Neveiksmju komunikācija: kā tā palīdz vai kaitē darbā?
23.01.2026
HRM Idea
%20(1).png)
Article
Neveiksmju komunikācija: kā tā palīdz vai kaitē darbā?
HRM Idea
January 23, 2026
Neveiksmju komunikācija: kā tā palīdz vai kaitē darbā?
HRM Idea
23.01.2026
Article
Heading
HRM Idea
January 23, 2026
Article
Neveiksmju komunikācija: kā tā palīdz vai kaitē darbā?
HRM Idea
January 23, 2026
Autore: Ilze Rassa
Komunikācijas arhitekte un personīgā zīmola meistare.
Vai Tev ir pieņemami LinkedIn kontā dalīties ar visnotaļ neveiklu atgadījumu vai situāciju par sevi, atklāti parādot sevi ne tajā spožākajā izpildījumā, demonstrējot vājumu, līdz ar to arī ievainojamību?
Tas izklausās kā liels pretmets pēdējo gadu tendencei: vairot savu “perfektais es” reputāciju. Tādu, kā, mūsuprāt, vēlas redzēt darba devējs, klients, sadarbības partneris, akcionārs, u. tml., iespējams, kaut ko pieliekot, noklusējot vai pārveidojot.
Jau no mazotnes esam audzināti, lai būtu pirmie, labākie, veiksmīgākie, gudrākie, ātrākie. Mums ir pilināts, ka nav vēlams izrādīt savus trūkumus. Darba intervijā uz jautājumu “Kas ir tavas vājās puses?” izvērtējam, kura no atbildēm apmierinātu intervētāja interesi un vienlaikus nekaitēs priekšstatam par mums.
Rakstā atradīsi:
Cik godīgi esam darbā un ārpus tā: statistika un tendences
- Tikai trešdaļa interneta lietotāju nemelo
- Cik godīgi esam profesionālajā dzīvē?
Kas ir ievainojamība, un kas ar to noticis?
- Kā mākslīgais intelekts mainījis attieksmi pret kļūdām?
Kad darbiniekam ir pieņemami būt ievainojamam un cik lielā mērā?
- Vai personīgo kļūdu atklāšana mazinās uzticēšanos?
- Kādos gadījumos kļūdīšanās veicina citu labvēlību?
Padomi mikro neveiksmju komunikācijai
Tikai trešdaļa interneta lietotāju nemelo
Iespējams, ka šobrīd šis skrējiens pēc perfektā tēla publiskajā komunikācijas telpā ir sasniedzis liekulības virsotni.
Izrādās, ka tikai 16–32% aptaujāto sociālo mediju un “randiņu” lietotņu lietotāji atzīst, ka vienmēr ir godīgi dalījušies ar savu informāciju. Lielākā daļa vēlas izskatīties labāki vai arī uzskata melošanu par normālu praksi, jo “ikviens melo internetā”(1). Sociālajos medijos milzīgi apjomi satura ir par jauko, skaisto, pozitīvo – reti kurš dalās ar bēdīgo, slikto savā dzīvē. Tas gan vairs nepārsteidz, jo cilvēki ir pieraduši salīdzināties ar citiem un saņemt īkšķus (sociālo atzinību).
Cik godīgi esam profesionālajā dzīvē?
Cilvēki arī melo savos CV. 2023. gada ResumeLab “Darba ņēmēju uzvedības aptauja” atklāj, ka 70% ASV darbinieku atzīst, ka ir melojuši CV, 37% apliecina, ka melo bieži (2). Tas norāda, ka mēs baidāmies no savu nepilnību atklāšanas un, lai veidotu uzticēšanos mūsu spējām, personībām, tiecamies radīt labāku priekšstatu par sevi.
Starp citu, pēdējā laikā pamanu arvien daudzbalsīgāku kritiku par lietotāju pašprezentāciju LinkedIn platformā. Tā esot kļuvusi par izlikšanās performances galveno skatuvi.
Atmiņā palicis viens Latvijas uzņēmēja ieraksts. Viņš atzīmēja, ka šie pozitīvie stāsti nedod nekādu pievienoto vērtību un neko nepastāsta par cilvēku. Daudz nozīmīgāk būtu, ja cilvēki dalītos ar reālām kļūdām, kataklizmām un kā ar tām tikuši galā. Tādus darbiniekus viņš ņemtu darbā. Tāpat esmu piefiksējusi, ka ir drosmīgie, kas sākuši dalīties ar saviem neražas stāstiem, un tas patiesi piesaista apkārtējo interesi (piemēram, Fvckup Nights Riga pasākums, kur sabiedrībā zināmi cilvēki dalās ar profesionālo izgāšanos pieredzi).
Brenē Brauna, kas ir pasaulē slavena socioloģe ievainojamības jautājumos, atzīmē, ka ievainojamība ir emocija, kad saskaramies ar riskantu, neskaidru vai emociju atklājošu situāciju. Atzīstoties savā neveiksmē, neviens no mums nevar būt pārliecināts, kā to uztvers: atbalstoši vai nosodoši. Tā ir ievainojamība. Brauna arī atzīmē, ka ievainojamība ir drosmes avots (3).
Kā mākslīgais intelekts mainījis attieksmi pret kļūdām?
Diskusijā par perfekto cilvēku kontrastā ar cilvēcīgo (lasi: tādu, kas kļūdās) ir jāapskata vēl viena tendence: mākslīgā intelekta (MI) veidotajā pasaulē aug pieprasījums īsta cilvēka dalībai komunikācijā. Turklāt ar tai raksturīgo kļūdīšanos un nepilnībām, kas aktualizējies pēc ChatGPT un citu līdzīgu rīku pieejamību kopš 2022. gada.
Tiek uzskatīts, ka MI radītais saturs bieži pazaudē cilvēka toni, personību; komunikācija ir viduvēja, bezpersoniska un vienāda. MI veidotā perfektā valoda, satura un teikuma uzbūve (te vairāk gan var attiecināt uz angļu valodu) ir radījuši pieprasījumu pēc cilvēka veidota teksta.
Ko tas nozīmē?
Nevainīgi izlaists burts vai kāda pārrakstīšanās vairs netiek saskatīta kā vājība, bet kā signāls personīgai pieejai un reāla cilvēka iesaistei un klātbūtnei ar tā pieredzi, emocijām un ieinteresētību dialogā.
Pretstatā automatizētajai un bezpersoniskajai MI izpausmei kļūdīšanās tiek vērtēta kā pluss, pat vēlama zīme, lai tekstu sajustu kā cilvēka radītu, līdz ar to uzticamāku.
.png)
Ja cilvēciskās īpašības un nepilnības, kas liecina par vājumu un ievainojamību, ir tik pieprasītas, tad loģisks ir jautājums – kad darbinieks var atklāt ievainojamību un cik lielā mērā? Kad tas var palīdzēt reputācijai un kad to sagandēt?
Vai personīgo kļūdu atklāšana mazinās uzticēšanos?
B. Brauna saka, ka ievainojamība un uzticēšanās ir pakārtoti viens otram. Tās ir savstarpēji saistītas. Viena otrai klājas pāri: tā ir ķēde, kur ievainojamībai seko uzticēšanās, tai savukārt seko ievainojamība, un tā tas turpinās (4).
Turpretī Meijera uzticēšanās definīcija, kas ir kļuvusi par nozares zelta standartu, nosaka, ka uzticēšanās ir nodoms pieņemt savu ievainojamību pret uzticības personu, pamatojoties uz pozitīvām gaidām attiecībā uz šīs personas rīcību (5).
Ievainojamība šajā definīcijā attiecas tikai uz risku, ko uzņemas persona, kādam uzticoties. Tā paredz iespēju, ka, uzticoties kādam, persona tiks pievilta, sāpināta. Līdz ar to uzticēšanās definīcijā ievainojamībai nav saistības ar savu kļūdu vai neveiksmju atklāšanu.
Turklāt Floridas universitātes pētnieku komanda atklāja, ka tieši kompetencei ir visciešākā korelācija ar uzticēšanos. Nespēja veikt uzdevumus tieši to mazina. Gatavība uzticēties veidojas nevis no atklātības kā tādas, bet no rīcības paredzamības, atbildības uzņemšanās un konsekvences laika gaitā (6).
Tāpēc šie pētnieki min trīs uzticības dimensijas, kas ietekmē mūsu spēju prognozēt otra rīcību: spējas, integritāte un godīgums. Raksta sākumā minētais uzņēmējs, vērtējot potenciālā darbinieka piemērotību, izskatīja:
- viņa spējas (vai cilvēks var izdarīt konkrētu lietu – šinī gadījumā, kļūdījās, bet, mācoties, rezultātu sasniedza);
- integritāti (vai rīkosies godīgi – rīcība neliecināja par negodīgu rīcību: pieņēmums, ka tādas nav)
- nolūkus (vai cilvēks vēlas labu – slikti nolūki piemērā netika norādīti, tātad tika pieņemts, ka to nav).
Šie paši pētījumi gan atzīmē, ka otrs pīlārs – labvēlība – var palīdzēt saglabāt uzticēšanos, līdz ar to arī reputāciju, ja uzticības devējs tic, ka otram ir labi nodomi, kad viņš ir parādījis savu ievainojamību. Turklāt jāņem vērā, ka dažiem cilvēkiem piemīt augstāka tieksme uzticēties citiem, pat ja nav vēl pieejama pilnīga pamata šādai uzticamībai.
Kādos gadījumos kļūdīšanās veicina citu labvēlību?
Jau 1966. gadā psihologs Eliots Aronsons pirmais apgalvoja, ka cilvēka pievilcība un citu labvēlība pret viņu palielinās pēc tam, kad viņš ir pieļāvis nelielu cilvēcisku kļūdu. Bet tikai tad, ja cilvēks iepriekš tiek uztverts kā augsti kompetents (angliski to dēvē par Pratfall Effect).
Divi aspekti ir svarīgi efekta analīzē:
1) Uzsvars ir uz “nelielu” cilvēcisku kļūdu, kas ir raksturojama kā neveikla rīcība.
2) Efektam ir priekšnoteikums: šādas ievainojamības parādīšanu piedod tikai tiem, kas tiek augsti cienīti savu zināšanu, prasmju dēļ (Aronsons šādus indivīdus dēvēja par “supercilvēkiem”(7)).
Tas paredz, ka pievilcība nesekos, ja darbinieks ir smagi kļūdījies, lai cik kompetents viņš vai viņa nebūtu. Aronsona efekts nav pretrunā ar uzticēšanās definīciju, tikai to sīkāk paskaidro, pieļaujot nelielas kļūdīšanās potenciālu stiprināt citu labvēlību un līdz ar to uzticēšanos, bet vēlreiz apstiprina kompetences nozīmi.
Tātad eksperta rakstītam tekstam ar pārrakstīšanās kļūdu sociālos medijos uzticamība nepazudīs, ja viņš ar savu darbu, viedokļiem apliecina augstu kompetenci. Bet atkal – nepilnībai ir robeža. Citi pētījumi atklāj, ja rakstītā tekstā ir pārāk daudz gramatikas kļūdu, tad ticamība tādam saturam zūd (8).
Ja izvēlies būt patiess, rādīt, ka esi cilvēks (pretstatā automatizācijai) un dalīties ar savām mikro neveiksmēm, iespējams, palīdzēs šie padomi, lai nezaudētu uzticēšanos un rūpētos par savu reputāciju:
- Dalies ar saviem stāstiem par gūtajām mācībām: neizdošanās kopā ar iegūtām atziņām, kā šo situāciju risinātu vēlreiz, ir vērtīgs rezultāts, kas iegūts šajā pieredzē, ar kuru dalīties ar citiem! Daloties runā par konkrētu situāciju (protams, ievērojot datu drošību). Stāsts būs ticamāks, un atziņas – citiem lietderīgākas.
- Atzīsti savas kompetences robežas: ne vienmēr mēs varam atbildēt uz visiem jautājumiem un risināt visas problēmas! Būdams eksperts un atzīstot to, ka kāda joma nav jūsu jautājums, jūs drosmīgi atklājat ievainojamību. Šādā situācijā ir svarīgi rādīt savu spēju rast risinājumu, atrodot citu konsultantu vai ekspertu.
- Kontekstuāla un konkrētai auditorijai adresējama neraža: ar savu neveiksmi dalies tikai ar to auditoriju, kas to sapratīs. Ņem vērā, ka nesaistīti cilvēki var informāciju pārprast vai neizprast kļūdas smagumu!
- Ievēro proporciju starp panākumiem un neveiksmēm: ja tava ziņa fokusēsies uz izgāšanos, tad, kā pilieni veido ūdens malku, arī šeit tavai varēšanai var rasties “rūgta” piegarša! Ja ir iespējams, balansē negatīvo ar pozitīvajiem stāstiem.
- Parādi emocionālo briedumu: labāks rezultāts būs, ja par savām kļūdām runāsi bez aizstāvēšanās, vainošanas vai pašnievāšanas! Mierīgs tonis liecina par nobriedušu attieksmi pret neveiksmēm.
- Neizmanto ievainojamību kā manipulācijas rīku: pēdējā laikā daudzi runā par uzražotu ievainojamību, stratēģisku autentiskumu, aprēķina atklātību! Ja dalīšanās ar kļūdu galvenais mērķis ir gūt simpātijas, vairot savu popularitāti vai attaisnot sliktu sniegumu, cilvēki to sajutīs. Autentiskums nozīmē godīgu refleksiju, nevis stratēģisku tēla veidošanu vai acu aizmālēšanu.
Izmantotie avoti:
- Why do people lie online? “Because everyone lies on the internet”, Michelle Drouin Daniel Miller, Shaun M.J. Wehle, Elisa Hernandez, ScienceDirect.com. https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0747563216304800
- The Truth about Laying to Get a Job, Resume Lab, 10.03.2023, https://resumelab.com/career-advice/lying-to-get-a-job
- Brené Brown: The Algorithms Have Forced Us Into A Hidden Epidemic, This Is The Only Way Out!, The Diary of a CEO, https://www.youtube.com/watch?v=jroF3PH-PTs
- Brené Brown: The Algorithms Have Forced Us Into A Hidden Epidemic, This Is The Only Way Out!, The Diary of a CEO, https://www.youtube.com/watch?v=jroF3PH-PTs
- Towards a Formative Measurement Model for Trust, Matthias Sollner, Axel Hoffmann, Eike Maximilian Hirdes, Liudmila Rudakova, Stefanie Leimeister, Jan Marco Leimester, 23rd Bled eConference eTrust: Implications for the Individual, Enterprises and Society, June 20-23, 2010, Bled , Slovenia, https://www.researchgate.net/publication/228798197_Towards_a_Formative_Measurement_Model_for_Trust
- Trust, Trustworthiness, and Trust Propensity: A Meta-Analytic Test of Their Unique Relationships With Risk Taking and Job Performance, Jason A. Colquitt, Brent A. Scott, and Jeffery A. LePine, Journal of Applied Psychology, 2007, Vol 92, No 4, 909-927
- Interesting Psychological Phenomena: The Pratfall Effect, Brescia University, June 26, 2017, https://www.brescia.edu/2017/06/pratfall-effect/
- Spelling Errors in Brief Computer-Mediated Texts Implicitly Lead to Linearly Additive Penalties in Trustworthiness, Frontiers, Volume 13, 2022, https://www.frontiersin.org/journals/psychology/articles/10.3389/fpsyg.2022.873844/full
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar HRM Idea izdevēja Horizon viedokli. Par rakstā minēto faktu pareizību atbild raksta autors.Ja vēlaties uzzināt vairāk par mūsu digitalizācijas risinājumiem personāla jomā, aicinām apmeklēt produktu lapas:
EasyCruit – personāla atlasei »
Visma Talent Solutions – risinājums inovatīvai talantu vadībai »
HoP – darbinieku pašapkalpošanās »
Appical – risinājums efektīvai darbinieku ievadīšanai (onboarding) darbā >>
Par podkāstu
Autore: Ilze Rassa
Komunikācijas arhitekte un personīgā zīmola meistare.
Vai Tev ir pieņemami LinkedIn kontā dalīties ar visnotaļ neveiklu atgadījumu vai situāciju par sevi, atklāti parādot sevi ne tajā spožākajā izpildījumā, demonstrējot vājumu, līdz ar to arī ievainojamību?
Tas izklausās kā liels pretmets pēdējo gadu tendencei: vairot savu “perfektais es” reputāciju. Tādu, kā, mūsuprāt, vēlas redzēt darba devējs, klients, sadarbības partneris, akcionārs, u. tml., iespējams, kaut ko pieliekot, noklusējot vai pārveidojot.
Jau no mazotnes esam audzināti, lai būtu pirmie, labākie, veiksmīgākie, gudrākie, ātrākie. Mums ir pilināts, ka nav vēlams izrādīt savus trūkumus. Darba intervijā uz jautājumu “Kas ir tavas vājās puses?” izvērtējam, kura no atbildēm apmierinātu intervētāja interesi un vienlaikus nekaitēs priekšstatam par mums.
Rakstā atradīsi:
Cik godīgi esam darbā un ārpus tā: statistika un tendences
- Tikai trešdaļa interneta lietotāju nemelo
- Cik godīgi esam profesionālajā dzīvē?
Kas ir ievainojamība, un kas ar to noticis?
- Kā mākslīgais intelekts mainījis attieksmi pret kļūdām?
Kad darbiniekam ir pieņemami būt ievainojamam un cik lielā mērā?
- Vai personīgo kļūdu atklāšana mazinās uzticēšanos?
- Kādos gadījumos kļūdīšanās veicina citu labvēlību?
Padomi mikro neveiksmju komunikācijai
Tikai trešdaļa interneta lietotāju nemelo
Iespējams, ka šobrīd šis skrējiens pēc perfektā tēla publiskajā komunikācijas telpā ir sasniedzis liekulības virsotni.
Izrādās, ka tikai 16–32% aptaujāto sociālo mediju un “randiņu” lietotņu lietotāji atzīst, ka vienmēr ir godīgi dalījušies ar savu informāciju. Lielākā daļa vēlas izskatīties labāki vai arī uzskata melošanu par normālu praksi, jo “ikviens melo internetā”(1). Sociālajos medijos milzīgi apjomi satura ir par jauko, skaisto, pozitīvo – reti kurš dalās ar bēdīgo, slikto savā dzīvē. Tas gan vairs nepārsteidz, jo cilvēki ir pieraduši salīdzināties ar citiem un saņemt īkšķus (sociālo atzinību).
Cik godīgi esam profesionālajā dzīvē?
Cilvēki arī melo savos CV. 2023. gada ResumeLab “Darba ņēmēju uzvedības aptauja” atklāj, ka 70% ASV darbinieku atzīst, ka ir melojuši CV, 37% apliecina, ka melo bieži (2). Tas norāda, ka mēs baidāmies no savu nepilnību atklāšanas un, lai veidotu uzticēšanos mūsu spējām, personībām, tiecamies radīt labāku priekšstatu par sevi.
Starp citu, pēdējā laikā pamanu arvien daudzbalsīgāku kritiku par lietotāju pašprezentāciju LinkedIn platformā. Tā esot kļuvusi par izlikšanās performances galveno skatuvi.
Atmiņā palicis viens Latvijas uzņēmēja ieraksts. Viņš atzīmēja, ka šie pozitīvie stāsti nedod nekādu pievienoto vērtību un neko nepastāsta par cilvēku. Daudz nozīmīgāk būtu, ja cilvēki dalītos ar reālām kļūdām, kataklizmām un kā ar tām tikuši galā. Tādus darbiniekus viņš ņemtu darbā. Tāpat esmu piefiksējusi, ka ir drosmīgie, kas sākuši dalīties ar saviem neražas stāstiem, un tas patiesi piesaista apkārtējo interesi (piemēram, Fvckup Nights Riga pasākums, kur sabiedrībā zināmi cilvēki dalās ar profesionālo izgāšanos pieredzi).
Brenē Brauna, kas ir pasaulē slavena socioloģe ievainojamības jautājumos, atzīmē, ka ievainojamība ir emocija, kad saskaramies ar riskantu, neskaidru vai emociju atklājošu situāciju. Atzīstoties savā neveiksmē, neviens no mums nevar būt pārliecināts, kā to uztvers: atbalstoši vai nosodoši. Tā ir ievainojamība. Brauna arī atzīmē, ka ievainojamība ir drosmes avots (3).
Kā mākslīgais intelekts mainījis attieksmi pret kļūdām?
Diskusijā par perfekto cilvēku kontrastā ar cilvēcīgo (lasi: tādu, kas kļūdās) ir jāapskata vēl viena tendence: mākslīgā intelekta (MI) veidotajā pasaulē aug pieprasījums īsta cilvēka dalībai komunikācijā. Turklāt ar tai raksturīgo kļūdīšanos un nepilnībām, kas aktualizējies pēc ChatGPT un citu līdzīgu rīku pieejamību kopš 2022. gada.
Tiek uzskatīts, ka MI radītais saturs bieži pazaudē cilvēka toni, personību; komunikācija ir viduvēja, bezpersoniska un vienāda. MI veidotā perfektā valoda, satura un teikuma uzbūve (te vairāk gan var attiecināt uz angļu valodu) ir radījuši pieprasījumu pēc cilvēka veidota teksta.
Ko tas nozīmē?
Nevainīgi izlaists burts vai kāda pārrakstīšanās vairs netiek saskatīta kā vājība, bet kā signāls personīgai pieejai un reāla cilvēka iesaistei un klātbūtnei ar tā pieredzi, emocijām un ieinteresētību dialogā.
Pretstatā automatizētajai un bezpersoniskajai MI izpausmei kļūdīšanās tiek vērtēta kā pluss, pat vēlama zīme, lai tekstu sajustu kā cilvēka radītu, līdz ar to uzticamāku.
Ja cilvēciskās īpašības un nepilnības, kas liecina par vājumu un ievainojamību, ir tik pieprasītas, tad loģisks ir jautājums – kad darbinieks var atklāt ievainojamību un cik lielā mērā? Kad tas var palīdzēt reputācijai un kad to sagandēt?
Vai personīgo kļūdu atklāšana mazinās uzticēšanos?
B. Brauna saka, ka ievainojamība un uzticēšanās ir pakārtoti viens otram. Tās ir savstarpēji saistītas. Viena otrai klājas pāri: tā ir ķēde, kur ievainojamībai seko uzticēšanās, tai savukārt seko ievainojamība, un tā tas turpinās (4).
Turpretī Meijera uzticēšanās definīcija, kas ir kļuvusi par nozares zelta standartu, nosaka, ka uzticēšanās ir nodoms pieņemt savu ievainojamību pret uzticības personu, pamatojoties uz pozitīvām gaidām attiecībā uz šīs personas rīcību (5).
Ievainojamība šajā definīcijā attiecas tikai uz risku, ko uzņemas persona, kādam uzticoties. Tā paredz iespēju, ka, uzticoties kādam, persona tiks pievilta, sāpināta. Līdz ar to uzticēšanās definīcijā ievainojamībai nav saistības ar savu kļūdu vai neveiksmju atklāšanu.
Turklāt Floridas universitātes pētnieku komanda atklāja, ka tieši kompetencei ir visciešākā korelācija ar uzticēšanos. Nespēja veikt uzdevumus tieši to mazina. Gatavība uzticēties veidojas nevis no atklātības kā tādas, bet no rīcības paredzamības, atbildības uzņemšanās un konsekvences laika gaitā (6).
Tāpēc šie pētnieki min trīs uzticības dimensijas, kas ietekmē mūsu spēju prognozēt otra rīcību: spējas, integritāte un godīgums. Raksta sākumā minētais uzņēmējs, vērtējot potenciālā darbinieka piemērotību, izskatīja:
- viņa spējas (vai cilvēks var izdarīt konkrētu lietu – šinī gadījumā, kļūdījās, bet, mācoties, rezultātu sasniedza);
- integritāti (vai rīkosies godīgi – rīcība neliecināja par negodīgu rīcību: pieņēmums, ka tādas nav)
- nolūkus (vai cilvēks vēlas labu – slikti nolūki piemērā netika norādīti, tātad tika pieņemts, ka to nav).
Šie paši pētījumi gan atzīmē, ka otrs pīlārs – labvēlība – var palīdzēt saglabāt uzticēšanos, līdz ar to arī reputāciju, ja uzticības devējs tic, ka otram ir labi nodomi, kad viņš ir parādījis savu ievainojamību. Turklāt jāņem vērā, ka dažiem cilvēkiem piemīt augstāka tieksme uzticēties citiem, pat ja nav vēl pieejama pilnīga pamata šādai uzticamībai.
Kādos gadījumos kļūdīšanās veicina citu labvēlību?
Jau 1966. gadā psihologs Eliots Aronsons pirmais apgalvoja, ka cilvēka pievilcība un citu labvēlība pret viņu palielinās pēc tam, kad viņš ir pieļāvis nelielu cilvēcisku kļūdu. Bet tikai tad, ja cilvēks iepriekš tiek uztverts kā augsti kompetents (angliski to dēvē par Pratfall Effect).
Divi aspekti ir svarīgi efekta analīzē:
1) Uzsvars ir uz “nelielu” cilvēcisku kļūdu, kas ir raksturojama kā neveikla rīcība.
2) Efektam ir priekšnoteikums: šādas ievainojamības parādīšanu piedod tikai tiem, kas tiek augsti cienīti savu zināšanu, prasmju dēļ (Aronsons šādus indivīdus dēvēja par “supercilvēkiem”(7)).
Tas paredz, ka pievilcība nesekos, ja darbinieks ir smagi kļūdījies, lai cik kompetents viņš vai viņa nebūtu. Aronsona efekts nav pretrunā ar uzticēšanās definīciju, tikai to sīkāk paskaidro, pieļaujot nelielas kļūdīšanās potenciālu stiprināt citu labvēlību un līdz ar to uzticēšanos, bet vēlreiz apstiprina kompetences nozīmi.
Tātad eksperta rakstītam tekstam ar pārrakstīšanās kļūdu sociālos medijos uzticamība nepazudīs, ja viņš ar savu darbu, viedokļiem apliecina augstu kompetenci. Bet atkal – nepilnībai ir robeža. Citi pētījumi atklāj, ja rakstītā tekstā ir pārāk daudz gramatikas kļūdu, tad ticamība tādam saturam zūd (8).
Ja izvēlies būt patiess, rādīt, ka esi cilvēks (pretstatā automatizācijai) un dalīties ar savām mikro neveiksmēm, iespējams, palīdzēs šie padomi, lai nezaudētu uzticēšanos un rūpētos par savu reputāciju:
- Dalies ar saviem stāstiem par gūtajām mācībām: neizdošanās kopā ar iegūtām atziņām, kā šo situāciju risinātu vēlreiz, ir vērtīgs rezultāts, kas iegūts šajā pieredzē, ar kuru dalīties ar citiem! Daloties runā par konkrētu situāciju (protams, ievērojot datu drošību). Stāsts būs ticamāks, un atziņas – citiem lietderīgākas.
- Atzīsti savas kompetences robežas: ne vienmēr mēs varam atbildēt uz visiem jautājumiem un risināt visas problēmas! Būdams eksperts un atzīstot to, ka kāda joma nav jūsu jautājums, jūs drosmīgi atklājat ievainojamību. Šādā situācijā ir svarīgi rādīt savu spēju rast risinājumu, atrodot citu konsultantu vai ekspertu.
- Kontekstuāla un konkrētai auditorijai adresējama neraža: ar savu neveiksmi dalies tikai ar to auditoriju, kas to sapratīs. Ņem vērā, ka nesaistīti cilvēki var informāciju pārprast vai neizprast kļūdas smagumu!
- Ievēro proporciju starp panākumiem un neveiksmēm: ja tava ziņa fokusēsies uz izgāšanos, tad, kā pilieni veido ūdens malku, arī šeit tavai varēšanai var rasties “rūgta” piegarša! Ja ir iespējams, balansē negatīvo ar pozitīvajiem stāstiem.
- Parādi emocionālo briedumu: labāks rezultāts būs, ja par savām kļūdām runāsi bez aizstāvēšanās, vainošanas vai pašnievāšanas! Mierīgs tonis liecina par nobriedušu attieksmi pret neveiksmēm.
- Neizmanto ievainojamību kā manipulācijas rīku: pēdējā laikā daudzi runā par uzražotu ievainojamību, stratēģisku autentiskumu, aprēķina atklātību! Ja dalīšanās ar kļūdu galvenais mērķis ir gūt simpātijas, vairot savu popularitāti vai attaisnot sliktu sniegumu, cilvēki to sajutīs. Autentiskums nozīmē godīgu refleksiju, nevis stratēģisku tēla veidošanu vai acu aizmālēšanu.
Izmantotie avoti:
- Why do people lie online? “Because everyone lies on the internet”, Michelle Drouin Daniel Miller, Shaun M.J. Wehle, Elisa Hernandez, ScienceDirect.com. https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0747563216304800
- The Truth about Laying to Get a Job, Resume Lab, 10.03.2023, https://resumelab.com/career-advice/lying-to-get-a-job
- Brené Brown: The Algorithms Have Forced Us Into A Hidden Epidemic, This Is The Only Way Out!, The Diary of a CEO, https://www.youtube.com/watch?v=jroF3PH-PTs
- Brené Brown: The Algorithms Have Forced Us Into A Hidden Epidemic, This Is The Only Way Out!, The Diary of a CEO, https://www.youtube.com/watch?v=jroF3PH-PTs
- Towards a Formative Measurement Model for Trust, Matthias Sollner, Axel Hoffmann, Eike Maximilian Hirdes, Liudmila Rudakova, Stefanie Leimeister, Jan Marco Leimester, 23rd Bled eConference eTrust: Implications for the Individual, Enterprises and Society, June 20-23, 2010, Bled , Slovenia, https://www.researchgate.net/publication/228798197_Towards_a_Formative_Measurement_Model_for_Trust
- Trust, Trustworthiness, and Trust Propensity: A Meta-Analytic Test of Their Unique Relationships With Risk Taking and Job Performance, Jason A. Colquitt, Brent A. Scott, and Jeffery A. LePine, Journal of Applied Psychology, 2007, Vol 92, No 4, 909-927
- Interesting Psychological Phenomena: The Pratfall Effect, Brescia University, June 26, 2017, https://www.brescia.edu/2017/06/pratfall-effect/
- Spelling Errors in Brief Computer-Mediated Texts Implicitly Lead to Linearly Additive Penalties in Trustworthiness, Frontiers, Volume 13, 2022, https://www.frontiersin.org/journals/psychology/articles/10.3389/fpsyg.2022.873844/full
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar HRM Idea izdevēja Horizon viedokli. Par rakstā minēto faktu pareizību atbild raksta autors.Ja vēlaties uzzināt vairāk par mūsu digitalizācijas risinājumiem personāla jomā, aicinām apmeklēt produktu lapas:
EasyCruit – personāla atlasei »
Visma Talent Solutions – risinājums inovatīvai talantu vadībai »
HoP – darbinieku pašapkalpošanās »
Appical – risinājums efektīvai darbinieku ievadīšanai (onboarding) darbā >>
DIGITEV podkāsts
- Kas patiesībā ir tik bieži skandinātais vārds - digitalizācija?
- Kāpēc joprojām Latvijas uzņēmumi ir digitalizācijas sākumposmā?
- Kā digitalizācija ietekmēs uzņēmumu nākotni?
- Kā iegūt maksimālu laika un finansiālo atdevi no digitalizācijas iespējām?
Uz šiem un citiem nozarē aktuālajiem jautājumiem podkāsta vadītāji kopā ar dažādu nozaru Latvijas uzņēmumiem un valsts iestādēm meklēs atbildes, cenšoties noņemt ar digitalizāciju saistīto mītu un noslēpumainības plīvuru.
Ilze Rassa
.png)
.png)
.png)
.png)
.png)
.png)
.png)
.jpg)
%20(3).png)
