Svarīgākās likumu izmaiņas pēdējos 3 mēnešos – 3. daļa: UIN un IIN

MĒNEŠA AUTORS:

Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.”

 

Esam vienojušies, ka žurnāla iFinanses eksperti ik ceturksni Grāmatvežu ekspreša lasītājiem sagatavos materiālu par svarīgākajām likumu izmaiņām, kas attiecas uz grāmatvežiem. Apkopojuma pirmā daļa apskatīja par izmaiņas grāmatvedības un PVN jomā, pirms nedēļa publicētā otrā daļa – izmaiņas VSAOI un Mikrouzņēmumu nodokļos.  Šeit piedāvājam noslēdzošo no šī ceturkšņa rakstiem.

 

UIN

Jauni noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām

07.11.2017. Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti jauni noteikumi “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”.

Tā kā 01.01.2018. stājas spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums), spēku zaudē likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, uz kura pamata izdoti pašlaik spēkā esošie MK noteikumi Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”. Līdz ar to bija nepieciešams izstrādāt atbilstošus uz jaunā likuma pamata izdotus noteikumus par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.

Tāpat kā līdz šim, jauno noteikumu būtība un mērķis ir noteikt zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu ar mērķi novērst nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.

 

Apstiprina jaunā UIN likuma piemērošanas noteikumus

Ņemot vērā, ka no 01.01.2018. nodokļu reformas ietvaros stājas spēkā jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums), kurā paredzēts atšķirīgs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas modelis, Ministru kabinetā (MK) 14.11.2017. izskatīja MK noteikumu projektu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”.

Noteikumu projektā skaidrots jaunais UIN aprēķina modelis, UIN likumā lietotie termini, kā arī ar nodokli apliekamās bāzes ierobežojumi un citi nosacījumi, kas var ietekmēt nodokļa bāzes apmēru. Tāpat noteikumu projektā pārņemta šobrīd spēkā esošā nodokļu piemērošanas nerezidentiem kārtība, pārskata forma un iesniegšanas kārtība par nerezidentu gūto ienākumu. Paredzēta  arī iespēja veikt pārrēķinu, ja ieturētais nodoklis ir lielāks, nekā tas būtu, ja attiecīgu ienākumu gūtu rezidents.

Noteikumu projektā pārņemtas arī šobrīd noteiktās procedūras, lai maksājumus, ko Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, atbrīvotu no nodokļa ieturēšanas. Tāpat iekļauti īpaši nosacījumi ar nodokli apliekamā objekta noteikšanai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai, vienlaikus paredzot administratīvā sloga samazināšanu. Noteikumu projektā iekļautas arī darījuma tirgus cenas noteikšanai izmantojamās metodes un piemērojamā kārtība, ja darījums noticis starp saistītām personām.

Tāpat noteikumu projekts papildināts ar jaunu informācijas par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu saņemtajām dividendēm vai dividendēm pielīdzinātu ienākumu sniegšanas kārtību. Noteikta arī kārtība, kad kredītiestāde ar UIN apliekamajā bāzē neietver aizdevumus, ko tā izsniedz, pamatojoties uz vispārējiem kreditēšanas nosacījumiem, vai kas izriet no kredītiestāžu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumi papildināti ar jaunu skaidrojumu par reprezentācijas izdevumiem un darbinieku ilgtspējas pasākumu izdevumiem, kā arī tajos regulēta jauno atvieglojumu piemērošana.

 

Jauni noteikumi par UIN deklarācijām

30.11.2017. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā iekļaujamo informāciju”.

Līdz 31.12.2017. saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” nodokļa maksātāji uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju iesniedz reizi gadā un veic ikmēneša nodokļa avansa maksājumus. No 2018.gada atbilstoši jaunajam Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam (UIN likums) taksācijas periods būs 1 mēnesis un nodokļa maksātāji deklarāciju iesniegs reizi mēnesī, ja tiem attiecīgajā mēnesī veidosies ar UIN apliekams objekts. Avansa maksājumi būs jāveic tikai pārejas periodā no 01.01.2018. līdz 30.06.2018., savukārt 1. deklarācijas iesniegšanas termiņš 2018. gadā ir 20. jūlijs.

Noteikumu projektā paredzēta informācija, kas nepieciešama UIN aprēķināšanai un administrēšanai saskaņā ar UIN likumu, tostarp informācija par peļņas sadali un citiem izdevumiem, kas nodokļa maksātājam bijuši taksācijas periodā un pārskata gadā, informācija, kas nepieciešama nodokļa atvieglojumu aprēķināšanai, u.tml. Deklarācijas veidlapas paraugs noteikumu projektā nav apstiprināts, jo nodokļa maksātāji UIN deklarāciju aizpildīs un iesniegs Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, tādējādi deklarācija būs izstrādāta un pieejama aizpildīšanai tikai elektroniskā veidā.

Ar UIN likuma spēkā stāšanos spēku zaudē MK noteikumi Nr.548 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu”.

 

Sagatavotas izmaiņas transfertcenu dokumentācijas regulējumā

26.10.2017. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem plānots ieviest būtiskas izmaiņas transfertcenu dokumentācijas sagatavošanā darījumos ar saistītajām personām.

Likuma grozījumos ietvertas šādas transfertcenu dokumentāciju regulējošās tiesību normas:

  • noteikts subjekts, kam noteiktajos gadījumos ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju;
  • noteiktas robežvērtības (apgrozījums un darījuma vērtība), kuras pārsniedzot nodokļu maksātājam rodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju;
  • noteikts informācijas apjoms, kāds norādāms globālajā dokumentācijā;
  • noteikts informācijas apjoms, kāds norādāms vietējā dokumentācijā;
  • noteiktas prasības attiecībā uz transfertcenu dokumentācijā ietvertās informācijas aktualitāti, kā arī dokumenta formātu;
  • noteikti gadījumi, kad transfertcenu dokumentācija iesniedzama vienlaikus ar UIN deklarāciju;
  • paredzētas VID tiesības pieprasīt no nodokļu maksātāja transfertcenu dokumentāciju, lai pārbaudītu transfertcenu korekciju riskus un konsultētu nodokļu maksātāju par iespējamiem transfertcenu korekciju riskiem;
  • paredzēta atbildība par transfertcenu dokumentācijas nesniegšanu.

Šobrīd likumā nodokļu maksātājam paredzētas tiesības precizēt nodokļu deklarāciju 3 gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa. Minētais 3 gadu periods ir saskaņots ar laikposmu, kādā nodokļu administrācija ir tiesīga veikt nodokļu revīziju (auditu) par konkrēto nodokli. Ņemot vērā, ka transfertcenu auditu nodokļu administrācija ir tiesīga veikt 5 gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā UIN maksāšanas termiņa, grozījumos likumā nodokļu maksātājam paredzētas tiesības precizēt deklarāciju saistībā ar transfertcenu korekciju, saskaņojot ar termiņu, kādā nodokļu administrācija ir tiesīga veikt nodokļu revīziju (auditu).

Tāpat, lai optimizētu transfertcenu audita procesu un nodrošinātu iespēju transfertcenu auditu veikt saprātīgā laikā, tādējādi veicinot arī pamatojuma principa ievērošanu, likuma grozījumos paredzēts, ka uz gadījumiem, kad nodokļu revīzijā (auditā) tiek pārbaudīta transfertcena, neattiecas likuma regulējums par audita termiņiem.

Grozījumi likumā vēl jāskata Ministru kabinetā un Saeimā.

 

IIN

Izmaiņas likumā par IIN

22.11.2017. Saeimā apstiprināti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN), paredzot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju un nodokļa atvieglojumu piemērošanā, kā arī citos regulējuma jautājumos. Grozījumi spēkā stājas 01.01.2018.

 

IIN likme

Likumā par IIN precizēts gada apliekamā ienākuma apmērs, kam tiek piemērota atšķirīga IIN likme. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir:

  • 20% gada ienākumam līdz 20 004 EUR;
  • 23% gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 EUR, bet nepārsniedz 55 000 EUR;
  • 31,4% gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 EUR.

Ja mēneša laikā 1 ienākuma izmaksātājs izmaksā gan ar algas nodokli apliekamo ienākumu, gan cita veida ar nodokli apliekamos ienākumus (kam nepiemēro ienākumam no kapitāla, tostarp kapitāla pieaugumam, noteikto 20% likmi, nodokļa likmi atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam, kā arī likmi 3%, 5%, 10%, 15% un 22% apmērā):

  • ienākumiem, kas nav apliekami ar algas nodokli, piemēro 23% likmi;
  • ienākumus, kas nav apliekami ar algas nodokli, var samazināt par attaisnotajiem izdevumiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu un likumā noteiktajiem atvieglojumiem tikai tad, ja ar nodokļa maksātāja algota darba ienākumiem nepietiek, lai segtu minētos atskaitījumus.

Autoru un izpildītāju ienākumiem no autoratlīdzības taksācijas gada laikā piemēro IIN likmi 20% apmērā.

Gada ienākuma vai mēneša ienākuma apmēru nosaka, neņemot vērā:

  • neapliekamos ienākumus;
  • no apliekamā ienākuma izslēgtos ienākumus;
  • ārvalstī gūtos algota darba ienākumus par darba pienākumu veikšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, ja šie algotā darba ienākumi ir pakļauti aplikšanai ar IIN vai tam analoģisku nodokli;
  • ar algas nodokli apliekamos ienākumus, no kuriem darba ņēmējs ir tiesīgs nemaksāt IIN saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu.

Ja taksācijas gadā algota darba ienākums, pensija vai pabalsts izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, šos ienākumu veidus iekļauj attiecīgā pirmstaksācijas gada ienākumu apmērā un piemēro attiecīgās pirmstaksācijas gada nodokļa likmes. Ar algas nodokli apliekamajā mēneša ienākumā iekļauj ienākumu, kas aprēķināts par attiecīgo mēnesi.

Pamatojoties uz nodokļa maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur IIN saskaņā ar 23% likmi arī no ienākumiem, kam piemērojama nodokļa likme 20% apmērā.

Izložu un azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz 3000 EUR, bet nepārsniedz 55 000 EUR, taksācijas gada laikā piemēro IIN likmi 23% apmērā, bet izložu vai azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz 55 000 EUR, piemēro nodokļa likmi 31,4% apmērā.

 

Nodokļa atvieglojumi

Personām, kam piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, atvieglojumu par apgādībā esošām personām un papildu atvieglojumu piemēro pensijas izmaksātājs, ja persona algas nodokļa grāmatiņu nav iesniegusi citam ienākumu izmaksātājam. VID pensiju izmaksātājam sniedz tā rīcībā esošo informāciju par maksātājiem, kas algas nodokļa grāmatiņu nav iesnieguši citiem ienākumu izmaksātājiem, un informāciju par noteiktajiem papildu atvieglojumiem un noteikto atvieglojumu par apgādībā esošajām personām.

 

Nerezidenta ienākums no autoratlīdzībām

Likuma par IIN grozījumos paredzēts, ka nerezidentu ienākumam no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības Latvijā, kā arī nerezidentu ienākumam no zinātnes, literatūras, mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisku paraugu radīšanas piemērojama IIN likme 23% apmērā.

Savukārt nerezidentu ienākumam no pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem piemēro 5% IIN likmi.
Nerezidentiem nodokļa aprēķins ir galīgs.

Ja nodokļu maksātājs vienlaikus gūst algota darba ienākumus, darba līgumā noteiktā darba alga nav mazāka par minimālo mēneša darba algu un ar darba devēju ir noslēgts autoratlīdzības līgums, nav tieši attiecināmas algotā darba pazīmes.

Šaubu gadījumā, lai noteiktu, vai izmaksātā autoratlīdzība pēc ekonomiskās būtības ir algota darba ienākums un autors ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, vērtē noslēgto līgumu nosacījumus, īpaši autora mantisko tiesību nosacījumus, tostarp vērtējot, kam pieder tiesības uz intelektuālo īpašumu tā radīšanas laikā. Savukārt algotā darba pazīmes izmanto tikai kā papildu kritērijus darījuma ekonomiskās būtības vērtēšanai.

 

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana

Nodokļu maksātāji, kam taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 EUR, gada ienākumu deklarāciju ar tai pievienojamiem dokumentiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs iesniegt taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam, savukārt nodokļu maksātājiem, kuru taksācijas gada ienākumi nesasniedz šo apmēru, gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš nemainās.

 

Ieguldījumu konts

Likums par IIN papildināts ar jaunu ienākuma veidu – ienākums no ieguldījumu konta, kas veido ienākumu no kapitāla, kurš nav kapitāla pieaugums.

Izmantojot ieguldījumu kontu, gūtajam ienākumam piemēro vienkāršotu IIN aprēķināšanas kārtību – ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķina kā no ieguldījumu konta izmaksātās naudas summas pārsniegumu pār ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu. Ienākumu no ieguldījumu konta un aprēķināto nodokli deklarē gada ienākumu deklarācijā.

Lai ienākums tiktu kvalificēts kā ienākums no ieguldījumu konta, ieguldījumu kontam, kā arī ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam jāatbilst likumā par IIN noteiktajām prasībām.

Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam jānodrošina ieguldījumu konta īpašniekam iespēja saņemt ieguldījumu konta izrakstu, kurā apkopota informācija par taksācijas gada laikā ieguldījumu kontā izdarītajām iemaksām un no tā izdarītajām izmaksām, kā arī naudas līdzekļiem, kas iegūti ieguldījumu konta darījumu izpildes rezultātā, un no šiem naudas līdzekļiem ieturētajiem nodokļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar Kontu reģistra likumā (KRL) noteiktajām prasībām informē VID, kuram kontam (vai kontu kopumam) konkrēti piemērot ieguldījumu konta režīmu saistībā ar IIN.

Nodokļu maksātājs ne vēlāk kā līdz 31.12.2018. ir tiesīgs piešķirt ieguldījumu konta statusu kontiem finanšu instrumentu darījumu veikšanai, kas atvērti līdz 01.01.2018. un atbilst likumā noteiktajām prasībām par ieguldījumu kontu, informējot par to ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju. Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina informācijas sniegšanu par atvērtajiem kontiem saskaņā ar KRL, nodokļu maksātājs ne vēlāk kā līdz 31.12.2018. informē VID par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu šādiem kontiem.

 

Citi būtiskākie grozījumi

Grozījumos likumā par IIN noteikts, kas likuma izpratnē ir uzņēmumu grupa. Uzņēmumu grupas jēdziens likumā par IIN definēts, skaidrojot kapitālsabiedrības valdes locekļa domājamā ienākuma piemērošanas jautājumus.

Mainīta kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs izsniedz paziņojumu par izmaksātajām ar IIN apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli, vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, izmaksu apliecinošu dokumentu. Turpmāk paziņojumu par izmaksātajām ar IIN apliekamajām summām izsniedz pēc personas pieprasījuma saņemšanas.

 

Izmaiņas IIN normu piemērošanas noteikumos

14.11.2017. un 19.12.2017 Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”. Ar grozījumiem noteikumos iekļauts regulējums, kurā skaidrota jauno likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) normu piemērošana no 01.01.2018.

No 1.janvāra tiks ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, līdz ar to MK noteikumos iekļauti skaidrojumi un piemēri nodokļa piemērošanas un aprēķināšanas kārtībai atsevišķās iespējamās situācijās, piemēram:

  • ja maksātājs taksācijas gada laikā pie 1 ienākuma izmaksātāja saņem gan algota darba, gan cita veida ienākumu, kas nav algota darba ienākums;
  • ja maksātājs pie 1 ienākuma izmaksātāja saņem vairākus cita veida ienākumus, kas nav algota darba ienākums;
  • ja maksātājs vienlaikus saņem gan algota darba ienākumu, gan arī pensiju.

Tāpat MK noteikumos skaidrota progresīvās IIN likmes piemērošana algota darba ienākumam gan mēneša, gan gada griezumā.

MK noteikumos paredzēta arī progresīvās nodokļu likmes piemērošana par nepilnu kalendāra mēnesi, kā arī paskaidrots, kas uzskatāma par ienākuma gūšanas dienu, saņemot ienākumu no autoratlīdzības un/vai uzņēmumu līguma, kā arī kas uzskatāma par ienākuma gūšanas dienu, darba devējam taksācijas gadā aprēķinot un izmaksājot prēmijas par pirmstaksācijas periodu.

No nākamā gada 1.janvāra saimnieciskās darbības veicējs, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības izdevumos būs tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus tādā apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. MK noteikumos skaidrota normu piemērošanas kārtība dažādās ar to saistītās situācijās.

Atsevišķiem autoratlīdzību saņēmējiem noteikumos iekļauti labvēlīgāki nosacījumi, paredzot, ka turpmāk no autoratlīdzības (honorāra) summas būs atskaitāmi attaisnotie izdevumi 50% apmērā. Izņēmums – no autoratlīdzības (honorāra) summas par literāriem darbiem (tostarp darbiem, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos masu informācijas līdzekļos) būs atskaitāmi attaisnotie izdevumi 25% apmērā.

MK noteikumos skaidrota normatīvā regulējuma piemērošana PL nolietojuma noteikšanai, jo no 01.01.2018. likumā par IIN integrēts (no likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) atsevišķs normatīvais regulējums par PL nolietojuma noteikšanu.

No 1.janvāri ar IIN apliks izložu un azartspēļu laimestus, kuru vērtība pārsniedz 3000 EUR. Līdz ar to MK noteikumos ar piemēriem skaidrotas izložu un azartspēļu laimestiem piemērojamās likmes un nodokļa uzlikšanas kārtība atsevišķās iespējamās situācijās, piemēram, taksācijas gada laikā saņemot gan ar nodokli apliekamus, gan neapliekamus laimestus vai laimestus pie dažādiem izložu un azartspēļu organizētājiem.

Savukārt grozījumos likumā par IIN paredzēts, ka no nākamā gada 1.janvāra dividendes netiek apliktas ar IIN, ja tās ir apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Līdz ar to dividendēm, ko IIN maksātāji saņem no ārvalstīm, tiks piemērots pamatprincips – ja maksātājs var pierādīt, ka par dividendēs sadalāmo peļņu ārvalstī ir samaksāts UIN vai tam pielīdzināms nodoklis vai no dividendēm ieturēts IIN, Latvijā dividendēm IIN vairs nepiemēros. Jāņem vērā, ka minētais princips nav attiecināms uz dividendēm, ko maksātājs saņem no zemu nodokļu un beznodokļu valstīm vai teritorijām. Šajā gadījumā dividendes apliekamas ar IIN likmi 20% apmērā.

Lai saņemtu likumā par IIN noteiktos IIN atvieglojumus apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, no nākamā gada 1.janvāra no 5 uz 10 gadiem pagarināts dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības minimālā termiņa periods.

Ņemot vērā, ka likumā par IIN paredzēti jauni dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumu un iemaksu privātajos pensiju fondos apmēri (limiti), kādus maksātājs ir tiesīgs iekļaut savos taksācijas gada attaisnotajos izdevumos, MK noteikumos paskaidrota veikto maksājumu atskaitīšanas kārtība no maksātāja ienākumiem, ja šādus atskaitījumus no maksātāja līdzekļiem veic maksātāja darba devējs kopā ar dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos, kas veikti no darba devēja līdzekļiem.

MK noteikumos iekļauts arī skaidrojums par to, ka darba devējam, apmaksājot darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kas nepārsniedz 480 EUR gadā, par minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu līdz pēctaksācijas gada 1.februārim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām.
Tāpat MK noteikumos norādīts, kāda informācija ir iekļaujama ieguldījumu konta izrakstā, ko ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs izsniedz ieguldījumu konta īpašniekam.

 

Izmaiņas IIN paziņojumos

07.11.2017. izdoti un 01.01.2018. spēkā stāsies grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”.

Grozījumi noteikumos veikti saistībā ar Saeimā 28.07.2017. pieņemtajām izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājas spēkā 01.01.2018.

Izmaiņās noteikumos paredzēts, ka, aizpildot paziņojuma par fiziskai personai izmaksātajām summām veidlapas aili “Neapliekamais minimums”, tajā jānorāda taksācijas gadā nodokļu maksātājam piemērotais Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

Tāpat noteikumos precizēti paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām norādāmie ienākumu veidi un to kodi dividendēm, dividendēm pielīdzināmu ienākumu un nosacītajām dividendēm, likvidācijas kvotu, kā arī izložu un azartspēļu laimestiem.

Noteikumi papildināti ar jaunu ienākuma veidu – “Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas izdevumi, kas nepārsniedz 480 euro gadā” un tā kodu – “3059” (neapliekams ienākums).

 

Neapliekamā minimuma piemērošana

14.11.2017. Ministru kabinetā (MK) pieņemti jaunie MK noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”.

MK noteikumi paredz ar 2018.gadu ieviest Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tādējādi turpmāk visām personām tiks piemērots nevis minimālais mēneša neapliekamais minimums, bet gan VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kuru aprēķinās VID, izmantojot VID rīcībā esošos datus.
VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums netiks piemērots, ja personas ienākums iepriekšējā taksācijas gadā ir pārsniedzis 1 000 EUR mēnesī.

Diferencētais neapliekamais minimums būs atkarīgs no personas apliekamo ienākumu kopsummas. Tajā tiks ieskaitīti gan ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī ienākumi, kurus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliek pēc samazinātas likmes, kā arī no IIN atbrīvotie ienākumi, kuri nav minēti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā (izņemot likuma 9. panta 1.daļas 2.1punktā minēto ienākumu), kā ar IIN neapliekami ienākumi. Apliekamo ienākumu kopsummā neieskaita patentmaksas maksātāju gūtos ieņēmumus un ienākumus, kurus maksātājs gūst no mikrouzņēmuma.

Ar IIN neapliekamā diferencētā minimuma apmērs ir 0 – 200 EUR mēnesī (200 EUR mēnesī ienākumiem līdz 440 EUR mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 000 EUR mēnesī – neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākuma virs 1 000 EUR mēnesī – tas sasniedz 0). Savukārt IIN atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu 2018.gadā ir 200 EUR mēnesī.

Gada diferencētais neapliekamais minimums tiks aprēķināts un piemērots rezumējošā kārtībā, maksātājam iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju. Savukārt taksācijas gada laikā maksātājiem ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, ja persona nav pensijas saņēmējs, tiks piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

 

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

 

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par šo tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Visma ir vadošais Ziemeļvalstu biznesa IT uzņēmums. Mēs piedāvājam IT risinājumus 900 000 klientiem 9 valstīs, nodarbinot vairāk nekā 8500 cilvēkus. Latvijā ar Visma vārdu darbojas 3 uzņēmumi. SIA Visma Enterprise agrāk bija pazīstama kā SIA FMS un nodarbojas ar RVS Horizon attīstīšanu un izplatīšanu, kā arī biznesa inteliģences risinājumiem. SIA Visma Consulting rada sistēmu integrācijas risinājumus un individuāli izstrādātas sistēmas. Savukārt SIA Visma Labs sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus citiem Visma grupas uzņēmumiem Ziemeļvalstīs.
Connect with :