Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2025.gada 1.ceturksnī

Autors: iFinanses

Satura rādītājs:

Plāno ieviest vienotu kriptoaktīvu uzskaites kārtību

Mainīta biedrību un nodibinājumu gada pārskatu iesniegšanas kārtība

Plāno mainīt nodokļu parāda piedziņas kārtību

Darba devēja piešķirto atbalstu zāļu iegādei neapliks ar IIN

Nerezidentus atbrīvo no IIN par kriptoaktīvu ienākumiem

Vinjetes vairs nebūs; pašvaldības varēs ieviest ielu nodevu

Mainīta arodslimību diagnostikas kārtība

Gaidāmi apjomīgi grozījumi Darba likumā

Vienkāršos ilgtspējas ziņojumu prasības

Mainās nodevu apmērs civillietās

GRĀMATVEDĪBA

Plāno ieviest vienotu kriptoaktīvu uzskaites kārtību

Lai nodrošinātu uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā, pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”.

Līdz šim grāmatvedības normatīvajos aktos nebija noteikta vienota kriptoaktīvu uzskaites kārtība grāmatvedībā, kas nozīmē, ka uzņēmumi varēja izmantot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodisko materiālu par virtuālās valūtas uzskaiti grāmatvedībā, kā arī citus sniegtos informatīvos materiālus, kuros tiek piedāvāts virtuālo valūtu (kriptoaktīvus) grāmatvedībā uzskaitīt krājumu sastāvā. 

Lai kriptoaktīvu uzskaite grāmatvedībā tiktu veikta vienoti, MK noteikumi Nr.775 papildināti ar jaunu 10.¹nodaļu “Kriptoaktīvu uzrādīšana grāmatvedībā un finanšu pārskatā”. Tajā vispirms tiek precizēti termini “kriptoaktīvs”, “elektroniskās naudas žetons” un “aktīviem piesaistīts žetons” atbilstoši regulā 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem lietotajiem terminiem un atkarībā no kriptoaktīva veida tiek noteiktas prasības grāmatvedībā.

Aktīviem piesaistītos žetonus un kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās naudas žetoni un aktīviem piesaistītie žetoni, grāmatvedībā būs jānorāda atbilstoši iegādes vai ražošanas izmaksām apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumi, izveidojot atsevišķu apakšposteni “Aktīviem piesaistīti žetoni” vai “Kriptoaktīvi”. Gada beigās kriptoaktīvu atlikumu vērtība būs jākoriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.

Savukārt elektroniskās naudas žetonus grāmatvedībā būs jāuzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā postenī “Nauda”, izveidojot apakšposteni “Elektroniskās naudas žetons”.

Tāpat noteikts, ka informāciju par kriptoaktīvu veidiem un to uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatu sabiedrībai būs jāsniedz finanšu pārskata pielikumā.

Mainīta biedrību un nodibinājumu gada pārskatu iesniegšanas kārtība

2025.gada 30.janvārī stājas spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”.

Iepriekš spēkā esošie MK noteikumi paredzēja, ka savu darbības jomu vai jomas organizācijas var norādīt brīvprātīgi. Tajā pašā laikā Biedrību un nodibinājumu likums paredz, ka organizācijas darbības mērķis obligāti jānorāda jau kopš 2024.gada 1.jūlija.

Tādēļ MK noteikumu grozījumos noteikts, ka biedrības un nodibinājumi savu darbības jomu / jomas norādīs obligāti, iesniedzot gada pārskatu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Tām biedrībām un nodibinājumiem, kuri ir ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2024.gada 30.jūnijam, darbības joma / jomas jānorāda, iesniedzot VID EDS gada pārskatu par 2024.gadu.

Tāpat līdz ar grozījumiem MK noteikumos paredzēts, ka visām biedrībām un nodibinājumiem, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 1 000 000 eiro, tā gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.

Savukārt, ja organizācijas pārskata gadā apgrozījums (ieņēmumi) pārsniedz 1200 eiro, bet nepārsniedz 1 000 000 eiro,  gada pārskatam vai saīsinātajam gada pārskatam pievieno organizācijas finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavota ziņojuma atvasinājumu. Tās organizācijas, kurām pārskata gadā nav bijis apgrozījuma (ieņēmumu) vai tas nepārsniedz 1200 eiro, iesniedzot gada pārskatu VID, varēs nepievienot ziņojumu.

Izmaiņas piemērojamas, sākot ar 2024.gada pārskata gadu.

Lai vienkāršotu prasības biedrības / nodibinājuma finansiālās darbības revīzijas institūcijas locekļiem, tiek paredzēts, ka vienam revīzijas institūcijas loceklim ir jābūt izpratnei par grāmatvedības vai revīzijas jautājumiem.

NODOKĻI

Plāno mainīt nodokļu parāda piedziņas kārtību

Sagatavoti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas ietver vairākas izmaiņas nodokļu administrēšanas regulējumā. Tostarp vairs nav plānots noteikt konkrētu minimālo summu, līdz kurai vairs netiks piedzīti nodokļu parādi, kā arī paredzēti citi grozījumi, kas skar nodokļu parādus un nokavējuma naudas aprēķināšanu. 

Šobrīd likumā noteikts, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības arī gadījumos, ja tā nodokļu parāds VID un/vai pašvaldībām pārsniedz 150 eiro. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad maksājuma termiņš ir pagarināts, sadalīts, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.

Sagatavotie grozījumi paredz, ka neizpildītās saistības neattieksies gan uz minētajiem gadījumiem, gan arī reizēm, kad ir noslēgts nodokļa maksātāja vienošanās līgums ar VID.

Tāpat paredzēts, ka likumā vairs nebūs noteikts minimālais parāda piedziņas slieksnis, bet parādu nepiedzīs, ja tas būs mazāks par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas uzsākšanu.

Grozījumi piedāvā arī vienkāršot un uzlabot nokavējuma naudas aprēķinu par maksājumiem uz vienoto nodokļu kontu. Šie grozījumi paredz, ka nokavējuma nauda tiek aprēķināta divas reizes mēnesī – 1. un 15. datumā. Maksātājiem tiks dots laiks līdz šiem datumiem, lai samaksātu nokavējuma naudu, un, ja maksājums tiek veikts līdz attiecīgajam datumam, nebūs papildus aprēķinu vai izmaiņu.

Tāpat tiks noteikti vairāki gadījumi, kad nokavējuma nauda netiks aprēķināta. Izmaiņas arī precizē, kā tiks rēķināta nokavējuma nauda, ja tiek atcelts termiņš vai ja nav veikti maksājumi pēc noteiktā grafika.

Ar grozījumiem tiek paplašinātas VID tiesības e-komercijas uzraudzības jomā, dodot iespējas VID operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus “.lv” zonas. Tāpat plānotas izmaiņas būvniecības procesu uzraudzībā.

Grozījumi 2025.gada 13.martā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Darba devēja piešķirto atbalstu zāļu iegādei neapliks ar IIN

Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). To paredz 2025.gada 6.martā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN). 

Pieņemtie grozījumi ļaus darba devējiem atbalstīt savus darbiniekus smagu saslimšanu gadījumos, kad ārstēšanai nepieciešamas dārgas zāles, ko paši darbinieki nevar atļauties nopirkt. Izmaiņas likumā rosināja Valsts prezidents, akcentējot, ka šādam finansiālam atbalstam tiek piemērots IIN. 

Lai personai piešķirtu palīdzību naudā, darbiniekam būs nepieciešams ārstu konsīlija atzinums par konkrēto medikamentu nepieciešamību un apliecinājums, ka šādas zāles valsts nekompensē. 

Tāpat grozījumi nosaka, ka darba devēja piešķirtā nauda zāļu iegādei nedrīkstēs pārsniegt summu, ko nekompensē valsts. Darbiniekam būs arī jāapliecina, ka dokumenti par medikamentu iegādi nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai VID kā attaisnoto izdevumu pamatojums. 

Darba devējs dārgu medikamentu iegādi varēs kompensēt ne tikai saviem darbiniekiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem – apgādībā esošām personām, kā arī laulātajiem, bērniem, vecākiem, mazbērniem un vecvecākiem. 

Tādējādi darba devējam būs iespēja brīvprātīgi izvēlēties apmaksāt ārstu konsīlija noteikto zāļu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegādi un palīdzēt savam darbiniekam atveseļoties gadījumos, kad pacientam, kuram ir diagnosticēta smaga saslimšana, nepieciešamos medikamentus valsts budžets nesedz vai sedz tikai daļēji. 

Lai gan Latvijā patlaban tiek īstenoti pasākumi zāļu cenu mazināšanai un ir būtiski paplašināts kompensējamo medikamentu saturs un palielināts kompensācijas apmērs, pacientu finansiālās vajadzības joprojām ir daudz lielākas, teikts grozījumu anotācijā.

Nerezidentus atbrīvo no IIN par kriptoaktīvu ienākumiem

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, 2025.gada pieņemti grozījumi likumā par IIN. Tie paredz no IIN atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. 

Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts IIN 3% apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. 

Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. 

Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus ES. 

Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un kļūt par šīs nozares centru ES, ņemot vērā, ka vairāki komersanti, kas uzskatāmi par tirgus līderiem vispasaules mērogā, ir ieinteresēti darbības atļauju saņemt tieši Latvijā. Tas dotu iespēju izveidot labi apmaksātas darba vietas, kā arī papildinātu nodokļu ieņēmumus un veicinātu investīciju ieplūšanu. 

IIN atbrīvojumu piemēros trīs gadu periodā – no 2025.gada 1.janvāra līdz 2027.gada beigām.

Vinjetes vairs nebūs; pašvaldības varēs ieviest ielu nodevu

2030.gada 1.janvārī stāsies spēkā jauna ceļu infrastruktūras nodeva par distanci, kas kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām aizstās autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti), izriet no Satiksmes ministrijas sagatavotā likumprojekta “Ceļu nodevu likums”, ko 30.janvārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Ja par attiecīgo transportlīdzekli attiecīgajā ceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, tad autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām.

Likumprojektā ceļu infrastruktūras nodeva ir definēta kā nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, kā arī no transportlīdzekļa tipa. Tās nomaksāšana piešķir tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Ceļu infrastruktūras nodevas mērķis ir sabiedrības motivēšana veikt mazākus attālumus ar vairāk piesārņojošām automašīnām.

Likumprojekts paredz arī tiesības noteikt pašvaldības nodevu par ielu (izņemot tranzīta ielas) lietošanu ar M, N,O kategorijas transportlīdzekļiem un traktortehniku, ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un galvenais pārsnieguma iemesls ir transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums.

Tādas tiesības ir arī citos gadījumos, lai veicinātu ielu atbildīgu lietošanu, transporta radītā piesārņojuma samazināšanu un videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.

Autoceļu lietošanas nodevas likums jau pašlaik paredz sodu par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem, kas tiek paredzēts arī jaunajā likumprojektā.

Vienlaikus, ņemot vērā pieaugošo tehnisko līdzekļu skaitu uz autoceļiem, ar kuriem iespējams noteikt autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumu, neapturot transportlīdzekli, ir divkārt samazināts sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem. Tāds pats soda apmērs ir paredzēts arī par ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, ņemot vērā, ka no 2030.gada ceļu infrastruktūras nodeva aizstās autoceļu lietošanas nodevu.

Autoceļu lietošanas nodevas likums spēku zaudēs 2025.gada 31.decembrī, bet jaunais likums stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.

DARBINIEKI

Mainīta arodslimību diagnostikas kārtība

Lai atvieglotu arodslimību diagnostikas kārtību attiecībā uz darba vides higiēniskā raksturojuma sagatavošanu, pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr.908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.

Mainīta arodslimību diagnostikas kārtība attiecībā uz darba vides higiēniskā raksturojuma sagatavošanu, pārskatot Valsts darba inspekcijas (VDI) iesaisti šajā procesā, vienlaikus nodrošinot pilnvērtīgu arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību. Turpmāk darba vides higiēnisko raksturojumu nepieciešamības gadījumā sagatavos darba devējs, pie kura ir nodarbināta vai bija nodarbināta persona, kura vērsusies ārstu komisijā arodslimības diagnostikai.

Grozījumi paredz, ka ārstu komisija iesaistīs VDI, lūdzot tai viedokli vai veikt pārbaudi uzņēmumā, tikai tajos gadījumos, ja būs būtiskas pretrunas starp personas sniegto informāciju par darba vides apstākļiem un darba devēja sagatavoto informāciju par to.

Darba vides higiēniskā raksturojuma pamatmērķis ir noskaidrot personas darba apstākļus un to iespējamo ietekmi uz veselības traucējumu attīstību. Šis raksturojums iekļauj informāciju par darba vietu, darba vides riskiem, veiktajiem preventīvajiem pasākumiem, kurus īstenojis darba devējs, kā arī citu ar to saistītu informāciju, kas palīdz arodslimību ārstu komisijai pieņemt lēmumu par arodslimības diagnozi.

Gaidāmi apjomīgi grozījumi Darba likumā

Lēnām uz priekšu virzās pēdējā laika apjomīgākās izmaiņas Darba likumā. 

Šobrīd sagatavotie grozījumi paredz izmaiņas par:

• virsstundu darba apmaksu, ja ir noslēgts koplīgums vai ģenerālvienošanās;
• darba samaksas izmaksu bezskaidrā naudā, kā arī darba samaksas aprēķina nodrošināšanu elektroniski;
• samaksu dīkstāves laikā;
• darba līguma uzteikumu svarīga iemesla dēļ;
• summētā darba laika uzskaiti un nepilno summēto darba laiku;
• darba laika elastību, dodot iespēju noteikt kādu no nedēļas darba dienām īsāku par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku attiecīgi pagarinot, bet ne vairāk kā par 2 stundām;
• darbu ar mākslīgā intelekta sistēmām;
• darba uzteikšanas noteikumiem pagaidu darbiniekiem un arodbiedrības biedriem;
• koplīguma vienpusēju pārtraukšanu;
• citās jomās.

Šobrīd diskusijas par grozījumiem turpinās Cilvēkkapitāla attīstības padomē, pēc tam grozījumus plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē, kam jāseko lēmumam valdībā un Saeimā.  

VADĪBA

Vienkāršos ilgtspējas ziņojumu prasības

Lai vienkāršotu un efektivizētu ilgtspējas ziņošanas prasības, Eiropas Komisija (EK) 2025.gada februāra beigās publicēja pirmo tiesību aktu pakotni ar nosaukumu “Omnibuss”.

EK iepriekš uzsvērusi, ka šie pasākumi attiecinās ilgtspējas ziņu sniegšanas pienākumu uz lielākajiem uzņēmumiem, kuriem, visticamāk, būs vislielākā ietekme uz cilvēkiem un vidi, un nodrošinās, lai šīs prasības neapgrūtina mazākus uzņēmumus.

“Omnibuss” paredz izmaiņas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvā (CSRD), Korporatīvās ilgtspējas padziļinātā pārbaudes direktīvā (CSDDD) un ES taksonomijā.

Izmaiņas CSRD:ziņošanas grafika izmaiņas:

• priekšlikums ziņošanu atlikt par diviem gadiem;
• CSRD tvērums samazināts par 80% un ietvers tikai uzņēmumus ar darbinieku skaitu virs 1000 un vismaz 50 milj. eiro apgrozījumu vai vismaz 25 milj. eiro aktīviem bilancē;
• auditēšanas prasību un izmaksu samazināšana;
• lai izvairītos no pārmērīga sloga, uzņēmumiem nebūs pienākuma ievērot sektoru specifiskos ziņošanas standartus, u. c. izmaiņas.

Izmaiņas CSDDD:

• dalībvalstīm jāpārņem CSDDD savos likumos līdz 2027.gada jūlijam (nevis 2026.gadam);
• lielajiem uzņēmumiem direktīva stāsies spēkā no 2028.gada jūlija;
• CSDDD fokuss tiek samazināts līdz tiešajiem biznesa partneriem;
• risku novērtējums nepieciešams reizi piecos gados (nevis katru gadu);
• samērīgi sodi un ES mēroga civiltiesiskās atbildības atcelšana (sodi vairs nav saistīti ar uzņēmuma apgrozījumu), u. c. izmaiņas.

Izmaiņas ES taksonomijā:

• obligāta ziņošanas prasība attieksies tikai uz uzņēmumiem ar darbinieku skaitu virs 1000 un vismaz 450 milj. eiro lielu apgrozījumu;  
• uzņēmumi ar neto apgrozījumu zem 450 milj. eiro var atteikties no ES taksonomijas ziņošanas;
• 80% atbrīvoti no taksonomijas ziņošanas;
• tie, kas izvēlas ziņot, var sniegt tikai daļēju informāciju (pārdošanas un investīciju rādītājus), u. c. izmaiņas.

Šīs izmaiņas jāapstiprina Eiropas Parlamentā un Padomē, bet vēlāk jātransponē nacionālajā likumdošanā.

Mainās nodevu apmērs civillietās

Lai reformētu valsts nodevas un nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī paredzētu maksimālo par prasību maksājamo valsts nodevas apmēru civillietās, 2025.gada 27.februārī pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā.

Kā grozījumu anotācijā atzīmē tā autori, par prasībām, kas novērtējamas naudas summā, valsts nodevas apmērs tiek aprēķināts procentuāli no prasības summas. Maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu likumā nebija noteikta. Ar grozījumiem veikta valsts nodevu reforma, kā arī noteikta maksimālā valsts nodeva 25 000 eiro apmērā. 

Valsts nodeva samazināta prasībās līdz 7500 eiro. Samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar tiesvedību, veicinās iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai, tādējādi stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu, pauž grozījumu autori no Tieslietu ministrijas. 

Paredzams, ka nodevu samazinājums mazākas vērtības prasībām līdz 7500 eiro veicinās personu vēršanos tiesā. Līdz šim salīdzinoši augstie nodevu apmēri ietekmēja personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Ja nodeva sastāda lielu vai pat lielāko daļu no pašas prasības, tad persona, iespējams, izvēlēsies neaizsargāt savas tiesības un intereses tiesā, pauž grozījumu autori. 

Ar grozījumiem vienkāršots nodevu aprēķins. Proti, fiksētu valsts nodevu noteikšana dažādu vērtību kategoriju prasījumiem tabulas veidā atvieglos privātpersonām valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī ļaus privātpersonām vieglāk saprast faktiskās tiesvedības izmaksas. 

Prasībās no 40 001 eiro valsts nodevas apmērs palielināts, lai mazinātu fiskālo ietekmi uz budžetu. Tāpat palielināta nodeva, par, piemēram, laulības šķiršanu, nosakot, ka turpmāk tā būs 160 eiro (līdz šim – 145 eiro). 

Ar grozījumiem no tiesas izdevumu samaksas atbrīvotas valsts un pašvaldību iestādes lietās par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos. Tāpat precizēta brīdinājumu izsniegšanas kārtība. Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka tiesu izpildītāji nevarēs vērst piedziņu uz uzturlīdzekļiem, ko saņem parādnieks tādā apmērā, kas noteikts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, notariālā akta formā taisītu vienošanos vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu. Tāpat piedziņu nevarēs vērst uz valsts kompensāciju, kas izmaksāta noziedzīgos nodarījumos cietušajam. Ar grozījumiem precizētas arī normas saistībā ar atbildētājam noteikto pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.