Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2025. gada 4. ceturksnī

2025.gada 13.decembrī stājas spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.749 “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”.

No 2028.gada 1.janvāra e-rēķinu lietošana Latvijā būs obligāta darījumos starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Savukārt, sākot ar 2025.gadu, e-rēķini ir obligāti darījumos starp budžeta iestādēm un starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem un budžeta iestādēm.

Jaunie MK noteikumi nosaka kārtību e-rēķinu apritei un rēķinu datu iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas būs obligāta no 2026.gada 1.janvāra. VID izveidos centralizētu e-rēķinu risinājumu, kas nodrošinās strukturētu e-rēķinu saņemšanu, uzglabāšanu 5 gadus, rēķinu apskati cilvēklasāmā formātā un datu izmantošanu nodokļu administrēšanas vajadzībām. E-rēķini VID būs jāiesniedz ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā pēc to nosūtīšanas.

Noteikumos paredzēts, ka uzņēmumi savstarpēji varēs vienoties par piemērotāko e-rēķinu piegādes kanālu – e-adresi, pakalpojumu sniedzēja risinājumu vai citu tehnisku integrāciju.

E-rēķins ir strukturēts e-dokuments mašīnlasāmā formātā, kas atbilst starptautiskajiem standartiem (XML, UBL, PEPPOL). Par e-rēķiniem netiek uzskatīti PDF, “Word” dokumenti, skenēti vai papīra rēķini.

Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijā

Lai salāgotu MK noteikumus ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN), kas stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī un 25.aprīlī, 2025.gada 21.oktobrī pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.

Atbilstoši likuma par IIN grozījumiem mainītas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes un to piemērošana, likums papildināts ar 15.¹pantu par 3% papildu likmes piemērošanu taksācijas gada ienākumiem, kuru kopējais apmērs pārsniedz 200 000 eiro, precizēts likuma 12.pants, nosakot vienotu mēneša neapliekamo minimumu maksātājam un izslēdzot diferencēto neapliekamo minimumu. Tāpat likuma 11.⁹pantā termins “virtuālā valūta” mainīts uz “kriptoaktīvi”.

MK noteikumu Nr.662 grozījumu mērķis ir mainīt gada ienākumu deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību atbilstoši izmaiņām likumā par IIN, kā arī mainīt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas aizpildīšanu, atļaujot norādīt ārvalstīs ieturēto nodokli.

Noteikumi jāpiemēro, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2025.taksācijas gadu un turpmākajiem taksācijas periodiem.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva paliek nemainīga

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs 2026.gadā saglabājas nemainīgs – 0,36 eiro mēnesī, to paredz 2025.gada 4.novembrī pieņemtie MK noteikumi Nr.651 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2026.gadā”.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par katru darbinieku darba devējam jāsamaksā līdz nākamā mēneša 23.datumam.

VID vienotajā nodokļu kontā saņemtos valsts nodevas ieņēmumus katru mēnesi līdz 25.datumam ieskaita Tieslietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 06.04.00 “Darbinieku prasījumu garantiju fonds” kontā. Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi tiek izlietoti darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Darbinieku prasījumu garantiju fonda turētājs un pārvaldītājs ir Maksātnespējas kontroles dienests.

NODOKĻI

No 1.janvāra jauns ienākuma nodokļu modelis dividendēm

Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem – fiziskām personām –, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē, 2026.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un grozījumi likumā par IIN.

Ar likumu grozījumiem tiek ieviesta alternatīva ienākuma nodokļu sistēma investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam – jauns ienākuma nodokļa piemērošanas modelis dividendēm.

Uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā un šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot IIN 6% apmērā.

Piemērs

Uzņēmumam 2025.gadā ir peļņa 50 000 EUR un 2026.gadā viņš izlemj dividendēs izmaksāt 10 000 EUR.

Pēc vecās kārtības (UIN 20% ar koeficientu 0,8) aprēķins ir šāds:

UIN: 10 000 / 0,8 x 20% = 2500 EUR;
dalībnieks saņem: 10 000 EUR.

Uzņēmumam 2026.gadā rodas izdevumi par UIN 2500 EUR.

Pēc jaunās kārtības (UIN 15% ar koeficientu 0,85) aprēķins ir šāds:

UIN: 10 000 / 0,85 x 15% = 1764,71 EUR;
IIN: 10 000 x 6% = 600 EUR;
dalībnieks saņem: 9400 EUR.

Uzņēmumam 2026.gadā rodas izdevumi par UIN 1764,71 EUR, jo IIN 600 EUR tiek ieturēts no dalībniekam izmaksājamās summas.

Šādā risinājumā kopējais nodokļu slogs saglabāsies līdzvērtīgs pašreizējam (ap 20%), taču tas dos iespēju daļu IIN novirzīt pašvaldību budžetos pēc investoru deklarētās dzīvesvietas vai uzņēmuma reģistrācijas vietas.

Līdz šim uzņēmumi Latvijā maksāja UIN 20% apmērā tikai peļņas sadales brīdī, savukārt fiziskās personas – gan rezidenti, gan nerezidenti – no saņemtajām dividendēm nemaksāja IIN. Tādējādi kopējais ienākuma nodoklis sasniedza 20% neatkarīgi no investora rezidences vai juridiskās formas. Tas radīja nevienlīdzību starp vietējiem un ārvalstu investoriem, kā arī neveicināja pašvaldību budžetu papildināšanu, jo IIN no dividendēm netika sadalīts attiecīgo pašvaldību līmenī.

‍

‍

Izmaiņas nodokļos no 2026.gada

2026.gadā stājušās spēkā izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī (PVN), akcīzes nodoklī (AKN) un azartspēļu nodoklī (AN) un citos nodokļos.

Būtiskākās izmaiņas ir šādas:

no 1.jūlija uz gadu kā pilotprojekts tiks samazināta PVN būtiskākajiem pārtikas produktiem – maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai;
no 1.janvāra palielināts PVN no 5% uz standarta 21% tiks grāmatām, žurnāliem un citiem izdevumiem, kas nav valsts valodā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vai kandidātvalstu, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu oficiālajās valodās;
straujāks AKN likmju kāpums alkoholiskajiem dzērieniem paredzēts jau no 2026.gada 1.marta – par 15 eiro, no 2028.gada 1.marta AKN likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, vidēji tiks paaugstinātas par 10%;
tabakas izstrādājumiem papildus jau noteiktajam paaugstinājumam gadā un 2027.gadā AKN pieaugums paredzēts par 5% (izņemot 2026.gadā par cigāriem, cigarillām un e-šķidrumiem), bet 2028.gadā plānots AKN paaugstināt vidēji par 15%;
plānots paaugstināt AKN likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem: ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem par 8,1%; ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem par 14,3%; enerģijas dzērieniem par 23,8%;
no 1.janvāra plānots paaugstināt AN: azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 6 204 eiro uz 7 440 eiro; ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro; veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem; bingo no 10% uz 12% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem; interaktīvajām azartspēlēm) no 12% uz 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

DARBINIEKI

4 dienu darba nedēļa Latvijā būs

Latvijā būs 4 dienu darba nedēļa, to paredz 2025.gada 11.decembrī Saeimā atbalstītie grozījumi Darba likumā (DL). 2022.gadā platformā Manabalss.lv tika savākti nepieciešamie paraksti sabiedrības iniciatīvai “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu”.

Tomēr sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju izvērtējot šī brīža situāciju, tika secināts, ka viens no labākajiem risinājumiem ir sniegt iespēju darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu, tomēr saglabājot 40 stundu darba nedēļu un nesamazinot darbinieka darba samaksu.

Grozījumi paredz iespēju pagarināt darba dienas ilgumu par 2 stundām (nevis tikai stundu, kā tas ir šobrīd), vienlaikus saglabājot 40 stundu darba nedēļu (iepriekš gan tika runāts par 38 stundu darba nedēļu). Tāpat paredzēta iespēja darba devējam un darbiniekam vienoties par 4 dienu darba nedēļu, saglabājot esošo darba samaksu. Šādu vienošanos varēs noslēgt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi ar iespēju vēlāk atgriezties pie 5 dienu darba nedēļas.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Par dīkstāvi būs jāpaziņo laicīgi

Par dīkstāvi turpmāk būs jāpaziņo laicīgi, to paredz 2025.gada 11.decembrī Saeimā atbalstītie grozījumi DL.

Lai mazinātu dīkstāves negatīvās sekas un veicinātu darba vietu saglabāšanu, grozījumi paredz darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un noteikumiem. Tāpat darba devējam būs pienākums informēt par to, kādā veidā dīkstāve tiks izbeigta un cik ātri darbiniekam ir jāatsāk darba pienākumu izpilde, ja darba devējs ir noteicis darbinieka tiesības neatrasties darbavietā. Vienlaikus tiek noteikts, ka gadījumā, ja dīkstāve ilgst vairāk par 5 darba dienām pēc kārtas, darbinieks var neatrasties darbavietā, bet viņam ir jābūt gatavam atsākt darba pienākumu izpildi darba devēja noteiktajā kārtībā. Tāpat darba devējam tiek uzlikts pienākums strīda gadījumā pierādīt to, ka darbinieks ir informēts par darba devēja paziņošanas pienākuma izpildi.

Gadījumos, kad dīkstāve ilgst vairāk par 5 darba dienām pēc kārtas, grozījumi nosaka tiesības darba devējam samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no darbiniekam noteiktās darba samaksas vai vidējās izpeļņas, saglabājot vismaz minimālo mēneša darba algu. Par šādu atlīdzības samazinājumu dīkstāves laikā darba devējam ir pienākums informēt darbinieku, bet darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot mēneša uzteikuma termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par 4 nedēļām pēc kārtas. Neskatoties uz to, ka darbinieks šādā situācijā uzsaka līgumu, darba devējam tiek noteikts pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75% apmērā no likuma 112.panta 1.daļā noteiktā apmēra.

Jāuzsver, ka šobrīd likums neparedz darba devēja pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu gadījumā, ja darbinieks pats uzsaka darba līgumu. Vienīgais izņēmums ir gadījums, ja darbinieks atbilstoši likuma 100.panta 5.daļas noteikumiem uzsaka darba līgumu un darba devējs piekrīt, ka darbinieka norādītais uzteikuma iemesls ir svarīgs (par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības).

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Par laikā neizmaksātu algu – līguma uzteikums

Turpmāk, ja darba devējs laikā neizmaksās algu, darbinieks varēs uzteikt darba līgumu, neievērojot likumā noteikto termiņu, to paredz 2025.gada 11.decembrī Saeimā atbalstītie grozījumi DL.

Lai pilnveidotu spēkā esošo regulējumu, kā arī sniegtu darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs ļaunprātīgi neizmaksā darba algu, paredzēti grozījumi likuma 100.panta 5.daļā, nepārprotami norādot uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā 2 nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika.

Vienlaikus gan jāuzsver, ka šis uzteikuma pamatojums nebūs attiecināms uz tiem gadījumiem, kad uzņēmumā ir dīkstāve un darbinieks tādēļ saņem zemāku atlīdzību.

Tāpat būtiski ir uzsvērt, ka tiek saglabāts jau šobrīd spēkā esošais regulējums gan likuma 112.panta 2.daļā, gan 122.panta 2.daļā.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.

VADĪBA

Saeima konceptuāli atbalsta publisko iepirkumu reformu

Lai publisko iepirkumu sistēmu padarītu efektīvāku, 2025.gada 2.oktobrī konceptuāli atbalstīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā.

Izmaiņas publisko iepirkumu jomā paredz atteikties no nacionālajām iepirkuma procedūrām, piemērojot tās no ES līgumcenu sliekšņiem – no 143 tūkstošiem eiro precēm un pakalpojumiem, savukārt 5,5 miljoniem eiro būvdarbiem. Tāpat paredzēts, ka visiem pasūtītājiem būs jāpublicē savu iepirkumu plāni, informācija par noslēgtajiem līgumiem un to faktisko izpildi.

Paplašināt paredzēts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) funkcijas. Birojs kā centrālā publisko iepirkumu jomas vadības iestāde pārraudzīs iepirkumu veiktspējas rādītāju izpildi, kopējos sistēmas rādītājus un datus, kā arī noteiktās jomās ģenerēs references cenas. Paredzēts, ka IUB nodrošinās digitālo infrastruktūru – uzturēs un attīstīs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu.

Lai iepirkumos īstenotu ilgtspējas principus, attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju, paredzēta iespēja veidot kompetences centrus, kuru darbības ietvaru noteiks MK.

Reformas ietvaros noteikts pienākums pašvaldībām pašām vadīt iepirkumu sistēmu, kā arī plānots paplašināt centralizēti iepērkamās preču un pakalpojumu grupas. Izmaiņas regulējumā paredz arī citus pilnveidojumus, lai, īstenojot strukturālu publisko iepirkumu sistēmas reformu, tā kļūtu maksimāli elastīga iepirkumā iesaistītajām pusēm un ļautu ātrāk nonākt pie iepirkuma rezultātā iegādājamās preces, pakalpojuma vai būvdarbiem.

Lai plānotās izmaiņas publisko iepirkumu jomā varētu stāties spēkā, tās Saeimā jāskata un jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Patiesie labuma guvēji tiks aizsargāti

Lai nodrošinātu nacionālā regulējuma atbilstību ES direktīvas prasībām par informācijas par patiesajiem labuma guvējiem publisko pieejamību, sagatavoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.

Valdība likuma grozījumus pieņēma 7.oktobrī, šobrīd tie iesniegti izskatīšanai Saeimā un paredzēti pieņemšanai kopā ar citiem valsts budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem.

Grozījumi nodrošinās likuma normu atbilstību direktīvas 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai prasībām.

Ar grozījumiem tiek:

noteikta kārtība, kādā publiskajā reģistrā aizklājama patiesā labuma guvēja informācija, ja publiska piekļuve var radīt nesamērīgu risku;
paredzēts, ka gadījumos, kad informācija par individuālā uzņēmuma vai kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju ir ierobežotas pieejamības, ierobežota būs arī informācija par attiecīgā guvēja īpašumtiesībām;
precizēts, ka informācija par patieso labuma guvēju kā kapitālsabiedrības dalībnieku būs ierobežotas pieejamības, ja guvēja statuss izriet no tiešām vai netiešām īpašumtiesībām kapitālsabiedrībā;
paplašināts Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamās informācijas apjoms – turpmāk tiks reģistrētas visas patiesā labuma guvēja valstspiederības (ja tādas ir vairākas), kā arī papildus informācijai par īstenotās kontroles veidu tiks fiksēts arī kontroles apjoms.

Grozījumi būtiski stiprinās patieso labuma guvēju aizsardzību, kā arī nodrošinās Latvijas normatīvā regulējuma atbilstību jaunajām ES prasībām.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

‍

Vērtīgs raksts? Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstīties šeit