties uz to, ka:

– pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību (bijusi iestādes kļūdaina norāde par pārsūdzības kārtību vai iestādes lēmumā nav bijusi norādīta apstrīdēšanas kārtība);

– pieteicējam tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;

– lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā (iestāde lēmumā kļūdaini norādījusi, ka pieteicējam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu);

– pieteicējam nav subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu (iestāde lēmumā kļūdaini norādījusi, ka pieteicējam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu).

• tiesnesis atsakās pieņemt apelācijas sūdzību vai tiesa izbeidz apelācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka pieteicējs vai trešā persona ir iesniegusi apelācijas sūdzību par spriedumu, kas nav pārsūdzams (tiesa kļūdaini norādījusi par sprieduma pārsūdzības kārtību).
• apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas spriedumu (pamatojoties uz būtiskiem procesuālo normu pārkāpumiem, piemēram, par tiesvedības valodu, lietā nav sprieduma utt. (sk. arī Administratīvā procesa likumu šā likuma 303.pantu);)
• ja pieteicējs atsakās no pieteikuma.

Valsts nodevu atmaksā daļēji (tika samaksāta par lietas izskatīšanu attiecīgajā tiesas instance), ja pieteicējs vai trešā persona atteikusies no pieteikuma vai apelācijas sūdzības, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Drošības naudu atmaksā pilnīgi:

• ja blakus sūdzību apmierina pilnībā vai daļā;
• ja blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu vai izbeidz blakus sūdzību, pamatojoties uz to, ka procesa dalībnieks ir iesniedzis blakus sūdzību par nolēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, jo ņēmis vērā tiesas (tiesneša) kļūdainu norādi par nolēmuma pārsūdzības kārtību;
• ja kasācijas sūdzību apmierina pilnībā vai daļā;
• ja atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību vai izbeidz kasācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka procesa dalībnieks ir iesniedzis kasācijas sūdzību par nolēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, jo ņēmis vērā tiesas (tiesneša) kļūdainu norādi par nolēmuma pārsūdzības kārtību;
• ja lūgumu par pagaidu aizsardzību apmierina pilnībā vai daļā;
• ja tiesvedība lietā izbeigta, jo tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies.

Drošības naudu atmaksā daļēji, ja blakus sūdzību, kasācijas sūdzību, lūgumu par pagaidu aizsardzību vai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atsauc, iekams nav pabeigta to izskatīšana pēc būtības.

Valsts nodeva un drošības nauda (ja iemaksa veikta Tiesu administrācijas norādītajā kontā Valsts kasē (https://www.tiesas.lv/informacija-par-tiesu-kontiem) tiek atmaksātas uz personas iesnieguma pamata, ja attiecīgs iesniegums iesniegts Valsts ieņēmumu dienestā triju gadu laikā no dienas, kad valsts nodeva ir iemaksāta vai no dienas, kad stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums par valsts nodevas atmaksāšanu.(5)

Ir būtiski nošķirt tos gadījumus, kad tiesa ar nolēmumu ir noteikusi, ka valsts nodeva ir atmaksājama no tiem gadījumiem, kad Administratīvā procesa likums noteic, ka veicama atmaksa bez nolēmuma. Piemēram, ja:

• pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, tiesnesis pieteikumu atsakās pieņemt, sagatavot lēmumu, kurā norāda, ka pieteicējam valsts nodevu atmaksā pilnīgi. Šajā gadījumā iesniegumam Valsts ieņēmumu dienestam pievieno spēkā esošu tiesas vai tiesneša nolēmuma norakstu vai apliecinātu kopiju. Valsts nodevu atmaksās, ja iesniegums iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam triju gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums par valsts nodevas atmaksāšanu.
• ja valsts nodeva vai drošības nauda Valsts kasē ir samaksāta par darbībām (ja iemaksa veikta Tiesu administrācijas norādītajā kontā Valsts kasē (https://www.tiesas.lv/informacija-par-tiesu-kontiem)), par kurām tā nav jāmaksā, vai samaksāta lielāka valsts nodeva vai drošības nauda nekā nosaka likums, tad valsts nodevu vai drošības naudu atmaksā bez Administratīvās rajona tiesas, vai Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu lēmuma. Valsts nodevu atmaksās, ja iesniegums iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam triju gadu laikā no dienas, kad valsts nodeva ir iemaksāta.

Ja Latvijas Republikas Administratīvo lietu departaments nolēmumā ir atzinis, ka iemaksātā drošības nauda ir atmaksājama, un tā ir iemaksāta Augstākās tiesas depozītkontā, lietas dalībniekam jāvēršas Augstākajā tiesā ar iesniegumu par drošības naudas atmaksu. Iesnieguma forma pieejama šeit.

Bez Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments senatora lēmuma drošības naudu atmaksā, ja tā iemaksāta Augstākās tiesas depozītkontā, par darbībām, par kurām tā nav jāmaksā, vai samaksāta lielāka drošības nauda nekā nosaka likums. Lietas dalībniekam jāvēršas Augstākajā tiesā ar iesniegumu par drošības naudas atmaksu. Iesnieguma forma pieejama šeit.

Ja uzņēmums vai fiziska persona  trīs gadu laikā (attiecīgi no dienas, kad stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums par drošības naudas atmaksāšanu, vai no dienas, kad drošības nauda ir iemaksāta) nav iesniegusi iesniegumu par drošības naudas atmaksu, Tiesu administrācija un Augstākā tiesa pārskaita drošības naudu valsts budžeta ieņēmumos.

Izdevumi par advokāta palīdzību

Izdevumi par advokāta palīdzību, t.i., konkrētā tiesas procesā radušies izdevumi par advokāta veikto juridisko pārstāvību vai/un juridisko palīdzību. Kā atzinusi Satversmes tiesa, „tiesības uz kvalificētu juridisko pārstāvību ir personas pamattiesības, kas nodrošina citu tiesību īstenošanu”(6).

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. (…). Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”

Administratīvajā procesā šis jautājums ir noregulēts ļoti atšķirīgi no Civilprocesa likuma, kas paredz, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi no lietu zaudējušas puses, ja tiesā ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši dokumenti un tie ir saistīti ar izskatāmo lietu. Civilprocesa likuma izpratnē lietas vešanu saistītie izdevumi nav zaudējumi, bet izdevumi.

Administratīvajā procesā, iesniedzot pieteikumu, ir norādāma prasījuma summa, ja tajā ietverts prasījums, atlīdzināt mantiskos zaudējumus (termins saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu).

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmo un trešo daļu, mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ, mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas(7), kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Ja pieteikumā ir jāietver lūgumus atlīdzināt mantiskos zaudējumus, jānorāda pieprasītā zaudējuma apmērs un jāiesniedz pierādījumi, ja ir ietverta norāde uz jau esošiem izdevumiem saistībā ar juridiskās palīdzības saņemšanu, piemēram, par pieteikuma sagatavošanu. Administratīvā tiesa pieļauj, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 145.panta otrās daļas 2.punktam pieteicējs varēs rakstveidā grozīt prasījuma apmēru, ja lietas izskatīšanas gaitā izdevumi par juridiskās palīdzības saņemšanu būs palielinājušies.

Izmaksu maksimālo apmēru, par kādu ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas atlīdzina privātpersonai, ja tai valsts pārvaldes iestādes rīcības dēļ nodarīts mantisks zaudējums vai personisks kaitējums, līdz 2022.gada 29.martam ierobežoja Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumi Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru“.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 25. marta spriedumu lietā Nr. 2021-25-03 no 2022.gada 29.marta, Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5.punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 10. aprīļa), tiktāl tas neparedzēja ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā, tika atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.”

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ar 2022. gada 25. marta spriedumu lietā Nr. 2021-25-03 ir atzinusi: “Līdz brīdim, kad stāsies spēkā regulējums, ar kuru Ministru kabinets būs izpildījis savu pienākumu, kas tam noteikts Satversmes 92. panta pirmajā teikumā, tiesību normu piemērotājam tām personām, kurām ar juridisko palīdzību saistīti izdevumi radušies valsts prettiesiskas rīcības rezultātā, tiesības uz taisnīgu tiesu jānodrošina, tieši piemērojot Satversmes 92. panta pirmo teikumu un šā sprieduma atziņas un nosakot ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā.”

Mantisko zaudējumu apmēru kopā veido zvērināta advokāta izdevumi: konsultācijas, iepazīšanās ar lietas materiāliem un pieteikuma sagatavošana. Pieteicējam ir jāiesniedz pierādījumi par juridisko palīdzību un jāargumentē to apmērs. Savukārt, administratīvajai tiesai šobrīd pašai ir jālemj par mantisko zaudējumu maksimālo apmēru.

Lai saņemtu atlīdzību par izdevumiem, kas radušies par advokāta palīdzību tiesā, kurā izskata lietu, ir nepieciešams iesniegt:

• advokāta izrakstītu orderi(8), kurā norādīts klients, tiesu nams, kura advokāts veicis sava uzdevuma izpildi, lietas numurs vai lietu identificējoši fakti, ja uzdevuma veikšanas brīdī lietas numurs vēl nav piešķirts;
• advokāta izrakstītu rēķinu, kurā ir visi rēķinam nepieciešamie rekvizīti, kā arī lietas numurs vai lietu identificējoši fakti, ja uzdevuma veikšanas brīdī lietas numurs vēl nav piešķirts.

Lai arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūrā ir atrodams spriedums (9), kurā tiesa ir atkāpusies no principa, ka lietā ir jābūt advokāta orderim un advokāta rēķinos ir jābūt norādītam konkrētās lietas numuram, tomēr būtiski, ka šī atkāpe ir notikusi konkrētas lietas apstākļos. Proti, tiesa ir secinājusi, ka iestāde nav cēlusi iebildumus par advokāta ordera neesamību un rēķiniem, kuros nav norādīts lietas numurs. Tiesa papildus ir norādījusi: “Administratīvā procesa likuma 247.panta trešā daļa noteic, ka tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem administratīvā procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli. Šī tiesību norma ir vērsta uz tiesību tikt uzklausītam īstenošanu un „pārsteiguma” spriedumu nepieļaušanu, tādējādi sekmējot taisnīga tiesas procesa īstenošanu. Lai netiktu sastādīts „pārsteiguma” spriedums, mutvārdu procesā tiesai ir jāpārrunā ar lietas dalībniekiem lietā nozīmīgie faktiskie un tiesiskie apstākļi; tas pats attiecināms uz rakstveida procesu (Senāta 2016.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-190/2016 (A420413012) 10.punkts).”(10)

Latvijas Republikas Augstākā tiesa savā judikatūrā ir atzinusi: “Par jau cēlušos mantisku zaudējumu ir uzskatāma arī saistību apmēra palielināšanās, līdz ar to, atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7. panta pirmajai daļai par mantisko zaudējumu, kas cietušajam radies, ir uzskatāma arī rēķinā par juridisko palīdzību norādītā summa, lai arī tā vēl nav samaksāta.”(11)

Secinājumi:

• Pieteicējam (juridiskajai vai fiziskajai personai) ir tiesības saņemt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, ja pieteikums ir pilnīgi vai daļā apmierināts.
• Faktu, ka konkrētajā lietā un tiesu instancē lietu vedis advokāts, apliecina advokāta izrakstītais un tiesā iesniegtais orderis.
• Faktu, ka konkrētajā lietā un tiesu instancē radušies izdevumi par advokāta palīdzību, apliecina atbilstoši noformēts advokāta rēķins.

(function() { var qs,j,q,s,d=document, gi=d.getElementById, ce=d.createElement, gt=d.getElementsByTagName, id=”calconic_”, b=”https://cdn.calconic.com/static/js/”; if(!gi.call(d,id)) { j=ce.call(d,”script”); j.id=id; j.type=”text/javascript”; j.async=true; j.dataset.calconic=true; j.src=b+”calconic.min.js”; q=gt.call(d,”script”)[0]; q.parentNode.insertBefore(j,q) } })();

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Atsauces

(1) Tiesa (tiesnesis), pieņemot lēmumu, ņem vērā to, vai šīs personas iesniegtos citus pieteikumus, sūdzības un lūgumus administratīvajai tiesai pēdējo triju gadu laikā vairākkārt atteikts pieņemt, atteikts izskatīt, tie atstāti bez izskatīšanas vai noraidīti.

(2) Sk. Augstākās tiesas 06.06.2022. rīcības sēdes lēmums Nr. SKA-851/2022 (680006222), “Tas vien, ka pieteicējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, pats par sevi neliecina, ka viņam nav, piemēram, uzkrājumu vai citu ienākumu. Tādējādi šie apstākļi nevar būt pamats atbrīvojumam no drošības naudas iemaksas.”

(3) Sk. arī Latvijas Republikas Satversmes tiesas lietu Nr. 2021-22-01, kurā tika  esot skatīts jautājums par privāto tiesību juridisko personu tiesībām lūgt tās atbrīvot no drošības naudas samaksas par blakus sūdzības iesniegšanu.

(4) Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2023.gada 17.februāra spriedums lietā Nr. 2022-05-01, 11.punkts

(5) Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumi Nr.85 Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu, atradīsiet detalizēti aprakstītu kārtību.

(6) sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 27.jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 2.2.punktu

(7) “Atlīdzinājums par valsts pārvaldes iestāžu nodarītajiem zaudējumiem tiek piešķirts no publiskā budžeta līdzekļiem, tātad būtībā – no visu nodokļu maksātāju naudas, un arī tāpēc nav pieļaujams, ka personai tiek piešķirts lielāks atlīdzinājums, nekā tai pienākas.” (sk. Augstākās tiesas 23.05.2022. spriedums Nr. SKA-596/2022 (A420215718))

(8) “Tieši orderis ir dokuments, kas apliecina attiecīgās personas advokāta statusu un atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses.” sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 28.augusta spriedums lietā Nr. SKC-0187/2015

(9) Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 23.septembra spriedums lieta Nr. A420172915, SKA-131/2019

(10) Turpat 9.punkts

(11) Sk. Augstākās tiesas 23.09.2019. spriedums Nr. SKA-131/2019 (A420172915)