Lai precizētu kārtību, kādā sagatavojami attaisnojuma dokumenti darījumos ar ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī kārtību, kādā tiek reģistrēti preču piegādes dokumenti, sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”.

Grāmatvedības likums (GL) nosaka, ka ierakstus grāmatvedības reģistros var veikt uz attaisnojuma dokumenta pamata. Attaisnojuma dokuments savukārt ir derīgs, ja tajā ietverti normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.

Taču ārvalstu darījumu partneru izsniegtie rēķini nereti neatbilst visām Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām. Piemēram, uz ārvalstu rēķina nav norādīts dokumenta veida nosaukums, trūkst partnera reģistrācijas numurs vai atbildīgās personas paraksts u. tml. Atbilstoši pašreizējai kārtībai šādus rēķinus nedrīkst tieši izmantot grāmatojumos, ja tajos nav visi GL noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu, teikts grozījumu anotācijā.

Lai risinātu šo problēmu, grozījumos noteikts, ka par attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī rēķinu, ko izsniedzis ārvalsts saimnieciskā darījuma dalībnieks, kurā nav visi GL 11.panta 5.daļā noteiktie attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija, ja tajā norādīta vismaz šāda informācija:

ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt saimnieciskā darījuma dalībniekus – uzņēmuma nosaukums vai vārds un uzvārds (fiziskai personai);
darījuma datums;
saimnieciskā darījuma (preces vai pakalpojuma) apraksts;
saimnieciskā darījuma novērtējums naudas izteiksmē un valūta;
rēķina numurs vai cits unikāls identifikators.

Tāpat precizējums veikts arī par preču piegādes dokumentu saglabāšanu gadījumā, ja reģistrs tiek kārtots elektroniski, nosakot – ja preču piegādes dokuments vai pārvadājuma dokuments sagatavots elektroniski saskaņā ar MK noteikumu Nr.877 42.punktu, preču piegādes dokumenta vai pārvadājuma dokumenta papīra kopiju pie reģistra var nepievienot, ja tiek nodrošināta šo dokumentu attēlošana datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, ir iespēja veidot un izsniegt tā atvasinājumu papīra formā (piemēram, izdruku).

Līdz šim bija noteikts, ka arī pie elektroniski kārtota reģistra ir obligāti jāpievieno preču piegādes dokuments papīra formā.

Grozījumi MK noteikumos stājas spēkā 2025. gada 26. septembrī.

Izmaiņas inventarizācijas veikšanas kārtībā

Ja darījuma partneris līdz inventarizācijas termiņa beigām nav informējis uzņēmumu par atšķirībām starp tā grāmatvedības uzskaites datiem un uzņēmuma datiem par iepriekšējo saimniecisko gadu, datus uzskata par salīdzinātiem, to paredz grozījumi MK noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas stājas spēkā 2025.gada 26.septembrī.

MK noteikumos precizēts, ka nemateriālo ieguldījumu un citu bezķermenisko lietu, kā arī prasījumu un saistību (arī ārpusbilances posteņu) summas inventarizē, to apjomu pārbaudot saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem. Prasījumu un saistību summas salīdzina ar attiecīgajiem saimniecisko darījumu dalībniekiem (debitoriem un kreditoriem), ievērojot šādus nosacījumus:

var izmantot pašapkalpošanās portālu risinājumus vai citus savstarpēji saskaņotus elektroniskos datu un informācijas apmaiņas kanālus;
ja darījuma partneris līdz inventarizācijas termiņa beigām nav informējis uzņēmumu par atšķirībām starp tā grāmatvedības uzskaites datiem un uzņēmuma datiem par iepriekšējo saimniecisko gadu, datus uzskata par salīdzinātiem.

Tāpat tiek noteikta bezskaidras naudas atlikuma inventarizācijas kārtība, kas līdz šim nebija noteikta – bezskaidras naudas atlikuma inventarizāciju uzņēmums veic, pamatojoties uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) nodrošināto informāciju par klientam sniegtu finanšu pakalpojumu.

Noteikumos precizēts, ka budžeta iestādes pārskata gada slēguma inventarizācijā veic prasījumu, saistību un bezatlīdzības darījumu salīdzināšanu ar vispārējās valdības sektora struktūru) darījuma partneriem, ievērojot kārtību, kāda noteikta uz Likuma par budžetu un finanšu vadību pamata pieņemtajos normatīvajos aktos par gada pārskata sagatavošanas kārtību.

Tāpat noteikumos iekļauta kārtība, kādā uzņēmumi pārskata gada slēguma inventarizācijā salīdzina Valsts kasē atvērto kontu atlikumus.

E-rēķinu dati VID – jau no 2026.gada

Strukturētu elektronisko rēķinu dati Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2026.gada 1.janvāra būs jāiesniedz visiem uzņēmumiem, kas e-rēķinus lieto darījumos ar budžeta iestādēm.

Tas izriet no Finanšu ministrijas izstrādātās kārtības, kādā organizē un īsteno strukturētu e-rēķinu apriti un kādā iesniedz strukturētu e-rēķinu datus VID no 2026.gada 1.janvāra.

Paredzēts, ka e-rēķinu aprite var notikt, izmantojot vienu vai vairākus no šādiem piegādes kanāliem:

oficiālo elektronisko adresi (ja tā ir aktivizēta),
pakalpojumu sniedzēja jeb operatora nodrošinātu kanālu vai
citu elektronisko piegādes kanālu (piemēram, starpsistēmu integrāciju vai e-pastu).

Uzņēmumiem jāvienojas par izmantoto piegādes kanālu savstarpējai rēķinu apritei.

E-rēķinu dati VID iesniedzami caur VID izveidotu un uzturētu e-rēķinu iesniegšanas risinājumu, kurš nodrošina datu pieņemšanu XML formātā.

Pārējie Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kuriem savstarpējie norēķini elektroniski jāievieš no 2028.gada 1.janvāra, strukturētos rēķinus VID no 2026.gada 1.janvāra var iesniegt brīvprātīgi.

MK noteikumu projekts vēl jāpieņem valdības sēdē.

Precizēta kārtība, kādā sagatavo strukturētos e-rēķinus

Saistībā ar to, ka strukturētie elektroniskie rēķini jau no 2026.gada 1.janvāra daļai uzņēmumu ir obligāti jāiesniedz VID, MK noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” ir veikti grozījumi, kas stājas spēkā 2025.gada 26.septembrī.

MK noteikumos skaidrots, ka avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti.

Ja avansa rēķina (priekšapmaksas rēķina) apmaksa (viens vai vairāki maksājumi) ir veikta pilnā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad papildu attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu) var nesagatavot. Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments, kurā papildus ietverta informācija, kas nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu).

Šādu kārtību piemēro, ja uzņēmums izsniegto avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu) citam uzņēmumam sagatavo strukturēta elektroniskā rēķina veidā.

MK noteikumos skaidrots, ka attaisnojuma dokumentu, ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu) (koriģējošais rēķins), kurš noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, ja daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains rēķins, sagatavo kā strukturētu elektronisko rēķinu.

Sagatavojot koriģējošo rēķinu, tajā norāda atsauci uz rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts.

Tāpat noteikts – ja attaisnojuma dokuments noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, tad šādu rēķinu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot atvasinājumu papīra formā (izdrukas).

NODOKĻI

Nokavējuma naudu turpmāk aprēķinās divreiz mēnesī

Lai sistēmu padarītu draudzīgāku nodokļu maksātājiem un veicinātu savlaicīgu nodokļu nomaksu, 2025.gada 5.oktobrī stājas spēkā nozīmīgi grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas būtiski mainīs nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību un precizēs vairākus ar nodokļu administrēšanu saistītus procesus.

Galvenās izmaiņas nokavējuma naudas aprēķinā:

turpmāk nokavējuma naudu aprēķinās tikai divas reizes mēnesī – katra mēneša 1. un 15.datumā. Tas nozīmē, ka starplaikos starp aprēķina datumiem nodokļu maksātājiem būs pietiekami daudz laika nokavējuma summas samaksai. Aprēķinātās summas būs fiksētas, līdz ar to nebūs nepārtrauktu pārrēķinu par katru dienu, kā tas bija līdz šim;
nokavējuma nauda netiks aprēķināta noteiktos gadījumos, piemēram:
- ja maksājums ir veikts līdz mēneša pēdējai dienai;
- ja maksājums saņemts līdz nākamajam aprēķina datumam;
- ja deklarācija tiek precizēta un vienotajā nodokļu kontā jau ir pietiekami līdzekļi precizētās summas segšanai;
- ja deklarācija iesniegta ar kavējumu, bet maksājums termiņā jau ir veikts un netiek izmantots citu saistību segšanai;
beidzot skaidri noteikts arī maksāšanas termiņš gadījumos, kad tas iekrīt brīvdienā vai pārceltā darba dienā. Šādā situācijā par samaksas dienu uzskatīs nākamo darbdienu.

Līdz šim nokavējuma naudas aprēķināšana notika katru dienu, radot milzīgu transakciju apjomu – 85% no visām Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas transakcijām jeb apmēram 15 miljonu eiro gadā veidoja tieši nokavējuma naudas aprēķini, lai gan tie valsts budžetam nodrošināja tikai aptuveni 0,15% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

Jaunā pieeja ļaus samazināt nevajadzīgu datu uzkrāšanu, padarīt sistēmu efektīvāku un vienkāršāk administrējamu, kā arī atbrīvot resursus svarīgākiem nodokļu administrēšanas uzdevumiem.

Vēl likumā precizēts arī:

tas, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu maksātāji redzēs ne tikai savas pārmaksas, bet arī vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksātās summas;
tas, ka pirms uzsākt nodokļu parāda piedziņu bezstrīda kārtībā, VID vispirms novirzīs pārmaksas un kļūdaini iemaksātās summas, tādējādi samazinot risku, ka maksātājam tiek piedzīts parāds, kaut arī kontā ir pietiekami līdzekļi.

Izmaiņas attieksies uz saistībām, kas radušās pēc 2026.gada 1.janvāra, bet līdz tam periodam nokavējuma nauda tiks aprēķināta pēc līdzšinējās kārtības.

Plānotās nodokļu izmaiņas 2026.gadā

2026.gadā plānotas izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī (PVN), akcīzes un azartspēļu nodoklī, tāpat plānots ieviest alternatīvo uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir fiziskās personas.

Būtiskākās izmaiņas ir šādas:

No 1.jūlija uz vienu gadu kā pilotprojekts tiks samazināta PVN būtiskākajiem pārtikas produktiem – maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai.
No 1.janvāra palielināts PVN no 5% uz standarta 21% tiks grāmatām, žurnāliem un citiem izdevumiem, kas nav valsts valodā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vai kandidātvalstu, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu oficiālajās valodās.
Straujāks akcīzes nodokļa (AN) likmju kāpums alkoholiskajiem dzērieniem paredzēts jau no 2026.gada 1.marta – par 15 eiro. No 2028.gada 1.marta AN likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, vidēji tiks paaugstinātas par 10%.
Tabakas izstrādājumiem papildus jau noteiktajam paaugstinājumam gadā un 2027.gadā AN pieaugums paredzēts par 5% (izņemot 2026.gadā par cigāriem, cigarillām un e-šķidrumiem), bet 2028.gadā plānots AN paaugstināt vidēji par 15%.
Plānots paaugstināt AN likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem: ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem par 8,1%; ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem par 14,3%; enerģijas dzērieniem par 23,8%.
No 1.janvāra plānots paaugstināt azartspēļu nodokli: azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 6 204 eiro uz 7 440 eiro; ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro; veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem; bingo no 10% uz 12% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem; interaktīvajām azartspēlēm) no 12% uz 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.
No 2028.gada 1.janvāra plānotas izmaiņas UIN, lai līdzsvarotu nodokļu slogu investoriem, sekmētu uzņēmumu piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem un samazinātu finansējuma izmaksas.
No 1.janvāra uzņēmumiem, kura dalībnieki ir tikai fiziskās personas, sadalot peļņu dividendēs, būs iespēju izvēlēties piemērot alternatīvu UIN likmi 15% apmērā, vienlaikus paredzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes 6% apmērā ieturēšanu šādam fiziskās personas dividenžu ienākumam.

Budžeta projekts 2025.gada 14.oktobrī apstiprināts valdības sēdē un vēl jāskata Saeimai.

DARBINIEKI

Minimālā alga 2026.gadā – 780 eiro

2025.gada 14.oktobrī valdības sēdē apstiprināts 2026.gada budžets. Tajā paredzēts arī neapliekamā minimuma un minimālās algas pieaugums.

2026.gadā tiks palielināts dažāda veida atbalsts strādājošajiem iedzīvotājiem, kā arī sociāli mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai. Attiecīgi neapliekamais minimums pieaugs no 510 līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga – no 740 līdz 780 eiro mēnesī.

No 2025.gada 1.oktobra pensijas tiks indeksētas līdz 1488 eiro (salīdzinājumam – 2024.gadā tās tika indeksētas līdz 683 eiro), nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā.

Budžets vēl jāskata Saeimai.

Par izmaiņām Darba likumā būs jālemj Saeimai

Lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, 2025.gada 19.augustā valdības sēdē pieņemti grozījumi Darba likumā (DL).

Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu regulējumu, kas ir darba tirgus izmaiņām pielāgots un taisnīgs, ņemot vērā Valdības rīcības plānā minēto uzdevumu, sociālo partneru organizāciju priekšlikumus, kā arī Eiropas Savienības Tiesas jaunāko spriedumu.

Grozījumi paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no DL noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50% apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.

Tāpat tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem, kuru darbības termiņš ir beidzies, tomēr tas joprojām tiek piemērots, ņemot vērā DL ietverto regulējumu. Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts jauns koplīgums, koplīguma pusei ir tiesības vienpusēji atkāpties no visa darba koplīguma vai kādas tā daļas piemērošanas, tomēr par to jāpaziņo otrai pusei rakstveidā sešus mēnešus iepriekš.

Grozījumos ir piedāvāts detalizētāks dīkstāves regulējums, nosakot, ka gadījumos, kad dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no darbiniekam noteiktās darba samaksas vai dīkstāves, tomēr saglabājot vismaz minimālo algu. Darbiniekam tiek paredzētas tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas, vienlaikus saņemot atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75% apmērā no likumā noteiktā apmēra. Turklāt sociālajiem partneriem tiek dota iespēja koplīgumā atkāpties no šī likumā ietvertā regulējuma, tomēr jebkurā gadījumā darbinieka atlaišanas pabalsts šajā gadījumā nevar būt mazāks par 50% no DL noteiktā apmēra.

Savukārt, lai pilnveidotu spēkā esošo regulējumu, kā arī sniegtu darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs ļaunprātīgi neizmaksā darba algu, paredzēti grozījumi, nepārprotami norādot uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika.

Grozījumi arī paredz samazināt uzteikuma termiņu no divām nedēļām uz trīs dienām gadījumos, kad darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, kuram ir norādīts nevis konkrēts termiņš, bet gan tiek minēti apstākļi, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.

Par šiem grozījumiem vēl jālemj un jānobalso Saeimai.

‍

VADĪBA

Ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešanu atliks uz diviem gadiem

Lai uzņēmumiem būtu vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešanu noteiktiem uzņēmumiem atliks uz diviem gadiem, to paredz 2025.gada 25.septembrī pieņemtie grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā.

Likumā noteikts, ka lielie uzņēmumi un lielo grupu mātesuzņēmumi ilgtspējas ziņojumus gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kuri sākas 2027.gada 1.janvārī vai vēlāk, nevis 2025.gada 1.janvārī, kā tas bija noteikts iepriekš. Savukārt biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi ilgtspējas ziņojumus gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kuri sākas 2028.gada 1.janvārī vai vēlāk, nevis 2026.gada 1.janvārī. Šis pārejas periods ļaus uzņēmumiem labāk sagatavoties jaunajām prasībām, kā arī mazinās administratīvo slogu.

Likumā noteikts arī, ka meitas sabiedrībai būs pienākums savā tīmekļvietnē latviešu valodā publicēt nevis visu mātes sabiedrības vadības ziņojumu, bet tikai tajā ietverto konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, tādā veidā mazinot administratīvo slogu.

Bankas ziņos par skaidras naudas darījumiem no 750 eiro

Tiek izstrādāti grozījumi skaidras naudas regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu – 750 eiro, un par skaidras naudas izmaksām virs 1500 eiro.

Iemaksas robeža 750 eiro noteikta, ņemot vērā faktu, ka riski skaidras naudas ievietošanai finanšu sistēmā ir nozīmīgāki. Tādējādi arī skaidras naudas iemaksas darījuma robeža ir noteikts zemāka ar mērķi efektīvāk identificēt nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus, tas ir, ja persona iemaksā savā kontā naudas līdzekļus, kas pārsniedz darba devēja vai pašnodarbinātā deklarētos ienākumus VID.

Savukārt skaidras naudas izmaksu darījumu apjoms 1500 eiro apmērā ir noteikts augstāks, ņemot vērā, ka finanšu sistēmai jau ir zināma naudas līdzekļu izcelsme, un tādējādi šeit ir varbūtēji zemāki riski naudas izcelsmei. Attiecīgi par skaidras naudas izmaksām lielākā uzmanība tiks pievērsta mazo uzņēmumu un to valdes locekļu kontiem, lai kopsakarā ar risku analīzi un uzņēmuma atrašanos ārpus A reitinga tiktu novērtēta iespējamo līdzekļu ieguve aplokšņu algu maksāšanas riskiem.

Latvija ar šīm izmaiņām pievienojas starptautiskajai tendencei arvien vairāk apmainīties ar finanšu informāciju, kurai ir izšķiroša nozīme cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Līdzīgs regulējums ar zemu skaidras naudas deklarēšanu ir spēkā vairākās citās ES valstīs, kur uzraudzības iestādes pastiprināti pievērš uzmanību darījumiem, kas potenciāli var norādīt uz nedeklarētiem ienākumiem vai nelegālu līdzekļu izcelsmi. Vienlaikus šobrīd Latvijā netiek plānoti skaidras naudas izmantošanas ierobežojumi privātpersonām vai aizliegumi turpināt uzkrāt skaidru naudu, norēķināties ar to un iemaksāt to kontā.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

‍

Vērtīgs raksts?Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstīties šeit