Darba laika uzskaite: normatīvie akti un darba devēja politika
26.02.2026
Grāmatvežu ekspresis
.png)
Article
Darba laika uzskaite: normatīvie akti un darba devēja politika
Grāmatvežu ekspresis
February 26, 2026
Darba laika uzskaite: normatīvie akti un darba devēja politika
Grāmatvežu ekspresis
26.02.2026
Article
Heading
Grāmatvežu ekspresis
February 26, 2026
.jpg)
Autors: Inga ZāleInga Zāle
Finanšu grāmatvedības speciāliste jau 26 gadus. Pasniedz grāmatvedības kursus iesācējiem. Ilggadēja lektore un izdevniecības "iŽurnāli" rakstu autore.
Rakstā par darba laika uzskaiti atradīsi:
1. Kas ir darba laika plānošana?
2. Kā atšķiras plānotais un faktiski nostrādātais darba laiks?
3. Kas jāzina par darba laika definīciju?
4. Par darba grafiku sastādīšanu, ja ir fiksēts darba laiks
5. Kas darba devējam jānorāda noteikumos par darba grafiku sastādīšanu?
6. Kas jānorāda, ja nolīgts nepilns darba laiks vai grafiks nav paredzams?
7. Par darba grafiku koriģēšanu
8. Kas darba devējam jādara pirms virsstundu darba plānošanas?
9. “Darba laika uzskaites tabula” – izstrāde un nozīme grāmatvedībā
10. Darba devēja pienākumi saistībā ar “Darba laika uzskaites tabulu”
11. Kas darba devējam jānorāda noteikumos?
12. Darba laika uzskaite – instruments organizācijas caurskatāmībai
Darba laika plānošana ir process, kurā uzņēmums organizē, sadala un pārvalda darbinieku darba laiku, lai nodrošinātu optimālu resursu izmantošanu.
Pareiza darbinieku darba laika plānošana palīdz uzlabot darba organizāciju un palielina darba ražīgumu, lai uzņēmums varētu sekmīgāk strādāt, attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus.
Izšķir plānoto darba laiku (skats uz nākotni) un faktiski nostrādāto darba laiku (skats uz pagātni). Darba likums (DL) nosaka minimālās prasības darba laika uzskaitē.
- Plānoto darba laiku var noteikt darba grafikos, darba kārtības noteikumos vai darba līgumos (DL 130. pants).
- Faktiski nostrādāto darba laiku atspoguļo “Darba laika uzskaites tabulās”, kurās precīzi parāda katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku (DL 137. pants).
DL 40. panta otrā daļa nosaka darba līgumā obligāti ietveramo informāciju. Darba laika pareizai uzskaitei svarīgi pievērst uzmanību šīs daļas 4. un 7. punktam. Saskaņā ar 4. punktu darba līgumos jānorāda darba vieta. Tā var būt stacionāra, kura darba tiesisko attiecību laikā nemainās, vai mobila jeb mainīga.
Ja darbinieks jānodarbina vairākās struktūrvienībās, tas jāparedz darba līgumā. Savukārt 7. punkts uzliek par pienākumu darba līgumos norādīt nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams.
Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafiks ir mainīgs. Ziņas par darba laiku var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem. Šādā gadījumā darba devējs nodrošina, ka minētā informācija uzņēmuma darbiniekiem ir pieejama bez maksas, tā ir saprotama un pilnīga, viegli pieejama, arī izmantojot elektroniskos līdzekļus, tai skaitā tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas.
Darba laiks DL izpratnē ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.
Darba laika definīcijas pamatā ir divi nosacījumi:
1) darbinieks veic darba līgumā nolīgto darbu;
2) darbinieks atrodas darba devēja rīcībā.
Lai darbinieks zinātu, kad viņš atrodas darba devēja rīcībā, viņam jābūt informētam, kuras nedēļas dienas būs darba dienas, cikos darba laiks sāksies un cikos beigsies. Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā (DL 130. pants).
Ja darba laiks ir fiksēts, to var ierakstīt darba līgumā.
Piemērs. Darbiniekam noteikts normālais darba laiks, piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, brīvdienas – sestdienas, svētdienas un svētku dienas. Darba laiks 8 stundas dienā no 8.00 līdz 16.30, pirmssvētku dienās darba laiks 7 stundas dienā no 8.00 līdz 15.30. Pārtraukums no 12.00 līdz 12.30. Pārtraukumu neieskaita darba laikā, jo pārtraukumā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu.
Ja šiem darbiniekiem darba vieta ir stacionāra jeb nemainīga, tad darba grafikus sastādīt nav obligāti, jo arī bez tiem darbinieki ir skaidri un nepārprotami informēti, kuras ir darba dienas, cikos darba laiks sāksies un cikos beigsies. Šiem darbiniekiem nepieciešams sastādīt grafikus, ja darba devējs tajos vēlas atspoguļot vairāk informācijas, nekā to prasa DL 130. pants.
Piemēram, pie kura projekta būs jāstrādā, kurš pasūtījums būs jāveic u. c. Ja darba līgumā darba vieta ir minēta kā mainīga, tad darba devējam ir pienākums savlaicīgi informēt darbinieku par viņa darba veikšanas vietu un šo informāciju arī var iekļaut darba grafikos.
DL neparedz darba grafiku formu un saturu. Katrs darba devējs izstrādā savu politiku jeb noteikumus par darba grafiku sastādīšanu, ņemot vērā 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” prasības.
Notikumos par darba grafiku sastādīšanu darba devējs norāda:
- Kādiem jāizskatās darba grafikiem pēc formas. Darba devējs pats izvēlas praktiskus risinājumus, kā organizēt un plānot darbinieku darba laiku. Darba grafiku sastādīšanai var izmantot dažādas Excel tabulas, jau gatavus Excel šablonus vai specializētas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Horizon u. c.
- Kādu informāciju iekļaus darba grafikos. Bez darba laika sākuma un beigām grafikos var uzrādīt arī, kurā struktūrvienībā, nodaļā vai objektā būs jāstrādā, kurš projekts vai pasūtījums būs jāveic u. c.
- Kādus saīsinājumus lietos. Piemēram, B – brīvdiena, SD – svētku diena, A – ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, BKA – bērna kopšanas atvaļinājums u. c.
- Kura persona grafikus sastādīs. Tie var būt nodaļu vai struktūrvienību vadītāji, brigadieri, uzskaitveži, darba laika plānotāji u. c.
- Ar kuru personu grafiki ir jāsaskaņo. Ne vienmēr darba grafiki ar kādu ir jāsaskaņo. Tā nav obligāta prasība. Saskaņošana nepieciešama situācijās, kad uzņēmumam/iestādei ir vairākas nodaļas, struktūrvienības vai objekti un darbinieka prombūtnes laikā jāatrod aizvietotājs no citas nodaļas (struktūrvienības, objekta). Darba grafiku saskaņošana starp nodaļām (struktūrvienībām, objektiem) ļauj izvairīties no situācijas, kad darbinieku ieplāno nodarbināt vairākos posteņos vienlaicīgi. Sastādīto darba grafiku saskaņošana starp brigādēm ļauj pārliecināties, ka plānotais darba laiks nodrošinās darba nepārtrauktību. Atbilstoši darba specifikai un uzņēmuma lielumam var noteikt arī vairākus saskaņotājus. No labas pārvaldības viedokļa pārmērīga saskaņošana bez objektīva iemesla rada birokrātisku slogu un kontroles kvalitāti tas nepalielina.
- Kurš darba grafikus apstiprinās. Nelielos uzņēmumos tas ir vadītājs (valdes loceklis). Lielos uzņēmumos tas varētu būt speciālists, kurš plāno, vada un koordinē struktūrvienību darbu, organizē darba procesus visos objektos vai speciāli šim nolūkam pieņemti darbinieki, kuri uzņēmumā/iestādē organizē, sadala un pārvalda darbinieku darba laiku.
- Cik ilgam periodam darba grafikus sastādīs. Normatīvie akti šo jautājumu neregulē. Grafikus var sastādīt vienam mēnesim, vienai nedēļai vai, piemēram, 10 dienām jeb dekādei. Tas atkarīgs no konkrētā uzņēmuma/iestādes vajadzībām un veicamā darba specifikas. Darba grafikiem nav obligāti jāsākas mēneša 1. datumā un jābeidzas mēneša pēdējā datumā. Piemēram, ja darba grafikus plāno vienai nedēļai, tad plānošanas periods varētu būt no 2026. gada 30. marta (pirmdiena) līdz 5. aprīlim (svētdiena).
- Kā darbiniekus iepazīstinās ar darba grafikiem. Valsts darba inspekcija norādījusi, ka darbinieku iepazīstināšanas faktam ar darba grafikiem jābūt pierādāmam, lai izvairītos no strīdu gadījumiem. Darba grafikus var sastādīt papīra formā un darbiniekus ar tiem iepazīstināt pret parakstu. Grafikus var sastādīt elektroniski un darbiniekiem izsūtīt uz darba e-pastu. Ja izmanto specializētas darba laika uzskaites sistēmas, tad darbiniekiem var nodrošināt piekļuvi sistēmas informācijai.
- Kādā termiņā darbiniekus iepazīstinās ar darba grafikiem. DL precīzs termiņš noteikts tikai tiem darbiniekiem, kuriem nolīgts maiņu darbs: darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā (DL 139. pants). Visos pārējos gadījumos darba devējam ir pienākums laikus iepazīstināt darbiniekus ar darba grafikiem. “Iepazīstināt laikus” nozīmē iepazīstināt savlaicīgi, nevis pēdējā brīdī. Termiņam jābūt tādam, lai darbinieks savlaicīgi varētu plānot savu laiku un viņam nepastāvētu objektīvi šķēršļi pildīt darba pienākumus darba grafikā noteiktajā darba laikā.
- Citu informāciju, ko darba devējs uzskata par nepieciešamu.
Ja darbiniekam nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tad darba līgumā norāda:
- ka darba grafiks ir mainīgs;
- informāciju par nolīgto darba laiku;
- kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā;
- minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas (DL 40. panta otrās daļas 7. punkts).
Ja darba devējs ir paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku, tad darba grafiks šī likuma izpratnē ir precīzs laiks, kad darbinieks sāk un beidz darbu (DL 52. panta otrā daļa).
Plānotos darba grafikus var koriģēt, ja rodas šāda nepieciešamība:
- darbinieks saslimst un jānorīko aizvietotājs;
- kādam piešķirts atvaļinājums vai brīvdiena;
- mainās darba apjoms sadalījumā pa projektiem (pasūtījumiem);
- nepieciešams strādāt vairāk
Ja tiek plānots virsstundu darbs, tad pirms grafika sastādīšanas vai koriģēšanas darba devējs par to vienojas ar darbinieku rakstiski (DL 136. panta pirmā daļa).
Virsstundu darbs nav pieļaujams, ja darbinieks tam nepiekrīt. Darba apjomu var palielināt arī darbiniekiem, kuriem nolīgts nepilns darba laiks, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanos (DL 134. panta septītā daļa). Mainot informāciju iepriekš saskaņotā un apstiprinātā darba grafikā, to nepieciešams atkārtoti saskaņot un/vai apstiprināt, lai izvairītos no pārpratumiem.
Aizliegts grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ (DL 140. panta septītā daļa).
Nedrīkst automātiski pieņemt, ka plānotais darba grafiks ir tas pats, kas “Darba laika uzskaites tabula”, kurā parāda darbinieku faktiski nostrādātās stundas.
Darba grafikos kā minimālā informācija jānorāda darba laika sākums un beigas. Piemēram, vienam darbiniekam darbs sāksies 7.00 no rīta, bet otram darbiniekam – 14.00 pēcpusdienā, bet abi nostrādās šajā dienā 8 darba stundas. Abiem darbiniekiem “Darba laika uzskaites tabulā” parādīsies vienāda informācija – faktiski nostrādātās 8 stundas.
Algu grāmatvežiem darba samaksa jārēķina saskaņā ar dokumentu “Darba laika uzskaites tabula”, tas ir, nevis pēc plānotā darba laika, bet pēc faktiski nostrādātā darba laika.
Minimālās prasības šim dokumentam dotas DL 137. pantā: darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku.
Katrs darba devējs izstrādā savu politiku jeb noteikumus par dokumenta “Darba laika uzskaites tabula” izveidošanu, ņemot vērā 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” prasības.
- Kura persona ir atbildīgā par faktiskā darba laika uzskaiti un tabulas aizpildīšanu. Tie parasti ir darbu vadītāji, brigadieri vai jebkurš cits, kas seko līdz, lai darbinieks plānotajā dienā laicīgi ierastos darbā un pildītu darba uzdevumu. Darba devējs var izmantot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas, kas būtiski ietaupa laiku un atvieglo kontroles procesus.
- Kurš “Darba laika uzskaites tabulu” apstiprinās. Tā nav obligāta prasība. Algu grāmatveži informāciju no šīm tabulām izmantos darbinieku darba samaksas aprēķināšanai. Lai visi aprēķini būtu pareizi un precīzi, ieteicams izmantot “4-acu principu”, kad kāds pārbauda jeb apstiprina, ka informācija tabulās ir pilnīga un patiesa.
- Līdz kuram datumam “Darba laika uzskaites tabulas” jāiesniedz algu grāmatvežiem.
- Kādus saīsinājumus lietos. Lai algu grāmatveži varētu aprēķināt ne tikai darba algu, bet visus ienākumus, šajā dokumentā bez faktiski nostrādātām stundām atspoguļo arī atvaļinājumu dienas, darbnespējas dienas un jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama pilnīgai un precīzai darba samaksas aprēķināšanai. Parasti izmanto tos pašus saīsinājumus, ko darba grafikos.
- Kurā vietā tabulas glabāsies.
- Cik ilgi tabulas glabās. Skatīt “Grāmatvedības likums” 28. pantu Grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiks.
- Citu informāciju, ko darba devējs uzskata par nepieciešamu.
Gan plānotā, gan faktiskā darba laika uzskaite jāveic tā, lai būtu pārskatāma, saprotama, pierādāma un saglabājama. Šie dokumenti ir instruments, kas nodrošina darba organizācijas caurskatāmību. Precīza un pareiza darba laika uzskaite ir darba efektivitātes rādītājs, kas nodrošina likuma ievērošanu un tiesisko drošību. Neprecīza uzskaite var radīt strīdus ar darbiniekiem, administratīvos sodus no Valsts darba inspekcijas, reputācijas riskus, neparedzētus finanšu izdevumus.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja Horizon viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par Horizon piedāvājumu un iespējām – SPIEDIET ŠEIT.
Par podkāstu
Autors: Inga ZāleInga Zāle
Finanšu grāmatvedības speciāliste jau 26 gadus. Pasniedz grāmatvedības kursus iesācējiem. Ilggadēja lektore un izdevniecības "iŽurnāli" rakstu autore.
Rakstā par darba laika uzskaiti atradīsi:
1. Kas ir darba laika plānošana?
2. Kā atšķiras plānotais un faktiski nostrādātais darba laiks?
3. Kas jāzina par darba laika definīciju?
4. Par darba grafiku sastādīšanu, ja ir fiksēts darba laiks
5. Kas darba devējam jānorāda noteikumos par darba grafiku sastādīšanu?
6. Kas jānorāda, ja nolīgts nepilns darba laiks vai grafiks nav paredzams?
7. Par darba grafiku koriģēšanu
8. Kas darba devējam jādara pirms virsstundu darba plānošanas?
9. “Darba laika uzskaites tabula” – izstrāde un nozīme grāmatvedībā
10. Darba devēja pienākumi saistībā ar “Darba laika uzskaites tabulu”
11. Kas darba devējam jānorāda noteikumos?
12. Darba laika uzskaite – instruments organizācijas caurskatāmībai
Darba laika plānošana ir process, kurā uzņēmums organizē, sadala un pārvalda darbinieku darba laiku, lai nodrošinātu optimālu resursu izmantošanu.
Pareiza darbinieku darba laika plānošana palīdz uzlabot darba organizāciju un palielina darba ražīgumu, lai uzņēmums varētu sekmīgāk strādāt, attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus.
Izšķir plānoto darba laiku (skats uz nākotni) un faktiski nostrādāto darba laiku (skats uz pagātni). Darba likums (DL) nosaka minimālās prasības darba laika uzskaitē.
- Plānoto darba laiku var noteikt darba grafikos, darba kārtības noteikumos vai darba līgumos (DL 130. pants).
- Faktiski nostrādāto darba laiku atspoguļo “Darba laika uzskaites tabulās”, kurās precīzi parāda katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku (DL 137. pants).
DL 40. panta otrā daļa nosaka darba līgumā obligāti ietveramo informāciju. Darba laika pareizai uzskaitei svarīgi pievērst uzmanību šīs daļas 4. un 7. punktam. Saskaņā ar 4. punktu darba līgumos jānorāda darba vieta. Tā var būt stacionāra, kura darba tiesisko attiecību laikā nemainās, vai mobila jeb mainīga.
Ja darbinieks jānodarbina vairākās struktūrvienībās, tas jāparedz darba līgumā. Savukārt 7. punkts uzliek par pienākumu darba līgumos norādīt nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams.
Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafiks ir mainīgs. Ziņas par darba laiku var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem. Šādā gadījumā darba devējs nodrošina, ka minētā informācija uzņēmuma darbiniekiem ir pieejama bez maksas, tā ir saprotama un pilnīga, viegli pieejama, arī izmantojot elektroniskos līdzekļus, tai skaitā tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas.
Darba laiks DL izpratnē ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.
Darba laika definīcijas pamatā ir divi nosacījumi:
1) darbinieks veic darba līgumā nolīgto darbu;
2) darbinieks atrodas darba devēja rīcībā.
Lai darbinieks zinātu, kad viņš atrodas darba devēja rīcībā, viņam jābūt informētam, kuras nedēļas dienas būs darba dienas, cikos darba laiks sāksies un cikos beigsies. Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā (DL 130. pants).
Ja darba laiks ir fiksēts, to var ierakstīt darba līgumā.
Piemērs. Darbiniekam noteikts normālais darba laiks, piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, brīvdienas – sestdienas, svētdienas un svētku dienas. Darba laiks 8 stundas dienā no 8.00 līdz 16.30, pirmssvētku dienās darba laiks 7 stundas dienā no 8.00 līdz 15.30. Pārtraukums no 12.00 līdz 12.30. Pārtraukumu neieskaita darba laikā, jo pārtraukumā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu.
Ja šiem darbiniekiem darba vieta ir stacionāra jeb nemainīga, tad darba grafikus sastādīt nav obligāti, jo arī bez tiem darbinieki ir skaidri un nepārprotami informēti, kuras ir darba dienas, cikos darba laiks sāksies un cikos beigsies. Šiem darbiniekiem nepieciešams sastādīt grafikus, ja darba devējs tajos vēlas atspoguļot vairāk informācijas, nekā to prasa DL 130. pants.
Piemēram, pie kura projekta būs jāstrādā, kurš pasūtījums būs jāveic u. c. Ja darba līgumā darba vieta ir minēta kā mainīga, tad darba devējam ir pienākums savlaicīgi informēt darbinieku par viņa darba veikšanas vietu un šo informāciju arī var iekļaut darba grafikos.
DL neparedz darba grafiku formu un saturu. Katrs darba devējs izstrādā savu politiku jeb noteikumus par darba grafiku sastādīšanu, ņemot vērā 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” prasības.
Notikumos par darba grafiku sastādīšanu darba devējs norāda:
- Kādiem jāizskatās darba grafikiem pēc formas. Darba devējs pats izvēlas praktiskus risinājumus, kā organizēt un plānot darbinieku darba laiku. Darba grafiku sastādīšanai var izmantot dažādas Excel tabulas, jau gatavus Excel šablonus vai specializētas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Horizon u. c.
- Kādu informāciju iekļaus darba grafikos. Bez darba laika sākuma un beigām grafikos var uzrādīt arī, kurā struktūrvienībā, nodaļā vai objektā būs jāstrādā, kurš projekts vai pasūtījums būs jāveic u. c.
- Kādus saīsinājumus lietos. Piemēram, B – brīvdiena, SD – svētku diena, A – ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, BKA – bērna kopšanas atvaļinājums u. c.
- Kura persona grafikus sastādīs. Tie var būt nodaļu vai struktūrvienību vadītāji, brigadieri, uzskaitveži, darba laika plānotāji u. c.
- Ar kuru personu grafiki ir jāsaskaņo. Ne vienmēr darba grafiki ar kādu ir jāsaskaņo. Tā nav obligāta prasība. Saskaņošana nepieciešama situācijās, kad uzņēmumam/iestādei ir vairākas nodaļas, struktūrvienības vai objekti un darbinieka prombūtnes laikā jāatrod aizvietotājs no citas nodaļas (struktūrvienības, objekta). Darba grafiku saskaņošana starp nodaļām (struktūrvienībām, objektiem) ļauj izvairīties no situācijas, kad darbinieku ieplāno nodarbināt vairākos posteņos vienlaicīgi. Sastādīto darba grafiku saskaņošana starp brigādēm ļauj pārliecināties, ka plānotais darba laiks nodrošinās darba nepārtrauktību. Atbilstoši darba specifikai un uzņēmuma lielumam var noteikt arī vairākus saskaņotājus. No labas pārvaldības viedokļa pārmērīga saskaņošana bez objektīva iemesla rada birokrātisku slogu un kontroles kvalitāti tas nepalielina.
- Kurš darba grafikus apstiprinās. Nelielos uzņēmumos tas ir vadītājs (valdes loceklis). Lielos uzņēmumos tas varētu būt speciālists, kurš plāno, vada un koordinē struktūrvienību darbu, organizē darba procesus visos objektos vai speciāli šim nolūkam pieņemti darbinieki, kuri uzņēmumā/iestādē organizē, sadala un pārvalda darbinieku darba laiku.
- Cik ilgam periodam darba grafikus sastādīs. Normatīvie akti šo jautājumu neregulē. Grafikus var sastādīt vienam mēnesim, vienai nedēļai vai, piemēram, 10 dienām jeb dekādei. Tas atkarīgs no konkrētā uzņēmuma/iestādes vajadzībām un veicamā darba specifikas. Darba grafikiem nav obligāti jāsākas mēneša 1. datumā un jābeidzas mēneša pēdējā datumā. Piemēram, ja darba grafikus plāno vienai nedēļai, tad plānošanas periods varētu būt no 2026. gada 30. marta (pirmdiena) līdz 5. aprīlim (svētdiena).
- Kā darbiniekus iepazīstinās ar darba grafikiem. Valsts darba inspekcija norādījusi, ka darbinieku iepazīstināšanas faktam ar darba grafikiem jābūt pierādāmam, lai izvairītos no strīdu gadījumiem. Darba grafikus var sastādīt papīra formā un darbiniekus ar tiem iepazīstināt pret parakstu. Grafikus var sastādīt elektroniski un darbiniekiem izsūtīt uz darba e-pastu. Ja izmanto specializētas darba laika uzskaites sistēmas, tad darbiniekiem var nodrošināt piekļuvi sistēmas informācijai.
- Kādā termiņā darbiniekus iepazīstinās ar darba grafikiem. DL precīzs termiņš noteikts tikai tiem darbiniekiem, kuriem nolīgts maiņu darbs: darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā (DL 139. pants). Visos pārējos gadījumos darba devējam ir pienākums laikus iepazīstināt darbiniekus ar darba grafikiem. “Iepazīstināt laikus” nozīmē iepazīstināt savlaicīgi, nevis pēdējā brīdī. Termiņam jābūt tādam, lai darbinieks savlaicīgi varētu plānot savu laiku un viņam nepastāvētu objektīvi šķēršļi pildīt darba pienākumus darba grafikā noteiktajā darba laikā.
- Citu informāciju, ko darba devējs uzskata par nepieciešamu.
Ja darbiniekam nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tad darba līgumā norāda:
- ka darba grafiks ir mainīgs;
- informāciju par nolīgto darba laiku;
- kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā;
- minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas (DL 40. panta otrās daļas 7. punkts).
Ja darba devējs ir paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku, tad darba grafiks šī likuma izpratnē ir precīzs laiks, kad darbinieks sāk un beidz darbu (DL 52. panta otrā daļa).
Plānotos darba grafikus var koriģēt, ja rodas šāda nepieciešamība:
- darbinieks saslimst un jānorīko aizvietotājs;
- kādam piešķirts atvaļinājums vai brīvdiena;
- mainās darba apjoms sadalījumā pa projektiem (pasūtījumiem);
- nepieciešams strādāt vairāk
Ja tiek plānots virsstundu darbs, tad pirms grafika sastādīšanas vai koriģēšanas darba devējs par to vienojas ar darbinieku rakstiski (DL 136. panta pirmā daļa).
Virsstundu darbs nav pieļaujams, ja darbinieks tam nepiekrīt. Darba apjomu var palielināt arī darbiniekiem, kuriem nolīgts nepilns darba laiks, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanos (DL 134. panta septītā daļa). Mainot informāciju iepriekš saskaņotā un apstiprinātā darba grafikā, to nepieciešams atkārtoti saskaņot un/vai apstiprināt, lai izvairītos no pārpratumiem.
Aizliegts grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ (DL 140. panta septītā daļa).
Nedrīkst automātiski pieņemt, ka plānotais darba grafiks ir tas pats, kas “Darba laika uzskaites tabula”, kurā parāda darbinieku faktiski nostrādātās stundas.
Darba grafikos kā minimālā informācija jānorāda darba laika sākums un beigas. Piemēram, vienam darbiniekam darbs sāksies 7.00 no rīta, bet otram darbiniekam – 14.00 pēcpusdienā, bet abi nostrādās šajā dienā 8 darba stundas. Abiem darbiniekiem “Darba laika uzskaites tabulā” parādīsies vienāda informācija – faktiski nostrādātās 8 stundas.
Algu grāmatvežiem darba samaksa jārēķina saskaņā ar dokumentu “Darba laika uzskaites tabula”, tas ir, nevis pēc plānotā darba laika, bet pēc faktiski nostrādātā darba laika.
Minimālās prasības šim dokumentam dotas DL 137. pantā: darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku.
Katrs darba devējs izstrādā savu politiku jeb noteikumus par dokumenta “Darba laika uzskaites tabula” izveidošanu, ņemot vērā 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” prasības.
- Kura persona ir atbildīgā par faktiskā darba laika uzskaiti un tabulas aizpildīšanu. Tie parasti ir darbu vadītāji, brigadieri vai jebkurš cits, kas seko līdz, lai darbinieks plānotajā dienā laicīgi ierastos darbā un pildītu darba uzdevumu. Darba devējs var izmantot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas, kas būtiski ietaupa laiku un atvieglo kontroles procesus.
- Kurš “Darba laika uzskaites tabulu” apstiprinās. Tā nav obligāta prasība. Algu grāmatveži informāciju no šīm tabulām izmantos darbinieku darba samaksas aprēķināšanai. Lai visi aprēķini būtu pareizi un precīzi, ieteicams izmantot “4-acu principu”, kad kāds pārbauda jeb apstiprina, ka informācija tabulās ir pilnīga un patiesa.
- Līdz kuram datumam “Darba laika uzskaites tabulas” jāiesniedz algu grāmatvežiem.
- Kādus saīsinājumus lietos. Lai algu grāmatveži varētu aprēķināt ne tikai darba algu, bet visus ienākumus, šajā dokumentā bez faktiski nostrādātām stundām atspoguļo arī atvaļinājumu dienas, darbnespējas dienas un jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama pilnīgai un precīzai darba samaksas aprēķināšanai. Parasti izmanto tos pašus saīsinājumus, ko darba grafikos.
- Kurā vietā tabulas glabāsies.
- Cik ilgi tabulas glabās. Skatīt “Grāmatvedības likums” 28. pantu Grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiks.
- Citu informāciju, ko darba devējs uzskata par nepieciešamu.
Gan plānotā, gan faktiskā darba laika uzskaite jāveic tā, lai būtu pārskatāma, saprotama, pierādāma un saglabājama. Šie dokumenti ir instruments, kas nodrošina darba organizācijas caurskatāmību. Precīza un pareiza darba laika uzskaite ir darba efektivitātes rādītājs, kas nodrošina likuma ievērošanu un tiesisko drošību. Neprecīza uzskaite var radīt strīdus ar darbiniekiem, administratīvos sodus no Valsts darba inspekcijas, reputācijas riskus, neparedzētus finanšu izdevumus.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja Horizon viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par Horizon piedāvājumu un iespējām – SPIEDIET ŠEIT.
DIGITEV podkāsts
- Kas patiesībā ir tik bieži skandinātais vārds - digitalizācija?
- Kāpēc joprojām Latvijas uzņēmumi ir digitalizācijas sākumposmā?
- Kā digitalizācija ietekmēs uzņēmumu nākotni?
- Kā iegūt maksimālu laika un finansiālo atdevi no digitalizācijas iespējām?
Uz šiem un citiem nozarē aktuālajiem jautājumiem podkāsta vadītāji kopā ar dažādu nozaru Latvijas uzņēmumiem un valsts iestādēm meklēs atbildes, cenšoties noņemt ar digitalizāciju saistīto mītu un noslēpumainības plīvuru.
Nataļja Griškova
%20(1).png)
.png)
.png)
.png)
.png)
.png)
.png)
.png)
.jpg)
.jpg)
%20(3).png)
