Kas 2026. gadā jāņem vērā grāmatvežiem?
11.12.2025
Grāmatvežu ekspresis
Article
Kas 2026. gadā jāņem vērā grāmatvežiem?
Grāmatvežu ekspresis
December 11, 2025
Kas 2026. gadā jāņem vērā grāmatvežiem?
Grāmatvežu ekspresis
11.12.2025
Article
Heading
Grāmatvežu ekspresis
December 11, 2025
Article
Kas 2026. gadā jāņem vērā grāmatvežiem?
Grāmatvežu ekspresis
December 11, 2025
Autors: Nataļja Griškova
MANAKABATA grāmatvedības servisa un nodokļu konsultāciju direktore
2026. gads grāmatvežiem nebūs “vienkārši nākamais” – tas būs gads, kurā vienlaikus satiekas trīs spēcīgi virzieni:
- darbaspēka nodokļu un sociālās sistēmas grozījumi, kas ietekmē algas aprēķinu, komunikāciju ar personālu un darba devēja izmaksas;
- digitalizācijas un datu apmaiņas turpinājums (e-rēķinu vide, datu nodošana, brīvprātīgie/obligātie posmi);
- nodokļu administrēšanas reformas, kur “tehniskie aspekti” (nokavējuma naudas aprēķins, transfertcenu sliekšņi, institucionālās izmaiņas) reāli maina risku pieeju un darba organizāciju.
Rakstā atradīsi:
Kas 2026. gadā jāņem vērā grāmatvežiem? Kur visbiežāk rodas kļūdas, un kā gudri sakārtot procesus, lai ikdiena kļūtu vieglāka?
1. Grozījumi nodokļu likumdošanā: 2026. gads kā “vidējā termiņa” reformas posms
2. E-rēķini: 2026. gads – skaidrības gads, nevis tikai “vēl viena obligātā prasība”
3. VID kontrole un nodokļu administrēšanas izmaiņas: 2026. gadā “risks” kļūst tehnisks
4. Ārpakalpojumu grāmatveži: 2026. gadā uzmanības fokusā paliek NILLTPFN un iekšējā kontrole
Plānoto 2026. gada grozījumu apkopojums ar nodokļu ekspertu skaidrojumiem nesen bija apkopots konferencē “Uzņēmēju vīzija” 2026, paneļdiskusijā “Nodokļi un finanses”.
Darbaspēka nodokļi 2026. gadā
Darbaspēka nodokļi jeb fiksētais neapliekamais minimums un minimālās algas izmaiņas, kas būtiski ietekmē algu aprēķina procesus.
No 2026. gada neapliekamais minimums plānots 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga – 780 eiro mēnesī. Šie skaitļi paši par sevi var šķist nelieli, taču tie rada virkni praktisku seku:
- jāpārskata algu aprēķinu šabloni un automatizācijas noteikumi;
- jāatjauno iekšējās politikas (piem., piemaksu, prēmiju, labumu aprēķinu scenāriji);
- jāizskaidro vadībai un darbiniekiem neto algas izmaiņu iemesli, jo ikdienā visbiežāk tiek vērtēts rezultāts, nevis aprēķina loģika.
Ja uzņēmumā tiek piemērotas dažādas atalgojuma sistēmas (stundas alga, akorddarbs, mainīgās prēmijas u. c.), ieteicams salīdzināt 2025. un 2026. gada aprēķinu scenārijus, lai savlaicīgi identificētu izmaiņas un tās korekti izskaidrotu vadībai un darbiniekiem.
Finanšu ministrija publiskajā telpā norāda, ka darbaspēka nodokļu izmaiņas vidējā termiņā pozitīvi ietekmēs lielāko daļu strādājošo. Tieši šeit grāmatvedis kļūst par “tulku” starp normatīvo regulējumu un algu lapiņu.
PVN aktualitātes 2026. gadā: pilotprojekti un mērķētas korekcijas
No 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam) pilotprojekta ietvaros paredzēts piemērot 12 % PVN likmi vairākām būtiskām ikdienas pārtikas precēm (maize, piens, olas, mājputnu gaļa).
Ko tas nozīmē grāmatvežiem praksē:
- jāseko produktu klasifikācijai un nomenklatūrai (īpaši, ja uzņēmums strādā ar preču grupām, komplektiem, akcijām);
- jāuzmana, kā uzņēmuma grāmatvedības sistēma “atpazīst” PVN likmi (vai pēc preces kartītes, vai pēc darījuma veida);
- jāinformē uzņēmuma tirdzniecības/iepirkumu nodaļas, lai atbilstošām precēm tiktu piemērota pareizā PVN likme.
Papildus, sākot no 2026. gada 1. janvāra, plānots noteikt PVN standartlikmes (21 %) piemērošanu konkrētiem preses izdevumiem un grāmatu piegādēm pēc noteiktiem kritērijiem (tostarp atkarībā no izdevuma valodas), kas atkal prasa precīzu datu sakārtošanu – ne tikai grāmatvedībā, bet arī produktu uzskaitē un sortimenta datos (īpaši mediju un izdevējdarbības sektorā).
Akcīzes nodoklis: “kalendāra riski” un cenu izmaiņu vilnis
Akcīzes nodokļa izmaiņas ir viens no tiem tematiem, kur grāmatvedim bieži jārisina izmaiņu praktiskās sekas: krājumu pārvērtēšana, cenu lapu aktualizēšana, līgumu pielikumi un budžeta korekcijas.
Plānotie virzieni ietver straujāku akcīzes palielināšanu alkoholam, tabakai u. c., tostarp ar konkrētiem datumiem (piem., no 2026. gada 1. marta noteiktas izmaiņas stiprajam alkoholam).
Līdz ar to, ja uzņēmumam ir noliktavas ar akcīzes precēm vai arī plānoti lieli iepirkumu līgumi, tad 2026. gads prasa ieviest uzņēmumā “akcīzes izmaiņu kalendāru” – iekšēju dokumentu ar datumiem, precēm un koeficientiem, lai korekti plānotu cenu izmaiņas un periodizētu ieņēmumus/izmaksas.
E-rēķinu tēma 2026. gadā kļūst interesanta tieši tādēļ, ka ir skaidrība, kurā brīdī kas ir obligāts, kur – brīvprātīgs, un kas pārcelts.
Dokumentos par e-rēķinu ieviešanu uzsvērts pakāpeniskums: 2025. gadā e-rēķini G2G/B2G/G2B, savukārt B2B virzienā vēsturiski tika minēts 2026. gada 1. janvāris, taču vienlaikus ir norāde, ka obligātā e-rēķinu aprite B2B darījumos un pienākums nodot datus VID ir pārcelts no 2026. uz 2028. gadu.
Ko tas nozīmē grāmatvedim, un kāpēc tas nav “atvieglojums”, bet drīzāk stratēģisks posms?
2026. gads – pārejas un testēšanas posms [H3]
B2B e-rēķinus var sagatavot jau šobrīd, un e-rēķinu datus VID brīvprātīgi varēs nodot, sākot no 2026. gada.
Tas ir brīdis, kad uzņēmumi var:
- izvērtēt e-rēķinu plūsmu bez sodiem par masveida kļūdām;
- pārbaudīt, vai partneri spēj saņemt strukturētos rēķinus;
- saprast praktisko e-rēķinu pielietošanu – cik daudz manuālās darbības patiesībā ir palicis un kur to var aizvietot ar integrācijām.
E-rēķinu ieviešana nav tikai IT projekts – tā ir grāmatvedības uzskaites politikas sastāvdaļa
E-rēķins ir strukturēts (XML), tas nav PDF, un ieviešana nozīmē pārskatīt sistēmas, apmācīt cilvēkus, sarunāt ar partneriem, sakārtot nolikumus.
Tieši 2026. gadā grāmatvedim vērts uzlikt akcentu uz:
- datu kvalitāti (partneru reģistri, PVN numuri, preču kartītes, maksājumu nosacījumi);
- iekšējām kontroles procedūrām (kas apstiprina rēķinu, kur ir “stop” punkti, kas dara, ja nāk kļūdas);
- arhivēšanu un pierādāmību (jo audits un VID jautājumi nebūs par XML skaistumu, bet par darījuma pamatojumu).
2026. gadā stājas spēkā izmaiņas nodokļu administrēšanas pieejā. Ko tas nozīmē grāmatvedim ikdienas darbā?
Nokavējuma nauda – aprēķina loģika, kas maina komunikāciju ar klientiem un finanšu plūsmu
No 2026. gada 1. janvāra paredzēts, ka nokavējuma nauda tiks aprēķināta tikai 2 reizes mēnesī – katra mēneša 1. un 15. datumā, un ir noteikti arī jauni gadījumi, kad nokavējuma naudu neaprēķinās (piem., ja maksājums saņemts līdz samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam; vai deklarācija iesniegta ar nokavējumu, bet nodoklis termiņā bijis samaksāts un nav izmantots citu saistību segšanai; u. c.).
Praktiski tas nozīmē:
- uzņēmuma maksājumu plānošanas un samaksas termiņu ievērošanas kārtības pārskatīšana;
- grāmatvedim jāseko, vai maksājums netiek novirzīts citu saistību segšanai (vienotā nodokļu konta loģika), jo tad var pazust izņēmuma piemērošanas pamats.
Transfertcenas: sliekšņu pacelšana un jauna kārtība dokumentu pieprasījumam
No 2026. gada administrēšanā transfertcenu jomā ir norādīti būtiski atvieglojumi:
- dokumentācija tiek iesniegta tikai pēc VID pieprasījuma;
- globālās dokumentācijas slieksnis no 15 miljoniem uz 20 miljoniem eiro;
- darījuma iekļaušanas slieksnis transfertcenu dokumentācijā no 20 000 uz 90 000 eiro;
- ja funkcionālais profils un metodoloģija nemainās, salīdzināmo analīzi var veikt reizi trijos gados (katru gadu atjaunojot finanšu rādītājus).
Tas samazina administratīvo slogu, taču vienlaikus palielina risku, ja sākotnējā dokumentācija ir sagatavota nekvalitatīvi, jo VID pieprasījuma gadījumā sagatavošanai parasti ir ierobežots laiks.
Strukturālās reformas VID sistēmā: kam gatavoties?
Sākot no 2026. gada, Finanšu ministrijas resorā ir plānotas izmaiņas, tostarp Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pievienošana VID un Nodokļu un muitas policijas izveide.
Grāmatvedim tas nozīmē:
- ja mainās kontroles iestāžu struktūra, bieži mainās arī kontroles taktika, pieprasījumu veids un fokusa jomas;
- uzņēmumos ar paaugstinātu risku profilu (azartspēles, akcīzes, pārrobežu darījumi) vērts pārskatīt procedūras, pierādījumus, līgumus, pamatojumus.
Ārpakalpojumu grāmatveži: 2026. gadā uzmanības fokusā paliek NILLTPFN un iekšējā kontrole
2026. gadā, skatoties plašākā nodokļu administrēšanas reformas fonā, ārpakalpojuma uzņēmumiem, kas saviem klientiem sniedz grāmatvedības pakalpojumus, ir svarīgi:
- atjaunot klientu izpētes dokumentāciju;
- uzturēt apmācību pierādījumus;
- izveidot vienkāršu, bet stingru incidentu scenāriju: ko darām, ja klients atsakās sniegt informāciju, ja ir aizdomīgi darījumi, ja jāziņo.
Paaugstināta riska zonā ir “vēsturiskie” klienti, ar kuriem sadarbība ilgst 5–10 gadus – tieši šādos gadījumos dokumentācijā visbiežāk ir nepilnības, jo pastāv maldīgs priekšstats: “mēs jau viens otru zinām”.
Grāmatvedības uzskaites nolikumu pārskatīšana: 2026. gada “klusais” darbs, kas pasargā no skaļām problēmām
2026. gadā nolikumu pārskatīšanai vajadzētu ietvert vismaz trīs blokus:
- E-rēķinu aprites nolikums
Pat ja B2B obligātā nodošana VID pārcelta uz 2028. gadu, 2026. gadā jau ir brīvprātīgās nodošanas iespēja, un uzņēmumi masveidā testēs plūsmas. Tas nozīmē, ka e-rēķinu aprites nolikumā, kas ir uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas noteikumu neatņemama sastāvdaļa, jābūt:
- rēķinu formātiem un apmaiņas kanāliem;
- atbildībām (kas sagatavo, kas apstiprina, kas labo kļūdas);
- glabāšanas un piekļuves kārtībai.
- Algu un labumu politika: saskaņot “matemātiku” ar komunikāciju
Ja mainās neapliekamais minimums un minimālā alga, uzņēmumos bieži seko:
- piemaksu pārrunas;
- budžeta korekcijas;
- jautājumi no darbiniekiem.
Nolikumiem te jāpalīdz: ko uzskatām par atlīdzību, kā fiksējam darba laiku, kā dokumentējam labumus.
- Kontroles punkti UIN un PVN riskos
UIN un PVN riska kontroles punkti (PVN riska partneri, pārmaksu pamatojums, privātie izdevumi u. c.) ir drošības pamats, kas pasargā no dārgām nodokļu kļūdām. 2026. gadā tos ir vērts noformēt kā skaidru mēneša slēgšanas čeklisti, lai nekas nepaslīd garām steigā.
Tādējādi 2026. gada grāmatveža “superprasme” ir vadīt pārejas periodu mainīgajā biznesa vidē, nevis tikai nodrošināt normatīvo prasību izpildi.
Jo priekšrocības būs tiem grāmatvežiem, kuri:
- plāno pāreju (e-rēķini, datu kvalitāte, nolikumi) un savlaicīgi ievieš normatīvo izmaiņu prasības;
- saprot nodokļu kontroles un administrēšanas nianses, neaprobežojoties tikai ar normatīvo prasību izpildi;
- prot sarunāties ar vadību un darbiniekiem – pārtulkojot likuma normas par procesiem un naudu.
Lai 2026. gads nav kārtējais “izmaiņu gads”, bet jūsu profesionālais izrāviens – gads, kurā sakārtojat sistēmu tik stabili, ka nākamās prasības ienāk jau gatavā, pārskatāmā kārtībā.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
Par podkāstu
Autors: Nataļja Griškova
MANAKABATA grāmatvedības servisa un nodokļu konsultāciju direktore
2026. gads grāmatvežiem nebūs “vienkārši nākamais” – tas būs gads, kurā vienlaikus satiekas trīs spēcīgi virzieni:
- darbaspēka nodokļu un sociālās sistēmas grozījumi, kas ietekmē algas aprēķinu, komunikāciju ar personālu un darba devēja izmaksas;
- digitalizācijas un datu apmaiņas turpinājums (e-rēķinu vide, datu nodošana, brīvprātīgie/obligātie posmi);
- nodokļu administrēšanas reformas, kur “tehniskie aspekti” (nokavējuma naudas aprēķins, transfertcenu sliekšņi, institucionālās izmaiņas) reāli maina risku pieeju un darba organizāciju.
Rakstā atradīsi:
Kas 2026. gadā jāņem vērā grāmatvežiem? Kur visbiežāk rodas kļūdas, un kā gudri sakārtot procesus, lai ikdiena kļūtu vieglāka?
1. Grozījumi nodokļu likumdošanā: 2026. gads kā “vidējā termiņa” reformas posms
2. E-rēķini: 2026. gads – skaidrības gads, nevis tikai “vēl viena obligātā prasība”
3. VID kontrole un nodokļu administrēšanas izmaiņas: 2026. gadā “risks” kļūst tehnisks
4. Ārpakalpojumu grāmatveži: 2026. gadā uzmanības fokusā paliek NILLTPFN un iekšējā kontrole
Plānoto 2026. gada grozījumu apkopojums ar nodokļu ekspertu skaidrojumiem nesen bija apkopots konferencē “Uzņēmēju vīzija” 2026, paneļdiskusijā “Nodokļi un finanses”.
Darbaspēka nodokļi 2026. gadā
Darbaspēka nodokļi jeb fiksētais neapliekamais minimums un minimālās algas izmaiņas, kas būtiski ietekmē algu aprēķina procesus.
No 2026. gada neapliekamais minimums plānots 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga – 780 eiro mēnesī. Šie skaitļi paši par sevi var šķist nelieli, taču tie rada virkni praktisku seku:
- jāpārskata algu aprēķinu šabloni un automatizācijas noteikumi;
- jāatjauno iekšējās politikas (piem., piemaksu, prēmiju, labumu aprēķinu scenāriji);
- jāizskaidro vadībai un darbiniekiem neto algas izmaiņu iemesli, jo ikdienā visbiežāk tiek vērtēts rezultāts, nevis aprēķina loģika.
Ja uzņēmumā tiek piemērotas dažādas atalgojuma sistēmas (stundas alga, akorddarbs, mainīgās prēmijas u. c.), ieteicams salīdzināt 2025. un 2026. gada aprēķinu scenārijus, lai savlaicīgi identificētu izmaiņas un tās korekti izskaidrotu vadībai un darbiniekiem.
Finanšu ministrija publiskajā telpā norāda, ka darbaspēka nodokļu izmaiņas vidējā termiņā pozitīvi ietekmēs lielāko daļu strādājošo. Tieši šeit grāmatvedis kļūst par “tulku” starp normatīvo regulējumu un algu lapiņu.
PVN aktualitātes 2026. gadā: pilotprojekti un mērķētas korekcijas
No 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam) pilotprojekta ietvaros paredzēts piemērot 12 % PVN likmi vairākām būtiskām ikdienas pārtikas precēm (maize, piens, olas, mājputnu gaļa).
Ko tas nozīmē grāmatvežiem praksē:
- jāseko produktu klasifikācijai un nomenklatūrai (īpaši, ja uzņēmums strādā ar preču grupām, komplektiem, akcijām);
- jāuzmana, kā uzņēmuma grāmatvedības sistēma “atpazīst” PVN likmi (vai pēc preces kartītes, vai pēc darījuma veida);
- jāinformē uzņēmuma tirdzniecības/iepirkumu nodaļas, lai atbilstošām precēm tiktu piemērota pareizā PVN likme.
Papildus, sākot no 2026. gada 1. janvāra, plānots noteikt PVN standartlikmes (21 %) piemērošanu konkrētiem preses izdevumiem un grāmatu piegādēm pēc noteiktiem kritērijiem (tostarp atkarībā no izdevuma valodas), kas atkal prasa precīzu datu sakārtošanu – ne tikai grāmatvedībā, bet arī produktu uzskaitē un sortimenta datos (īpaši mediju un izdevējdarbības sektorā).
Akcīzes nodoklis: “kalendāra riski” un cenu izmaiņu vilnis
Akcīzes nodokļa izmaiņas ir viens no tiem tematiem, kur grāmatvedim bieži jārisina izmaiņu praktiskās sekas: krājumu pārvērtēšana, cenu lapu aktualizēšana, līgumu pielikumi un budžeta korekcijas.
Plānotie virzieni ietver straujāku akcīzes palielināšanu alkoholam, tabakai u. c., tostarp ar konkrētiem datumiem (piem., no 2026. gada 1. marta noteiktas izmaiņas stiprajam alkoholam).
Līdz ar to, ja uzņēmumam ir noliktavas ar akcīzes precēm vai arī plānoti lieli iepirkumu līgumi, tad 2026. gads prasa ieviest uzņēmumā “akcīzes izmaiņu kalendāru” – iekšēju dokumentu ar datumiem, precēm un koeficientiem, lai korekti plānotu cenu izmaiņas un periodizētu ieņēmumus/izmaksas.
E-rēķinu tēma 2026. gadā kļūst interesanta tieši tādēļ, ka ir skaidrība, kurā brīdī kas ir obligāts, kur – brīvprātīgs, un kas pārcelts.
Dokumentos par e-rēķinu ieviešanu uzsvērts pakāpeniskums: 2025. gadā e-rēķini G2G/B2G/G2B, savukārt B2B virzienā vēsturiski tika minēts 2026. gada 1. janvāris, taču vienlaikus ir norāde, ka obligātā e-rēķinu aprite B2B darījumos un pienākums nodot datus VID ir pārcelts no 2026. uz 2028. gadu.
Ko tas nozīmē grāmatvedim, un kāpēc tas nav “atvieglojums”, bet drīzāk stratēģisks posms?
2026. gads – pārejas un testēšanas posms [H3]
B2B e-rēķinus var sagatavot jau šobrīd, un e-rēķinu datus VID brīvprātīgi varēs nodot, sākot no 2026. gada.
Tas ir brīdis, kad uzņēmumi var:
- izvērtēt e-rēķinu plūsmu bez sodiem par masveida kļūdām;
- pārbaudīt, vai partneri spēj saņemt strukturētos rēķinus;
- saprast praktisko e-rēķinu pielietošanu – cik daudz manuālās darbības patiesībā ir palicis un kur to var aizvietot ar integrācijām.
E-rēķinu ieviešana nav tikai IT projekts – tā ir grāmatvedības uzskaites politikas sastāvdaļa
E-rēķins ir strukturēts (XML), tas nav PDF, un ieviešana nozīmē pārskatīt sistēmas, apmācīt cilvēkus, sarunāt ar partneriem, sakārtot nolikumus.
Tieši 2026. gadā grāmatvedim vērts uzlikt akcentu uz:
- datu kvalitāti (partneru reģistri, PVN numuri, preču kartītes, maksājumu nosacījumi);
- iekšējām kontroles procedūrām (kas apstiprina rēķinu, kur ir “stop” punkti, kas dara, ja nāk kļūdas);
- arhivēšanu un pierādāmību (jo audits un VID jautājumi nebūs par XML skaistumu, bet par darījuma pamatojumu).
2026. gadā stājas spēkā izmaiņas nodokļu administrēšanas pieejā. Ko tas nozīmē grāmatvedim ikdienas darbā?
Nokavējuma nauda – aprēķina loģika, kas maina komunikāciju ar klientiem un finanšu plūsmu
No 2026. gada 1. janvāra paredzēts, ka nokavējuma nauda tiks aprēķināta tikai 2 reizes mēnesī – katra mēneša 1. un 15. datumā, un ir noteikti arī jauni gadījumi, kad nokavējuma naudu neaprēķinās (piem., ja maksājums saņemts līdz samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam; vai deklarācija iesniegta ar nokavējumu, bet nodoklis termiņā bijis samaksāts un nav izmantots citu saistību segšanai; u. c.).
Praktiski tas nozīmē:
- uzņēmuma maksājumu plānošanas un samaksas termiņu ievērošanas kārtības pārskatīšana;
- grāmatvedim jāseko, vai maksājums netiek novirzīts citu saistību segšanai (vienotā nodokļu konta loģika), jo tad var pazust izņēmuma piemērošanas pamats.
Transfertcenas: sliekšņu pacelšana un jauna kārtība dokumentu pieprasījumam
No 2026. gada administrēšanā transfertcenu jomā ir norādīti būtiski atvieglojumi:
- dokumentācija tiek iesniegta tikai pēc VID pieprasījuma;
- globālās dokumentācijas slieksnis no 15 miljoniem uz 20 miljoniem eiro;
- darījuma iekļaušanas slieksnis transfertcenu dokumentācijā no 20 000 uz 90 000 eiro;
- ja funkcionālais profils un metodoloģija nemainās, salīdzināmo analīzi var veikt reizi trijos gados (katru gadu atjaunojot finanšu rādītājus).
Tas samazina administratīvo slogu, taču vienlaikus palielina risku, ja sākotnējā dokumentācija ir sagatavota nekvalitatīvi, jo VID pieprasījuma gadījumā sagatavošanai parasti ir ierobežots laiks.
Strukturālās reformas VID sistēmā: kam gatavoties?
Sākot no 2026. gada, Finanšu ministrijas resorā ir plānotas izmaiņas, tostarp Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pievienošana VID un Nodokļu un muitas policijas izveide.
Grāmatvedim tas nozīmē:
- ja mainās kontroles iestāžu struktūra, bieži mainās arī kontroles taktika, pieprasījumu veids un fokusa jomas;
- uzņēmumos ar paaugstinātu risku profilu (azartspēles, akcīzes, pārrobežu darījumi) vērts pārskatīt procedūras, pierādījumus, līgumus, pamatojumus.
Ārpakalpojumu grāmatveži: 2026. gadā uzmanības fokusā paliek NILLTPFN un iekšējā kontrole
2026. gadā, skatoties plašākā nodokļu administrēšanas reformas fonā, ārpakalpojuma uzņēmumiem, kas saviem klientiem sniedz grāmatvedības pakalpojumus, ir svarīgi:
- atjaunot klientu izpētes dokumentāciju;
- uzturēt apmācību pierādījumus;
- izveidot vienkāršu, bet stingru incidentu scenāriju: ko darām, ja klients atsakās sniegt informāciju, ja ir aizdomīgi darījumi, ja jāziņo.
Paaugstināta riska zonā ir “vēsturiskie” klienti, ar kuriem sadarbība ilgst 5–10 gadus – tieši šādos gadījumos dokumentācijā visbiežāk ir nepilnības, jo pastāv maldīgs priekšstats: “mēs jau viens otru zinām”.
Grāmatvedības uzskaites nolikumu pārskatīšana: 2026. gada “klusais” darbs, kas pasargā no skaļām problēmām
2026. gadā nolikumu pārskatīšanai vajadzētu ietvert vismaz trīs blokus:
- E-rēķinu aprites nolikums
Pat ja B2B obligātā nodošana VID pārcelta uz 2028. gadu, 2026. gadā jau ir brīvprātīgās nodošanas iespēja, un uzņēmumi masveidā testēs plūsmas. Tas nozīmē, ka e-rēķinu aprites nolikumā, kas ir uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas noteikumu neatņemama sastāvdaļa, jābūt:
- rēķinu formātiem un apmaiņas kanāliem;
- atbildībām (kas sagatavo, kas apstiprina, kas labo kļūdas);
- glabāšanas un piekļuves kārtībai.
- Algu un labumu politika: saskaņot “matemātiku” ar komunikāciju
Ja mainās neapliekamais minimums un minimālā alga, uzņēmumos bieži seko:
- piemaksu pārrunas;
- budžeta korekcijas;
- jautājumi no darbiniekiem.
Nolikumiem te jāpalīdz: ko uzskatām par atlīdzību, kā fiksējam darba laiku, kā dokumentējam labumus.
- Kontroles punkti UIN un PVN riskos
UIN un PVN riska kontroles punkti (PVN riska partneri, pārmaksu pamatojums, privātie izdevumi u. c.) ir drošības pamats, kas pasargā no dārgām nodokļu kļūdām. 2026. gadā tos ir vērts noformēt kā skaidru mēneša slēgšanas čeklisti, lai nekas nepaslīd garām steigā.
Tādējādi 2026. gada grāmatveža “superprasme” ir vadīt pārejas periodu mainīgajā biznesa vidē, nevis tikai nodrošināt normatīvo prasību izpildi.
Jo priekšrocības būs tiem grāmatvežiem, kuri:
- plāno pāreju (e-rēķini, datu kvalitāte, nolikumi) un savlaicīgi ievieš normatīvo izmaiņu prasības;
- saprot nodokļu kontroles un administrēšanas nianses, neaprobežojoties tikai ar normatīvo prasību izpildi;
- prot sarunāties ar vadību un darbiniekiem – pārtulkojot likuma normas par procesiem un naudu.
Lai 2026. gads nav kārtējais “izmaiņu gads”, bet jūsu profesionālais izrāviens – gads, kurā sakārtojat sistēmu tik stabili, ka nākamās prasības ienāk jau gatavā, pārskatāmā kārtībā.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
DIGITEV podkāsts
- Kas patiesībā ir tik bieži skandinātais vārds - digitalizācija?
- Kāpēc joprojām Latvijas uzņēmumi ir digitalizācijas sākumposmā?
- Kā digitalizācija ietekmēs uzņēmumu nākotni?
- Kā iegūt maksimālu laika un finansiālo atdevi no digitalizācijas iespējām?
Uz šiem un citiem nozarē aktuālajiem jautājumiem podkāsta vadītāji kopā ar dažādu nozaru Latvijas uzņēmumiem un valsts iestādēm meklēs atbildes, cenšoties noņemt ar digitalizāciju saistīto mītu un noslēpumainības plīvuru.
Nataļja Griškova
.png)
.png)
.png)
.png)
.png)
.png)
.jpg)
%20(3).png)
