Spiegi un slepenie aģenti savu dzīvi vada lielā slepenībā. Viņu uzdevums ir ar viltību piekļūt konfidenciālai informācijai, ko slēpj to konkurenti vai pretinieki. 21. gadsimtā spiegošanu aizvien biežāk veic hakeri. Tā tiek dēvēta par kibernoziedzību.
9.-10. klases līmeņa Bebr[a]s domāšanas uzdevums.
Spiegi
Katru piektdienu seši spiegi apmainās ar nedēļas laikā savākto informāciju. Neviens spiegs nevēlas, lai to redzētu kopā ar vairāk nekā vienu citu spiegu – tādēļ informācijas nodošanai nepieciešams organizēt vairākas tikšanās pa pāriem, kuru laikā notiek apmaiņa ar tobrīd zināmo informāciju.
Sešu spiegu grupai ir nepieciešamas trīs tikšanās kārtas, lai informācija, kas ir zināma vienam spiegam, kļūtu zināma visiem grupas spiegiem. Pieņemsim, ka pirms tikšanos sākuma katrs no spiegiem zin kādu unikālu ziņu (1. spiegs ziņu ‘a’, 2. – ‘b’, utt.).
Pirmajā kārtā 1. un 2. spiegs satiekas un pēc sarunas abi jau zin divas ziņas – ‘ab’. Šajā pašā sarunu kārtā savā starpā tiekas 3. un 4. spiegs, kā arī 5. un 6. spiegs. Diagrammā ir parādīts kā trīs tikšanās kārtās notiek visas pieejamās informācijas apmaiņa, un kuras no ziņām kurā brīdī ir zināmas katram spiegam.
Uzdevums
Pēc starptautiska incidenta viens no spiegiem vairs nepiedalās iknedēļas sanāksmēs. Kāds ir mazākais nepieciešamais tikšanās kārtu skaits, lai atlikušie pieci spiegi varētu apmainīties ar visu informāciju?
Pareizā atbilde
Paturi pelīti virs Bebra attēla
un
parādīsies informatīvais teksts ar atbildi!
