Kriptoaktīvi, to uzskaite grāmatvedībā un MiCA regula – ceļvedis grāmatvežiem
27.11.2025
Grāmatvežu ekspresis
.png)
Article
Kriptoaktīvi, to uzskaite grāmatvedībā un MiCA regula – ceļvedis grāmatvežiem
Grāmatvežu ekspresis
November 27, 2025
.png)
Kriptoaktīvi, to uzskaite grāmatvedībā un MiCA regula – ceļvedis grāmatvežiem
Grāmatvežu ekspresis
27.11.2025
Article
Heading
Grāmatvežu ekspresis
November 27, 2025
Article
Kriptoaktīvi, to uzskaite grāmatvedībā un MiCA regula – ceļvedis grāmatvežiem
Grāmatvežu ekspresis
November 27, 2025

Autors: Laila Kelmere, grāmatvede, SIA “L. Kelmeres birojs” valdes locekle, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Kas ir kriptoaktīvi, un kā tie ienāk mūsu finanšu sistēmā?
Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko var nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai citu līdzīgu tehnoloģiju.
Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija ir informācijas ieraksts vai datubāze, kas tiek koplietota tīklā. Vispazīstamākais sadalītās virsgrāmatas veids ir blokķēde, kas šādi nosaukta, jo glabā atsevišķus darījumus grupās vai blokos, kuri savstarpēji savienoti hronoloģiskā secībā, lai veidotu ķēdi.
Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija tiek izmantota, lai pārvestu dažādu veidu aktīvus starp pircēju un pārdevēju.
Likumdevēji pamazām atzīst šī aktīva pielietojamību dažādās situācijās un veido regulējumu, lai tos varētu pārskatīt, kontrolēt un valsts gūtu arī kādus ieņēmumus, ja izveidojas peļņa.
Zināmākie kriptoaktīvu veidi un piemēri
- BTC (Bitcoin) un ETH (Ethereum).
- Mīmu monētas (meme coins): kriptoaktīvi, kuru nosaukumi saistīti ar interneta tendencēm, humoristiskiem un jautriem tematiem. Šīs monētas parasti tiek radītas, lai iesaistītu kopienu, un tās var izmantot savstarpējiem norēķiniem, spekulatīviem ieguldījumiem vai tirdzniecībai. Šīm monētām bieži ir tīmekļvietnes, kurās aplūkotas komiskas tēmas un reizēm lietoti pat bezjēdzīgi termini, un to radītāji un atbalstītāji veido kopienas sajūtu, lai piesaistītu citus.
- Neaizvietojamie žetoni (non-fungible tokens): unikāli un neaizvietojami digitālie aktīvi, kuri tiek glabāti sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas tīklā, tostarp digitālās mākslas objekti un kolekcionējami priekšmeti.
MiCA regula – vienotais kriptoaktīvu regulējums ES
Labā ziņa – attiecībā uz kriptoaktīvu definējumu normatīvie akti atsaucas uz vienu Eiropas Savienības regulu: Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – Regula Nr. 2023/1114).
MiCA regulējuma mērķis ir radīt jaunu un vienotu kriptoaktīvu regulēšanas režīmu visās ES dalībvalstīs, veicināt inovāciju attīstību un plašāku sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un aizsargājot ieguldītājus pret riskiem.

Uz kādiem kriptoaktīvu veidiem attiecas MiCA regula?
1. Elektroniskās naudas žetoni: kriptoaktīvi, kas tiecas saglabāt stabilu vērtību, piesaistot to kādas oficiālās valūtas, piemēram, eiro vai dolāra, vērtībai.
- Tikai kredītiestādes vai elektroniskās naudas iestādes var publiski piedāvāt vai lūgt piekļuvi elektroniskās naudas žetonu tirdzniecībai ES.
- Ja ir elektroniskās naudas žetoni, tad ir tiesības saņemt savu naudu atpakaļ no emitenta pilnā nominālvērtībā valūtā, kurā žetons tika emitēts.
2. Aktīviem piesaistīti žetoni: kriptoaktīvi, kas tiecas saglabāt stabilu vērtību, piesaistot to citai vērtībai, tiesībām vai to kombinācijai (piemēram, kādai oficiālajai valūtai, precēm, citiem aktīviem). Tie ir kriptoaktīvi, kas nav elektroniskās naudas žetoni.
- Tikai kredītiestādes vai MiCA regulā paredzēto atļauju saņēmušie emitenti var publiski piedāvāt aktīviem piesaistītus žetonus vai lūgt piekļuvi to tirdzniecībai ES.
3. Kriptoaktīvi, kas nav elektroniskās naudas žetoni vai aktīviem piesaistīti žetoni: patēriņa žetoni (utility tokens) un citi kriptoaktīvi, kas nav elektroniskās naudas žetoni un aktīviem piesaistīti žetoni vai nav kā citādi izslēgti no MiCA regulas darbības jomas.
- Patēriņa žetoni ir kriptoaktīvu veids, kura vienīgais mērķis ir nodrošināt pieeju žetona emitenta piedāvātam produktam vai pakalpojumam.
Kam nepiemēro MiCA regulu?
- Kriptoaktīviem, kas ir unikāli un neaizvietojami, piemēram, virtuāls nekustamais īpašums, domēnu nosaukumi.
- Nenododamiem žetoniem, piemēram, lojalitātes programmu punktiem.
- Kriptoaktīviem, uz kuriem jau attiecas esošie finanšu pakalpojumu tiesību akti, piemēram, kriptoaktīviem, kas klasificējami kā finanšu instrumenti Finanšu instrumentu tirgus direktīvas izpratnē (pārvedami vērtspapīri, atvasināto instrumentu līgumi).
Aktuālie kriptoaktīvu grozījumi Latvijas normatīvajos aktos
2024. gadā:
- 13. jūnijā pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums;
- 14. novembrī tika pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas noteic, ka kopš 2024. gada 30. decembra var veikt mantisko ieguldījumu ar kriptoaktīvu sabiedrības pamatkapitālā;
- 1. aprīlī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 22.12.2015. noteikumos Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 775), tos papildinot ar jaunu 10.1 nodaļu par kriptoaktīvu uzrādīšanu grāmatvedībā un finanšu pārskatā.
2025. gadā:
- 6. novembrī pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stāsies spēkā ar 2026. gada 1. janvāri un ar tiem ir noteikts, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būs pienākums ziņot par kriptoaktīvu, t. i., ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem, un citi grozījumi saistībā ar kriptoaktīviem.
Kriptoaktīvu pakalpojuma likums – kas tas ir, un kāds ir tā mērķis?
Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma mērķis ir veicināt kriptoaktīvu jomas attīstību un noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Tas attiecas uz personām, kas Latvijā ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus. Šis likums papildina MiCA regulu (Regula Nr. 2023/1114) un nosaka Latvijas Banku par Latvijā kompetento uzraudzības iestādi.
Latvijas Bankas vietnē var pārbaudīt, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrējis savu darbību. Pieejams šeit.
Par kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā
Komerclikums nosaka, ka, izdarot mantisko ieguldījumu ar kriptoaktīvu, to pārved sabiedrības sadalītās virsgrāmatas adresē vai kontā, kas atvērts pie Regulā Nr. 2023/1114 noteiktā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja.
Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu apmaksā ar elektroniskās naudas žetonu vai aktīviem piesaistītu žetonu Regulas Nr. 2023/1114 izpratnē, atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu var sniegt tie dibinātāji vai dalībnieki, kuri izdara attiecīgo mantisko ieguldījumu.
Elektroniskās naudas žetona vai aktīviem piesaistītā žetona vērtību nosaka pēc tā vidējās cenas kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kura tiek uzturēta saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1114, sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma.

Kriptoaktīvu uzskaite grāmatvedībā
Daļa no kriptoaktīviem uzskaitāmi krājumu sastāvā, bet daļa – pie naudas līdzekļiem.
Domājot par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā, MK noteikumi Nr. 775 nosaka, ka:
- Aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās naudas žetoni – grāmatvedībā norāda atbilstoši to iegādes vai ražošanas izmaksām apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, izveidojot attiecīgu atsevišķu apakšposteni “Aktīviem piesaistīti žetoni” vai “Kriptoaktīvi”.
Gada beigās šo kriptoaktīvu atlikumu vērtību koriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši to iegādes izmaksām vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.
- Elektroniskās naudas žetonus grāmatvedībā uzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā postenī “Nauda”, izveidojot apakšposteni “Elektroniskās naudas žetons”.
Finanšu pārskata pielikumā sniedzama informācija par kriptoaktīvu veidiem un to uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatu.
Par kādu kriptoaktīvu ir jāziņo?
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka kriptoaktīvs, par kuru jāziņo, ir jebkurš kriptoaktīvs, izņemot tādu, attiecībā uz kuru nodokļu maksātājs, kuram saskaņā ar normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem, ir pienācīgi secinājis, ka to nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem.
- Kriptoaktīvs, par kuru jāziņo, neietver elektronisko naudu un centrālās bankas digitālo valūtu.
- Ziņošanas pienākums ir nodokļu maksātājiem, kas ir kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji.
- Ar terminu “pienācīgi secinājis” saprot darbību veikšanu no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju puses, lai secināju, vai kriptoaktīvu var vai nevar izmantot maksājumu un ieguldījumu mērķiem.
Piemēram, ir slēgtie (jeb closed looped) kriptoaktīvi, kuru izveidošanas mērķis ir to lietošana slēgtā vidē, kas nozīmētu, ka tas nav kriptoaktīvs, par kuru jāziņo. Taču, ja tādam kriptoaktīvam pastāv otrreizējais tirgus, kurā tie tiek tirgoti, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs pienācīgi secina, ka tas ir kriptoaktīvs, par kuru jāziņo.
Ienākums no virtuālās valūtas (kriptoaktīvu) pārdošanas
Virtuālās valūtas (kriptoaktīva) pārdošana (atsavināšana) ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi.
Tiek izšķirti dažādi ienākumu veidi, kas saistīti ar virtuālās valūtas pārdošanu, tāpēc tiem piemērojami dažādi nodokļa režīmi.
1. Ienākums no kapitāla pieauguma veidojas, ja tiek pārdota virtuālā valūta, kuras iegūšana nav saistīta ar saimniecisko darbību.
- Virtuālās valūtas iegādes vērtībā – tāpat kā attiecībā uz citiem kapitāla aktīviem – tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu: valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi.
- Virtuālās valūtas iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu tās iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un virtuālās valūtas iegādes saistību.
- Ja virtuālā valūta iegūta uz dāvinājuma līguma pamata, par tās iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītās konkrētās virtuālās valūtas vērtību, kas nav lielāka par virtuālās valūtas atsavināšanas cenu.
- Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību, par tās iegādes vērtību uzskata 0.
Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro 25,5 % nodokļa likmi. Piemēram: Liene par 2500 EUR pārdeva kriptovalūtu “E”, kas iegūta dāvanā no brāļa. Dāvinājuma līgumā norādīts kriptovalūtas veids, daudzums un tās vērtība dāvinājuma datumā – 2100 EUR. Ar nodokli apliekamais ienākums ir 400 EUR (2500 mīnus 2100).
2. Ienākums no saimnieciskās darbības veidojas, ja virtuālo valūtu pārdod saimnieciskās darbības ietvaros – to ģenerē vai saņem kā atlīdzību.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.


.png)

.png)



































































.png)



































.png)









.jpg)







































%20(3).png)












