Autors: iFinanses
Satura rādītājs:
Obligātie e-rēķini visiem uzņēmumiem būs jāievieš no 2028. gada
Sagatavoti MK noteikumi e-rēķinu apritei
Plāno vienkāršot noteikumus par kases aparātu lietošanu
Ieviesīs vienotu kriptoaktīvu uzskaites kārtību
No 1.jūlija izmaiņas PVN piemērošanā
PVN likuma grozījumi e-rēķinu ieviešanai
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas
Izmaiņas par mantisko ieguldījumu SIA pamatkapitālā
A reitinga uzņēmumiem iepirkumos būs priekšrocības
Jaunais sankciju regulējums Latvijā
Atlikts pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu
GRĀMATVEDĪBA
Obligātie e-rēķini visiem uzņēmumiem būs jāievieš no 2028. gada
Visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem savstarpējie norēķini elektroniski jāievieš no 2028.gada 1. janvāra, to paredz 2025. gada 5. jūnijā pieņemtie grozījumi Grāmatvedības likumā (GL), informē Saeima.
Iepriekš bija noteikts, ka strukturēti elektroniskie rēķini visiem uzņēmumiem jāsāk lietot, sākot ar 2026.gada 1.janvāri. Ieviešanas termiņš par diviem gadiem pagarināts, lai mazajiem uzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām, kā arī citiem uzņēmumiem dotu pietiekami daudz laika sagatavoties tehnoloģiski un organizatoriski pilnvērtīgai e-rēķinu ieviešanai.
Par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša iepriekš atzīmēja, ka izmaiņas GL nodrošinās ērtāku un maigāku pāreju uz obligāto e-rēķinu lietošanu uzņēmumiem. Šis lēmums ir daļa no valsts apņemšanās digitalizēt grāmatvedības procesus, veicināt finanšu caurspīdīgumu, kā arī samazināt ēnu ekonomiku, vienlaikus dodot uzņēmējiem pietiekami daudz laika, lai tam sagatavotos.
Obligātie e-rēķini Latvijā tiek ieviesti pakāpeniski. Kopš 2025.gada 1.janvāra tie ir obligāti tikai norēķinos ar budžeta iestādēm. Savukārt uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, no nākamā gada strukturēto e-rēķinu lietošana būs brīvprātīga, taču no 2028.gada tie būs obligāti visiem uzņēmumiem.
Grozījumi GL stāsies spēkā nākamajā dienā pēc grozījumu izsludināšanas.
Sagatavoti MK noteikumi e-rēķinu apritei
Sagatavoti ilgi gaidītie Ministru kabineta (MK) noteikumi “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”, kas šobrīd nodoti publiskajai apspriešanai.
Noteikumos nosaka kārtību, kādā organizējama un īstenojama strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) aprite, kā arī kādā veidā e-rēķinu dati iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Noteikumi piemērojami GL minētajiem subjektiem un attiecas uz visām darījuma pusēm, kuras iesaistītas e-rēķinu apritē.
Paredzēts, ka e-rēķinu aprite var notikt, izmantojot vienu vai vairākus no šādiem piegādes kanāliem:
- oficiālo elektronisko adresi (ja tā ir aktivizēta),
- pakalpojumu sniedzēja jeb operatora nodrošinātu kanālu vai
- citu elektronisko piegādes kanālu (piemēram, starpsistēmu integrāciju vai e-pastu).
Uzņēmumiem jāvienojas par izmantoto piegādes kanālu savstarpējai rēķinu apritei.
E-rēķinu dati VID iesniedzami caur VID izveidotu un uzturētu e-rēķinu iesniegšanas risinājumu, kurš nodrošina datu pieņemšanu XML formātā saskaņā ar “UBL 2.1” un “PEPPOL BIS Billing 3.0” specifikāciju.
Atkarībā no izvēlētā piegādes kanāla e-rēķini VID iesniedzami šādos veidos:
- izmantojot oficiālo elektronisko adresi;
- izmantojot operatora jeb pakalpojumu sniedzēja kanālu, kas ir integrēts ar VID lietotājprogrammatūras saskarni;
- izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotājprogrammatūras saskarni vai augšupielādes funkcionalitāti, ja e-rēķinu apmaiņa notiek pa citiem kanāliem.
Ja e-rēķinu apritei izmanto oficiālo elektronisko adresi, oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēma nodrošina automātisku e-rēķina ziņojuma iesniegšanu VID.
Ja uzņēmums savstarpējai e-rēķinu aprites nodrošināšanai izvēlas lietot šo noteikumu pakalpojumu sniedzēja jeb operatora nodrošinātu kanālu, VID saņem e-rēķinu ziņojumu, izmantojot operatora kanālu, kas ir integrēts ar VID lietotājprogrammatūras saskarni.
Ja e-rēķinu apritei tiek izmantots cits kanāls (piemēram, e-pasts vai starpsistēmu savienojums), e-rēķins VID jāiesniedz manuāli, izmantojot VID EDS funkcionalitāti (augšupielādes iespēju).
Šādā gadījumā e-rēķins VID iesniedzams vienu reizi piecu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas. Ja iesniegšana šajā termiņā nav iespējama tehnisku traucējumu dēļ, par to jāziņo VID EDS sistēmā, norādot iemeslu, un e-rēķins jāiesniedz nākamajā darbdienā pēc traucējumu novēršanas. Citu iemeslu gadījumā rēķinu var iesniegt līdz 30 kalendāra dienām pēc termiņa, par to iepriekš informējot VID.
MK noteikumu pārejas noteikumi paredz pakāpenisku e-rēķinu aprites ieviešanu. Ar 2026.gada 1.janvāri obligāta kļūst e-rēķinu aprite starp budžeta iestādēm un uzņēmumiem, kā arī budžeta iestāžu savstarpējā rēķinu aprite. Ar 2028.gada 1.janvāri e-rēķinu aprite kļūs obligāta arī starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes. No 2026.gada 1.janvāra uzņēmumiem ārpus budžeta sektora ir iespēja e-rēķinus VID iesniegt brīvprātīgi. Savukārt, ja rēķinu apritei tiek izmantota oficiālā elektroniskā adrese, automātiska e-rēķina ziņojuma iesniegšana VID stāsies spēkā ar 2026.gada 30.martu.
Plāno vienkāršot noteikumus par kases aparātu lietošanu
Sagatavoti grozījumi MK noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas.
Svarīgākās izmaiņas:
- atcelta prasība taksometru skaitītāju lietotājiem darbdienas beigās iesniegt VID žurnāla datus, jo informācija jau tiek nodota tiešsaistē;
- vienkāršota kārtība, kādā VID izslēdz no reģistra ierīces un to lietotājus, ja nav apstiprināta lietošanas izbeigšana;
- augsti novērtēti nodokļu maksātāji turpmāk varēs izmantot speciālo kārtību kases sistēmu versiju maiņas saskaņošanai;
- svītroti novecojuši un dublējoši normatīvie punkti;
- precizēts regulējums, kas attiecas uz apdrošināšanas un citu finanšu sektora darījumu reģistrēšanu.
Šie grozījumi uzlabos VID datubāzes aktualitāti, mazinās birokrātiju un sniegs papildu iespējas uzņēmumiem, kas darbojas godprātīgi un atbilstoši nodokļu prasībām, norādīts grozījumu anotācijā.
Grozījumi šobrīd ir saskaņošanas procesā.
Ieviesīs vienotu kriptoaktīvu uzskaites kārtību
Lai nodrošinātu uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā, grozīti MK noteikumi Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”.
Šobrīd grāmatvedības normatīvajos aktos nav noteikta vienota kriptoaktīvu uzskaites kārtība grāmatvedībā, kas nozīmē, ka uzņēmumi var izmantot VID metodisko materiālu par virtuālās valūtas uzskaiti grāmatvedībā, kā arī citus sniegtos informatīvos materiālus, kuros tiek piedāvāts virtuālo valūtu (kriptoaktīvus) grāmatvedībā uzskaitīt krājumu sastāvā.
MK noteikumu Nr.775 grozījumi paredz, ka jēdziens “kriptoaktīvs” tiek lietots atbilstoši regulā 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem noteiktajam terminam “kriptoaktīvs” – vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju, un ka, novērtējot kriptoaktīvu, ir jāievēro minētās regulas prasības.
Aktīviem piesaistītos žetonus un kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās naudas žetoni un aktīviem piesaistītie žetoni, grāmatvedībā būs jānorāda atbilstoši iegādes vai ražošanas izmaksām apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, izveidojot atsevišķu apakšposteni “Aktīviem piesaistīti žetoni” vai “Kriptoaktīvi”. Gada beigās kriptoaktīvu atlikumu vērtība būs jākoriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.
Savukārt elektroniskās naudas žetonus grāmatvedībā būs jāuzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā postenī “Nauda”, izveidojot apakšposteni “Elektroniskās naudas žetons”.
Tāpat noteikts, ka informāciju par kriptoaktīvu veidiem un to uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatu sabiedrībai būs jāsniedz finanšu pārskata pielikumā.
Lēmumu par MK grozījumiem valdība pieņēma sēdē 2025.gada 1.aprīlī.
NODOKĻI
No 1. jūlija izmaiņas PVN piemērošanā
2025.gada 1.jūlijā stājas spēkā īpašā kārtība reģistrācijai VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā PVN maksātājam, kas saņem pārrobežu pakalpojumus vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) grozījumi paredz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas nav sasnieguši PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro apmērā, īpašu kārtību reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā. Tā rezultātā tiem tiks piešķirts PVN reģistrācijas numurs, kurš būs izmantojams tikai un vienīgi PVN nomaksai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem vai par preču iegādi ES teritorijā (PVN likuma 139.2pantā noteikta īpaša reģistrācijas kārtība).
Tādējādi uzņēmumi, kas saņem pārrobežu pakalpojumu, piemēram, no platformas “Booking.com” vai iegādājas no ārvalstu uzņēmuma informācijas tehnoloģiju licenci, maksās PVN tikai no saņemtā pārrobežu pakalpojuma. Šiem uzņēmumiem nebūs pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz brīdim, kad tie sasniegs PVN reģistrācijas slieksni un reģistrēsies VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši vispārīgai kārtībai.
Lai arī mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji varētu izmantot iespēju saņemt pārrobežu pakalpojumus vai iegādāties preces no citu ES valstu PVN maksātājiem, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz iespēju PVN maksātājiem, kas reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar PVN likuma 139.2pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību, iegūt MUN maksātāja statusu vai, ja tie jau reģistrēti kā MUN maksātāji, saglabāt MUN maksātāja statusu.
Lai nodrošinātu atbilstību grozījumiem PVN likumā, sagatavoti arī grozījumi MK noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”.
Noteikumos iekļauts precizējums par priekšnodokļa atskaitīšanu. Proti, uzņēmējiem, kuri sākotnēji reģistrējušies īpašajā kārtībā un vēlāk kļūst par pilntiesīgiem PVN maksātājiem vispārīgā kārtībā, būs iespēja atskaitīt priekšnodokli arī par laika periodu, kad tie darbojās īpašajā režīmā.
Plānots arī vienkāršot uzskaiti lietoto mantu un mākslas darbu tirdzniecībā. Paplašināts attaisnojuma dokumentu veidu loks – turpmāk iespējams izmantot ne tikai kases čeku, bet arī citus dokumentus, piemēram, nodokļa rēķinus. No prasībām svītrota nepieciešamība norādīt iepirkuma akta vai aizdevuma līguma numuru, vienlaikus saglabājot darījumu uzskaiti īpašos reģistros.
Papildinājums skar arī psihologu sniegtās konsultācijas, kas notiek sociālā pakalpojuma ietvaros. Lai novērstu līdz šim pastāvējušo neskaidrību par PVN piemērošanu šādiem pakalpojumiem, noteikumos iekļauts jauns punkts, kas paredz – ar PVN neapliek psihologa konsultāciju, ja tā sniegta saskaņā ar PVN likuma 52.panta 1.daļas 9.punktu un nodrošināta sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju, kurš ir reģistrēts attiecīgajā reģistrā.
PVN likuma grozījumi e-rēķinu ieviešanai
Lai nodrošinātu uzņēmumu atbilstību jaunajām prasībām par strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) lietošanu, izstrādāti grozījumi PVN likumā. Tie šobrīd nodoti publiskajai apspriešanai.
Ar grozījumiem paredzēts pielāgot PVN rēķinu izrakstīšanas kārtību prasībām, kas izriet no GL grozījumiem un ES regulējuma par e-rēķinu lietošanu.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 2026.gada 1.janvāra.
DARBINIEKI
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas
2026.gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2.janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1.janvāri, un sestdienu – 3.janvāri, tiks pārcelta uz sestdienu – 17.janvāri. Savukārt pirmdiena 22.jūnijs, kas iekrīt starp svētdienu – 21.jūniju, un svētku dienu otrdienu – 23.jūniju, kā darba diena tiks pārcelta uz sestdienu – 27.jūniju, to paredz 2025.gada 10.jūnijā pieņemtais rīkojuma projekts “Par darba dienu pārcelšanu 2026.gadā”.
Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Minētais rīkojums attiecas uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ir ieteikts ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
VADĪBA
Izmaiņas par mantisko ieguldījumu SIA pamatkapitālā
Lai atvieglotu uzņēmumu dibināšanu un darbību, paaugstināts slieksnis, no kura nepieciešams eksperta veikts mantiskā ieguldījuma novērtējums, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), paredz 2025.gada19.jūnijā pieņemtie grozījumi Komerclikumā.
Turpmāk mantiskajam ieguldījumam līdz 25 000 eiro nebūs nepieciešams novērtējums. Ja, palielinot SIA pamatkapitālu, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība būs virs 25 000, bet nepārsniegs 50 000 eiro, novērtējumu un atzinumu par to varēs sniegt uzņēmuma valde. Eksperta atzinums mantiskajam ieguldījumam SIA būs nepieciešams, sākot no 50 000 eiro.
Līdz šim regulējums paredzēja, ka jebkuram mantiskajam ieguldījumam uzņēmuma dibināšanas brīdī, ja tas pārsniedz 5700 eiro, nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tās ir nesamērīgas prasības, pausts grozījumu anotācijā. Tāpat turpmāk nebūs jānovērtē arī mantiskais ieguldījums no bezskaidras naudas aizdevuma.
A reitinga uzņēmumiem iepirkumos būs priekšrocības
Lai atvieglotu iepirkuma procedūru gan iepirkuma veicējiem, gan pretendentiem, atbalstīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, ar ko tiek ieviesti konkrēti pasākumi, kas ietverti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027.gadam. Proti, paredzēts iepirkuma procedūrās ievērojami atvieglot nodokļu saistību izpildes pārbaudi A reitinga nodokļu maksātājiem. Tāpat tiek paredzēta A reitinga nodokļu maksātāja priekšroka iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tā dēvētajos “mazajos iepirkumos”.
Izmaiņās ietverti arī vairāki grozījumi, kas vērsti uz likuma regulējuma un iepirkuma procesa pilnveidošanu, tostarp attiecībā uz izšķirošā piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu tādos gadījumos, kad vairāku pretendentu iesniegto piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Šādās situācijās tiks paredzēta lielāka pasūtītāja elastība rīkoties atbilstoši nepieciešamībai katrā situācijā, bet uzsvaru liekot uz tādu kritēriju izvērtēšanu, kas saistīti ar līguma priekšmetu.
Vienlaikus 2025.gada sākumā tika uzsākts apjomīgs darbs, lai izvērtētu publisko iepirkumu rezultāta un finanšu efektivitāti, veidojot labās prakses piemērus un ieteikumus sistēmiskiem uzlabojumiem publisko iepirkumu jomā.
Jaunais sankciju regulējums Latvijā
2025.gada 10.jūnijā Latvijā stājušies spēkā būtiski grozījumi attiecībā uz atbildību par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Grozījumi paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, kā arī vienkāršotu ziņošanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem.
Bargāki sodi par sankciju pārkāpumiem
Krimināllikuma (KL) 84.pantā ieviestas jaunas noziedzīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes, kā arī palielinātas brīvības atņemšanas soda maksimālās robežas, nodrošinot iespēju piemērot bargākus sodus par sankciju pārkāpšanu.
Par darbībām ar sankcijām pakļautām precēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem kriminālatbildība iestāsies, ja sankciju pārkāpšana izdarīta ievērojamā apmērā – preču vai ar tām saistīto pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 eiro.
Vienlaikus saglabāts esošais kriminālatbildības slieksnis gadījumos, kad pārkāpumi skar stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieročus un to būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas, kā arī citu sektorālo vai mērķēto finanšu sankciju objektus.
Administratīvā atbildība par mazāka apmēra pārkāpumiem
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā papildināts regulējums, nosakot administratīvo atbildību gadījumos, kad tiek pārkāpti sankciju nosacījumi, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro.
Naudas sods var tikt piemērots fiziskām personām – līdz 10 000 eiro, juridiskām personām – līdz 30 000 eiro.
Šī pieeja atvieglos un ļaus efektīvāk risināt pārkāpumus, kam nav augstas kaitīguma pakāpes, vienlaikus nodrošinot sankcijām pakļauto preču konfiskāciju un personu atturēšanu no pārkāpumu izdarīšanas nākotnē.
Vienkāršota ziņošanas kārtība
Ar grozījumiem atvieglota ziņošanas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu (tajā skaitā apiešanu, kas ir sankciju pārkāpšanas izpausme) vai pārkāpšanas mēģinājumu kārtība, nosakot vienu iestādi – Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), kam ziņojumi būtu iesniedzami.
FID ir atjaunojis vadlīnijas par ziņojumu sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanos no darījumu veikšanas, kas tiks publicētas FID tīmekļa vietnē.
Grozījumi veikti Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, KL un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, nodrošinot direktīvas 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza direktīvu 2018/1673 transponēšanu.
Atlikts pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu
Sagatavoti grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā (IIAL). Tie paredz ieviest ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem IIAL subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026.pārskatu gada atkarībā no to lieluma.
Lielas sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadiem, kas sākas 2027.gada 1.janvārī vai vēlāk (nevis 2025.gada 1.janvārī). Savukārt, biržā kotētās mazas un vidējas sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadiem, kas sākas 2028.gada 1.janvārī vai vēlāk (nevis 2026.gada 1.janvārī).
Finanšu ministrija ir arī izvērtējusi no sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām saņemtos priekšlikumus birokrātijas sloga mazināšanai. IIAL ir iestrādāti grozījumi, nosakot, ka meitas sabiedrībai jānodrošina, ka tās tīmekļvietnē latviešu valodā ir publiskots nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums.
Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu direktīvu 2025/794, ar ko groza direktīvas 2022/2464 un 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības.
Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.