Līdzcilvēku pieredzes stāsti bieži iedvesmo daudz vairāk nekā viedokļu raksti un pētījumi. Tāpēc aicinām ielūkoties sarunā ar cilvēku, kura dzīves pieredze, aizrautība un vēlme palīdzēt augt sev un citiem ir apbrīnas vērta. Iepazīstieties – SIA Visma Enterprise un SIA Visma Consulting personāla direktore Ineta Juškēviča.
Kā tu nonāci personāla vadības nozarē?
Personāla vadības nozarē strādāju jau 12 gadus, tomēr tā nebija mana pirmā izvēle. Varētu teikt, ka profesiju savā karjerā esmu nomainījusi 3 reizes.
Mani valdzināja medicīna. Bērnībā visus rotaļu lāčus biju piešpricējusi ar ožamo spirtu un sapņoju par to, kā glābšu dzīvības un palīdzēšu visiem cilvēkiem. Biju diezgan slimīgs bērns, līdz ar to man bija daudz laika izstudēt vairākas medicīnas grāmatas, par populāro medicīnas enciklopēdiju nemaz nerunājot.
Likumsakarīgi nonācu medicīnas nozarē un 7 gadus strādāju jaundzimušo reanimācijā kā medicīnas māsa.
Tomēr prasības pret dzīves kvalitāti auga, un, pat strādājot 3 darbos vienlaicīgi, nespēju nodrošināt vēlamo dzīves komfortu. Tādēļ sāku domāt, ko iesākt ar savu dzīvi. Tā sāku studēt organizāciju psiholoģiju un meklēt darbu uzņēmumā ar normālo darba laiku, jo maiņas naktīs bija ietekmējušas veselību.
Nonācu IT kompānijas “Fortech” datorservisā – reģistrēju klientu pieteikumus par datorproblēmām. Pēc tam tie bija jānodod datortehniķiem risināšanai. Šis darbs bija labs treniņš, kā panākt, lai cilvēki izdara nepieciešamo, jo formāli servisa darbiniekiem vadītāja nebiju. Ar laiku kļuvu par klientu apkalpošanas nodaļas vadītāju un šajā amatā pavadīju 7 gadus līdz sapratu, ka ir pienācis laiks doties tālāk – personāla vadības virzienā.
Personāla vadības jomā sāku no pašiem pamatiem kā personāla lietvede. Jau pavisam drīz paralēli lietvedībai sāku nodarboties ar personāla atlasēm. Pēc pusgada kļuvu par atlases projektu vadītāju un tad par atlases un apmācību projektu vadītāju, līdz pēc diviem gadiem, atbrīvojoties personāla vadītāja vakancei, uzņēmuma vadība šos pienākumus uzticēja man.
Kāds ir tavs lielais mērķis šajā darbā?
Mans dzīves aicinājums ir palīdzēt cilvēkiem. Medicīna ar to bija saistīta ļoti tieši, bet, arī esot personāla vadībā, mans darbs ir cieši saistīts ar cilvēkiem un labākas darba vides radīšanu.
Kā tu saglabā motivāciju un prieku darboties personāla vadības jomā un tieši Visma uzņēmumā?
Visas nelaimes un prieki rodas no salīdzināšanas. Brīžos, kad motivācija ir mazinājusies, vienmēr esmu palūkojusies ārpusē un salīdzinājusi ar iespējām šeit.
Tajos brīžos atkal saprotu, cik atbalstoša un gudra ir vadības komanda un, cik iedvesmojoši ir kolēģi, kuri dara iespaidīgas lietas.
Mani fascinē vide, kurā atrodos – rodas sajūta, ka arī pati varu vairāk. Šeit dzīvoju ar sajūtu, ka nav neiespējamu lietu.
Kādi ir lielākie izaicinājumi ikdienā?
Tie ir par un ap cilvēka potenciālu. Mans mērķis ir radīt tādu vidi, kurā darbinieks sevī var atraisīt maksimālo potenciālu un veiksmīgi sasniegt mērķus.
Atlases procesā ļoti svarīgi ieraudzīt, kādas ir cilvēka vērtības un potenciāls. Vai viņš papildina vai tuvina tādai uzņēmuma kultūrai, kādu sagaidām?
Personāla vadītāji sapratīs – amatam ir arī garoziņa. Svarīgi sāpīgos lēmumus skaidrot un ir jārunā arī par nepatīkamajām lietām. Tas ilgtermiņā atmaksājas.
Ko tu ieteiktu citiem, kas vēlas darboties personāla nozarē?
Tas, manuprāt, ir vairāku elementu apvienojums. Svarīgākie no tiem:
- Mīlēt cilvēkus, būt empātiskam un sadzirdēt arī nepateikto vai sajust “sāpi”.
- Apzināties, ka tas ne vienmēr ir amats, kurā tevi slavēs un būsi priekšplānā. Personāla vadītājs ir kā “aizskatuves” darbinieks, kura veiksme ir pieņemto darbinieku uzvaras.
- Esi elastīgs un radošs – nav divu vienādu situāciju un problēmu risināšana ir būtiska šī amata sastāvdaļa.
- Protams, jāprot arī rēķināt un jāzina likumi.
Kā laika gaitā ir mainījusies personāla nozare?
No IT personāla atlases viedokļa raugoties – agrāk bija svarīgi, lai programmētājs tikai programmētu. Tagad būtiski, lai programmētājs varētu gan darboties komandā, gan noskaidrot klienta vajadzības, gan domāt par risinājumu no lietotāja puses.
Agile pieeja nosaka, ka komanda kopā, nevis konkrēts cilvēks, sasniedz mērķus.
Piemēram, testētājam, šobrīd ir nevis jāatrod vietas, kur programmētājs kļūdījies, bet jau procesā jāparedz, kur varētu rasties problēmas un domāt, kā tās proaktīvi novērst.
Tas dod pozitīvu gaisotni un izaugsmi veicinošu vidi. Komandā katrs domā par to, kā uzlabot risinājumu kopumā, nevis tikai konkrēto, savā atbildībā esošo uzdevumu.
Laika gaitā mainījies arī birokrātiskais process – šobrīd pieejami dažādi IT risinājumi personāla vadītājiem, kas automatizē rutīnas darbus. Tos izmantojot, speciālists var nodarboties ar darba radošāko un izaicinošāko daļu.
Bieži vien ir sajūta, ka vienīgais izmērāmais rezultāts personāla vadītājam ir darbā pieņemto cilvēku skaits, tomēr tā ir pavisam neliela daļa. Kādus KPI izvirzi tu, lai izmērītu jūsu darba efektivitāti?
Uzņēmumā kopumā ir ļoti konkrēti un izmērāmi mērķi, un to sasniegšana lielā mērā ir atkarīga tieši no personāla vadības.
Tomēr šo īpatsvaru nav tik vienkārši noteikt, kā, piemēram, pārdošanas nodaļai.
Kādēļ? Darbinieki nav tikai roboti-procesa nodrošinātāji – viņus ietekmē jebkuri apstākļi. Līdz ar to, viss, kas saistīts ar darbiniekiem ir subjektīvi objektīvs.
Tomēr ir faktori, kas ietekmē uzņēmuma intelektuālo jaudu un kurus varam mērīt. Piemēram, personāla mainība, personāla iesaistes indekss, cilvēku prombūtnes un slimības, kas parāda, cik laimīgs jūtas savā darbā. Arī peļņas rādītāji ir mūsu KPI, jo tikai efektīvs darbinieks var sasniegt uzņēmumā izvirzītos mērķus.
Minēji, ka svarīga darba daļa ir vērot un analizēt. Kādas ir svarīgākās atziņas, strādājot par personāla vadītāju?
Krājoties pieredzei, esmu sapratusi, ka mēs esam ļoti dažādi un sadarbība ne vienmēr ir vienkārša, tomēr tieši šajā dažādībā arī ir mūsu spēks.
Uzskatu, ka nav izteikti labu vai sliktu darbinieku – ir vēl ļoti daudz ietekmējošo faktoru, kādēļ cilvēks rīkojās tieši tā un ne citādāk. Nevajag nosodīt, drīzāk censties izprast tā brīža motīvus, situāciju. Esmu kļuvusi mazāk kategoriska.
Tik ilgu laiku strādājot ar cilvēkiem noteikti esi redzējusi daudz izcilu darbinieku. Vai, tavuprāt, ir kas tāds, kas visiem izcilajiem darbiniekiem ir kopīgs?
Izcilie darbinieki ir atvērti jaunām un trakām idejām, reizē arī spējīgi uz tām kritiski paskatīties. Viņiem ir laba humora izjūta, jo spēj netaisīt drāmas un vieglāk uztvert neveiksmes. Viņi ir pārliecināti par sevi, ātri domā un mācās. Viņi novērtē komandas spēku, spēj sadarboties. Un viņiem vienmēr ir vismaz divi risinājumi jebkurai situācijai.
Kāds, tavuprāt, būs nākotnes personāla vadītājs?
Nevienam vairs nav jaunums, ka personāla vadītājam ir jābūt vadības komandā un jāsaprot bizness, kurā darbojas. Domāju nākotnē to būs sapratuši visi uzņēmumi. Kā jebkuram progresīvam darbiniekam, arī personāla vadītājam, būs jāmāk lietot tehnoloģijas.
Vismazāk vajadzētu savus resursus tērēt rutīnas darbiem – dokumentācijas “dzenāšanai” un kārtošanai vai papīru “ražošanai”.
Šo punktu patiesībā izjūtu jau tagad un esmu ļoti laimīga par to. Es neesmu detaļu cilvēks un man ļoti nepatīk veidot atskaites no dažādiem datu avotiem. Es nesaprotu, kādēļ jātērē laiks datu meklēšanai, ja zinu, ka tie visi ir, tikai dažādās vietās, un jāsavelk kopā. Tāpēc esmu priecīga par Visma uzņēmumos izmantoto personāla atlases sistēmu EasyCruit un darbinieku pašapkalpošanās sistēmu HoP, kas optimizē rutīnas darbu.
Domāju nākotnē vispār nevajadzētu būt šāda tipa darbiem un to vajadzētu atrisināt tehnoloģijām.
Lai tuvinātos biznesa partnera konceptam, svarīgi sekot līdzi tendencēm nozarē. Kur tu smelies iedvesmu un zināšanas?
Linkedin bieži redzu vērtīgus rakstus, arī uzņēmuma vadītāja Antra Zālīte regulāri dalās ar materiāliem un rūpējas par to, lai paplašinu savu redzējumu.
Izmantoju arī Harvard Business Review un TEDTalks dzirdēto. Nereti spožu ideju realizācija nāk prātā tieši no citu, it kā nesaistītu nozaru pieredzes.
Lasu arī romānus, taču tas ir vairāk, lai atslēgtos no ikdienas.
Ja tev būtu iespēja, ko tu vēlētos pateikt visiem personāla vadītājiem?
Manuprāt, personāla vadītājs bieži tik ļoti rūpējas par citiem, ka mēdz aizmirst par sevi un darba satura, procesu uzlabošanu.
Tāpēc aicinu uzdrīkstēties – gan iet pie vadības ar jaunām un šķietami trakām idejām, gan nebaidīties riskēt un ieviest jaunas lietas.
Un, ticiet man, – ieguvēji būs gan uzņēmums kopumā, gan darbinieki, kā arī jūs būsiet paveikuši ko nebijušu!
