Microsoft ir paziņojis, ka sākot ar 2020. gada 14. janvāri pārtrauc Windows Server 2008/2008R2 operētājsistēmas oficiālo atbalstu. Ja jūsu orgazinācija šo operētājsistēmu vairs neizmanto vai – jums vispār nav serveru un izmantojat mākoņpakalpojumus, tad, apsveicam – jums šī ziņa neko nenozīmē un tālāk varat nelasīt.
Ja piederat pie cilvēkiem, kas ir speciālisti savā nozarē, bet īsti neinteresējas, kas notiek ar jūsu datorprogrammām, kamēr vien tās turpina darboties, tad šis būtu īstais brīdis ielūkoties sava servera “Properties” sadaļā vai apjautāties savam IT speciālistam – kādu servera operētājsistēmu mēs izmantojam? Ja atbilde ir 2008, 2008R2 vai kas vēl vecāks, tad ir pēdējais brīdis ļoti nopietni izvērtēt, ko iesākt tālāk.
Kas notiks, ja es nelikšos ne zinis?
Diezgan izplatīta lietotāju reakcija uz paziņojumiem par dažādu sistēmu uzturēšanas pārtraukšanu ir to ignorēšana. Protams, dienā, kad uzturēšana tiek pārtraukta, sistēmas visbiežāk nepārstāj darboties. Uzturēšanas pārtraukšana faktiski nozīmē tikai to, ka ražotājs pārstāj rūpēties par to, lai sistēma pareizi darbotos kopā ar visdažādākajām citām sistēmām un programmām, kas nemitīgi tiek atjaunotas un mainītas.
Uzturētām sistēmām šādas mijiedarbības radītās problēmas tiek meklētas un savlaicīgi novērstas, savukārt uzturēšanas pārtraukšana nozīmē, ka neviens vairs par šādu problēmu rašanos un labošanu nerūpēsies. Arī pārējie programmatūras ražotāji parasti negarantē normālu programmu darbību kopā ar novecojušu operētājsistēmu.
Piemēram, Visma Horizon un HoP sistēmu klientiem ir jārēķinās, ka, ja tās tiks lietotas, izmantojot Windows Server 2008/2008R2, Visma negarantēs uzturēšanas pakalpojumā paredzēto kļūdu un problēmu risināšanu.
Iespējams, ka sistēma, kuras uzturēšana ir pārtraukta, darbosies vēl ilgi, tomēr ir skaidrs, ka agri vai vēlu radīsies lielākas vai mazākas problēmas, kuras atrisināt varēs tikai nomainot sistēmu. Turpinot darbu ar sistēmu, kas vairs netiek uzturēta, uzņēmumam ir jābūt gatavam, ka tās darbībai kritiska kļūda var rasties jebkurā brīdī. Attiecīgi uzņēmējam ir jāizvērtē riski, kādus radītu sistēmas darbības pātraukums.
Cik ilgi uzņēmums var paciest darbības pārtraukumu sistēmā, kas nodrošina ražošanas procesu? Kādas sekas var radīt pārtraukta piekļuve grāmatvedības sistēmai? Kas notiks, ja uz laiku vairs nebūs pieejamas aktuālās finanšu atskaites? Atbildes uz šiem jautājumiem ir atšķirīgas katram uzņēmumam, tomēr tās ir svarīgi apsvērt, pirms uzņemties risku, turpinot darbu ar sistēmu, kuras uzturēšana ir pārtraukta.
Svarīgi ir arī apzināties, kādi ieguldījumi būs nepieciešami brīdī, kad sistēmas darbībā radīsies problēmas, un būt gataviem šos ieguldījumus veikt nekavējoties. Ieguldījumi, kas saistīti ar serveru maiņu, var būt ievērojami, tāpēc tiem ir nepieciešams sagatavoties laikus.
Ko iesākt Windows 2008/2008R serveru lietotājiem?
Risinājums, ko piedāvā Microsoft, ir citas servera operētājsistēmas iegāde vai migrācija uz Azure mākoni. Īstermiņa risinājums ir arī papildu atbalsta pakalpojumu iegāde. Šo risinājumu finansiālais izdevīgums noteikti ir izvērtēšanas vērts, tomēr uzņēmējiem ir arī citas iespējas,
Servera noma datu centā
Tā vietā, lai iegādātos savu serveri, uzņēmējiem ir iespēja arī nomāt servera vietu kādā no datu centriem. Lai gan doma par savu datu izvietošanu ārpus uzņēmuma telpām sākotnēji var šķist biedējoša, patiesībā riski drošībai šādi tiek samazināti.
Droši vien, retais no mums uzskata, ka drošākā vieta skaidras naudas uzglabāšanai ir kāds skapis ofisā. Tieši tāpat kā naudu mēs izvēlamies glabāt bankas kontā vai seifā, arī uzņēmuma datiem daudz piemērotāka vieta ir serveris specializētā datu centrā, nevis ofisa stūrī.
Pāreja uz mākoņpakalpojumiem
Izvērtējot nepieciešamos ieguldījumus, šis ir īstais brīdis, kad uzdot sev jautājumu “vai man patiešām ir nepieciešams serveris vai nomāta servera pakalpojumi?”.
Tāpat kā ir pagājis laiks, kad uzņēmēju vienīgā iespēja tikt pie profesionālas programmatūras bija palielas investīcijas licencēs, ir pagājis arī laiks, kad šo programatūru bija nepieciešams izvietot savos serveros. Lai gan caur inteneta pārlūku lietojamu, augstas komplicētības un pielāgojamības programmu klāsts joprojām ir visnotaļ ierobežots, arī profesionālo programmu ražotāji piedāvā mākoņpakalpojumus. Tas nozīmē, ka sistēmas ražotājs rūpējas par vietu, kur sistēmu izvietot un veidu, kā lietotāji tai var piekļūt.
Piemēram, Latvijā plaši izmantotā ERP sistēma Horizon ir pieejama arī kā abonējams mākoņpakalpojums. Papildu tam, ka uzņēmējam vairs nav jārūpējas par serveriem sistēmas izvietošanai un rezerves kopiju veidošanu, pakalpojums nodrošina arī sistēmas atjauninājumu uzstādīšanu. Izvērtējot visas uzņēmumā lietotās programmas un iespējas tās izmantot kā mākoņpakalpojumus, ļoti iespējams, ka uzņēmējs varēs rūpes par serveriem atstāt pagātnē.
Jauna servera operētājsistēma, servera pārcelšana uz datu centru vai modernizēšanās, pārejot uz mākonpakalpojumiem, – iespējas ir dažādas. Svarīgi ir tās laikus izvērtēt, lai 2020. gada 14. janvāris neatnes nevēlamus pārsteigumus.
