Nodokļu un grāmatvedības izmaiņas 2026. gada 1. ceturksnī

Ieskaties iFinanses ekspertu sagatavotajā kopsavilkumā par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2026. gada pirmajā ceturksnī.

Article

Nodokļu un grāmatvedības izmaiņas 2026. gada 1. ceturksnī

Ieskaties iFinanses ekspertu sagatavotajā kopsavilkumā par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2026. gada pirmajā ceturksnī.

Article

Heading

Ieskaties iFinanses ekspertu sagatavotajā kopsavilkumā par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2026. gada pirmajā ceturksnī.

Grāmatvežu ekspresis

Article

Nodokļu un grāmatvedības izmaiņas 2026. gada 1. ceturksnī

Ieskaties iFinanses ekspertu sagatavotajā kopsavilkumā par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2026. gada pirmajā ceturksnī.

Grāmatvežu ekspresis

Autors: iFinanses

Kādas izmaiņas 2026. gada pirmajā ceturksnī norisinājās grāmatvedības, nodokļu, darbinieku un vadības virzienos?


Rakstā atradīsi:

1. Pieņemti grozījumi Grāmatvedības likumā

2. Stājušies spēkā grozījumi kases aparātu lietošanas kārtībā

3. Nekustamā īpašuma izīrētājiem būs izmaiņas nodokļa piemērošanā

4. Drīkst elektroauto uzlādēt mājās

5. Uz 3 mēnešiem samazina akcīzes nodokli dīzeļdegvielai

6. Sagatavoti kārtējie grozījumi, lai sakārtotu PVN pārrobežu darījumos

7. Būs izmaiņas tonnāžas nodokļa piemērošanā

8. Sagatavots darba samaksas pārredzamības likums

9. Profesiju klasifikatorā plānots iekļaut jaunas profesijas

10. No 2026.gada 1.janvāra jaunas robežvērtības iepirkumos

11. Publisko iepirkumu reforma turpina virzību

12. Ierēdņiem uz iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās

13. Parādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka


GRĀMATVEDĪBA

Pieņemti grozījumi Grāmatvedības likumā

Lai paplašinātu Grāmatvedības likuma subjektu loku, tajā iekļaujot arī dzīvokļu īpašnieku kopības, kā arī nodrošinātu publiskojamo nodrošinātu publiskojamo finanšu un ilgtspējas informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam un precizētu likuma subjektu loku, Saeima 2026.gada 26.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā.

Grozījumi papildina likumu ar jaunu 18.1pantu, nosakot, ka Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjektiem publiskojamie dokumenti no 2028.gada 10.janvāra jānodod Eiropas vienotajam piekļuves punktam, kas izveidots saskaņā ar regulu 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju. Dokumentus Eiropas vienotajam piekļuves punktam nodos Ministru kabineta (MK) noteiktā informācijas vākšanas struktūra.

Prasība attieksies uz vadības ziņojumiem un konsolidētajiem vadības ziņojumiem, finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem, revīzijas ziņojumiem, ilgtspējas ziņojumiem un to apliecinājumiem, kā arī paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm. Informācija būs jāiesniedz strukturētā, datu izgūšanai piemērotā vai mašīnlasāmā formātā, pievienojot regulā noteiktos metadatus, tostarp par uzņēmuma identitāti, lieluma kategoriju, darbības nozari, informācijas veidu un personas datu esību.

MK līdz 2027.gada 1.oktobrim jānosaka informācijas vākšanas struktūra, kas nodrošinās dokumentu nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.

Vienlaikus grozījumi precizē likuma subjektu loku, paplašinot to attiecībā uz citām publiskām personām

Stājušies spēkā grozījumi kases aparātu lietošanas kārtībā

Lai precizētu regulējumu un normas piemērotu aktuālajai nodokļu administrēšanas praksei, 2025.gada 29.decembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”.

Grozījumi atceļ pienākumu taksometru skaitītāju lietotājiem darbdienas beigās iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) taksometra skaitītāja žurnāla kopsavilkuma informāciju. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.405 “Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru” informācija par katru braucienu jau tiek sniegta VID tiešsaistes režīmā saskaņā ar pasažieru komercpārvadājumu regulējumu, tiek novērsta datu dubulta iesniegšana.

Noteikumi papildināti ar normām, kas ļauj VID izslēgt no vienotās datubāzes elektroniskās ierīces un iekārtas arī gadījumos, ja lietotājs nav apstiprinājis apkalpojošā dienesta iesniegto informāciju par ierīces lietošanas izbeigšanu MK noteikumu Nr.96 32.punktā paredzētajā kārtībā. Tas nodrošina datu aktualitāti un uzlabo uzraudzības efektivitāti.

Vienlaikus ieviesta jauna speciālā kārtība kases sistēmu lietotājiem ar augstāko VID nodokļu maksātāju reitinga līmeni, kas noteikta, pamatojoties uz likuma par NN 18.panta regulējumu. Šādiem lietotājiem paredzēta iespēja nebūtisku kases sistēmas programmas izmaiņu gadījumā veikt atbilstības pārbaudi retāk – līdz 12 mēnešu laikā.

Grozījumi precizē kārtību, kādā apdrošināšanas izplatītāji, kredītiestādes un Latvijas Banka var nelietot kases aparātus, ņemot vērā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma terminoloģiju un mūsdienu bezskaidras naudas norēķinu praksi. Jaunais regulējums stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī, paredzot pārejas periodu nozares dalībniekiem.

NODOKĻI

Nekustamā īpašuma izīrētājiem būs izmaiņas nodokļa piemērošanā

Personas, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums, var izvēlēties īres/nomas maksas ieņēmumiem piemērot īpašo likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto nodokļa režīmu – nereģistrēto saimniecisko darbību, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokli maksāt 10% apmērā. Šobrīd likumā paredzētas būtiskas izmaiņas nereģistrētās saimnieciskās darbības piemērošanā.

Būtiskas un iepriecinošas izmaiņas paredzētas likuma 11.pantā - tas papildināts ar 12.1daļu, kas paredz, ka turpmāk paziņotās saimnieciskās darbības ieņēmumos netiks ietverti maksājumi trešajām personām, kas saistīti ar īpašuma izmantošanu un nerada īpašuma vērtības pieaugumu, piemēram, komunālie maksājumi par elektrību vai ūdeni. Tas nozīmē, ka, piemēram, telpu iznomāšanas gadījumā ar nodokli apliekams būs tikai līgumā noteiktais nomas maksas apmērs.

Vienlaikus, lai mazinātu nodokļu optimizācijas riskus, likuma 8.pants papildināts ar 2.17daļu, kas nosaka, ka gadījumos, kad persona ar paziņoto saimniecisko darbību slēdz darījumus ar uzņēmumu, kurā tā ir amatpersona, darbinieks vai saistīta persona, un darījuma vērtība pārsniedz tirgus cenu, pārsniegums tiks aplikts ar algas nodokli.

VID nodokļu administrēšanas praksē ir konstatējis, ka šādas situācijas bieži rodas nekustamā īpašuma un kustamās mantas iznomāšanas darījumos, kuros iespējama darba samaksas slēpšana, izmantojot nepamatoti augstas nomas maksas.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt godīgu nodokļu piemērošanu un novērst paziņotās saimnieciskās darbības izmantošanu nodokļu apiešanai.

Likuma grozījumi janvārī nodoti saskaņošanai ministrijām. Grozījumi vēl jāpieņem valdībā un Saiemā.

Drīkst elektroauto uzlādēt mājās

Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” noteikta kārtība, kādā darbinieki drīkst mājās veikt elektroauto uzlādi, un noteikts apjoms kompensācijai, par kuru nepiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to ir atrisināta fundamentāla problēma, jo līdz šim nebija noteikti kritēriji patēriņa aprēķināšanai.

Grozījumi paredz, ka izdevumu kompensācijas apjoms par darbinieka dzīvesvietā veikto elektroenerģijas uzlādi darba devējam piederošam transportlīdzeklim tiek noteikts, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu mēnesī saskaņā ar ražotāja izsniegtajā transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā (“EC Certificate of Conformity”) norādīto augstāko elektroenerģijas patēriņa normu, kura nav pārsniegta vairāk par 20%.

Tāpat obligāts nosacījums ir elektroenerģijas kompensēšanas kārtību noteikt uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos. Iekšējos dokumentos jānosaka kārtība, kādā kompensē to izdevumu daļu, kas attiecas uz elektroenerģijas uzlādi transportlīdzeklim (nosakot izdevumu daļu, darba devējs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, samazina kompensējamās elektroenerģijas daļu par elektroenerģijas daudzumu, kas atbilst transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādes apjomam citā veidā (tajā skaitā darba vietā vai publiski pieejamā uzlādes stacijā)). Ja transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi var veikt arī darba vietā, uzņēmums izstrādā uzlādes iekšējās vadlīnijas un nodrošina atsevišķu uzskaites kārtību par šī transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi darba vietā.

Grozījumi stājās spēkā 2025.gada 23.decembrī.

Uz 3 mēnešiem samazina akcīzes nodokli dīzeļdegvielai

Saeima 26.martā galīgajā lasījumā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem, informē Saeima.

Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai – no līdzšinējiem 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.

Pieņemtā regulējuma mērķis ir mazināt degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību izdevumiem, uzņēmējdarbības izmaksām un kopējo inflācijas līmeni.

Sagatavoti kārtējie grozījumi, lai sakārtotu PVN pārrobežu darījumos

Finanšu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, precizējot preču tālpārdošanas definīciju, piegādes vietas noteikšanu, kā arī OSS (one stop shop) un IOSS (import one stop shop) režīmu piemērošanu.

Grozījumi paredz pilnveidot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu atbilstoši direktīvai 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā, prasībām. Grozījumi skar vairākus Pievienotās vērtības nodokļa likuma pantus, tostarp 6., 13.1, 27., 137. un 8.1pantu.

Vienlaikus paredzēts paplašināt īpašo PVN režīmu tvērumu, tostarp OSS ārpussavienības režīmu, OSS savienības režīmu un precizēt IOSS režīma piemērošanu, kā arī pilnveidot PVN atmaksas kārtību.

Atsevišķi grozījumi paredz noteikt PVN 0% likmes piemērošanu darījumiem instrumenta “Rīcība Eiropas drošības labā, stiprinot Eiropas aizsardzības industriju” ietvaros, papildinot likuma 45. un 50.pantu, kā arī pilnveidot PVN piemērošanu akcīzes precēm diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.

Būs izmaiņas tonnāžas nodokļa piemērošanā

Lai pilnveidotu tonnāžas nodokļa piemērošanas regulējumu Latvijā un saskaņotu to ar Eiropas Savienības tiesību prasībām, publiskajai apspriešanai nodoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai tonnāžas nodokļa režīmu Latvijā varētu saglabāt un turpināt piemērot arī pēc 2027.gada 1.janvāra.

Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Latvijas iestāžu un Eiropas Komisijas (EK) panākto vienošanos, ka nepieciešamie grozījumi jāpieņem un tiem jāstājas spēkā no 2027.gada 1.janvāra. Vienlaikus panākta vienošanās, ka pēc grozījumu veikšanas tonnāžas nodokļa shēma Latvijā varēs palikt spēkā līdz 2031.gada 31.decembrim. Ja Latvija vēlēsies režīmu turpināt arī pēc šī termiņa, būs jāiesniedz jauns valsts atbalsta paziņojums EK.

Grozījumi paredz noteikt, ka tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests līdz 2031.gada 31.decembrim ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu. Vienlaikus paredzēts, ka šis statuss saglabājas vismaz 10 gadus, un konkrētajos gadījumos – līdz pat 2042.gada 1.janvārim.

Grozījumi arī precizē tonnāžas nodokļa aprēķināšanas kārtību, izslēdzot iespēju to saistīt ar kuģa faktisko ekspluatācijas dienu skaitu, tādējādi nodrošinot atbilstību EK vadlīnijām, kas paredz tonnāžas nodokļa piemērošanu neatkarīgi no uzņēmuma faktiskajiem ienākumiem vai zaudējumiem.

Būtiskas izmaiņas paredzētas arī tonnāžas nodokļa likmēs. Plānots palielināt piemērojamos koeficientus, lai tie būtu samērīgi ar citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs apstiprinātajām shēmām. Vienlaikus Latvijā paredzētās likmes saglabāsies zemākas nekā ES vidējais līmenis, tostarp salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.

DARBINIEKI

Sagatavots darba samaksas pārredzamības likums

Lai pārņemtu direktīvas prasības, sagatavots Darba samaksas pārredzamības likums, kura normas par vienlīdzīgu darba samaksu prevalēs pār vispārīgajām un agrāk pieņemtajām tiesību normām. Likumprojekts nodots publiskajai apspriešanai, kas turpinājās līdz 9.aprīlim.

Likumprojekts “Darba samaksas pārredzamības likums” izstrādāts, lai pārņemtu prasības, kas noteiktas direktīvā 2023/970 par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu.

Likums attieksies uz visiem darba devējiem un nodarbinātajiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un nodarbinātajiem, kuri darba devēja vadībā pret atlīdzību veic noteiktu darbu, kā arī pretendentiem visās nodarbinātības jomās jebkurā tautsaimniecības nozarē. Likumā ietvertais regulējums attieksies arī uz civildienestā esošām personām, profesionālo dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā, militāro dienestu, valsts varas pārstāvjiem – tiesnešiem, prokuroriem u. c.

Direktīva tika pieņemta 2023.gada 10.maijā un Eiropas Savienības dalībvalstīm tās prasības nacionālajos tiesību aktos jāpārņem līdz 2026.gada 7.jūnijam. Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka vispārīgu tiesisko ietvaru vienlīdzīgas darba samaksas principa nodrošināšanai, tomēr direktīva paredz papildu noteikumus, kas nodrošinātu vēl efektīvāku vienlīdzīgas darba samaksas principa iedzīvināšanu praksē, tādēļ nepieciešams noteikt atbilstošu, skaidru regulējumu nacionālajos tiesību aktos. Likumprojektā ir ietverts viss nepieciešamais regulējums direktīvā noteikto saistību pārņemšanai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likuma autori – Labklājības ministrija – skaidro, ka tajā noteiktie saistoši pasākumi uzlabos darba samaksas pārredzamību, mudinās darba devējus pārskatīt savas darba samaksas struktūras ar mērķi nodrošināt vienādu samaksu sievietēm un vīriešiem, kas veic tādu pašu vai vienādas vērtības darbu, un ļaus no diskriminācijas cietušajiem nodarbinātajiem īstenot viņu tiesības uz vienādu darba samaksu.

Profesiju klasifikatorā plānots iekļaut jaunas profesijas

Lai Profesiju klasifikators atspoguļotu aktuālās darba tirgus tendences un atbilstu starptautiskajiem standartiem, sagatavoti un saskaņošanai nodoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”.

Plānots papildināt klasifikatoru ar profesiju:

  • “Digitālās transformācijas stratēģiskais vadītājs” (kods: 1330 12);
  • “Investoru attiecību vadītājs” (kods: 2431 19);
  • “Likmju pieņemšanas operators” (kods: 4212 06);
  • “Ģeotelpisko datu inženieris” (kods: 2165 11);
  • “Ģeotelpiskās informācijas inženieris” (kods: 2165 12);
  • “Kiberdrošības tehniķis” (kods: 3512 05);
  • “Psihoanalītiķis” (kods: 5329 05);
  • “Ģimenes asistents” (kods: 3412 13).

Izmaiņas:

  • profesija “Surdotulks” (kods: 2643 15) tiek pārdēvēta par profesiju “Zīmju valodas tulks” (kods: 2643 15);
  • no klasifikatora svītrota profesija “Asistents personām ar dzirdes traucējumiem” (kods: 5162 03);
  • profesijai “Uzvedības analītiķis” profesijas kods tiek mainīts no 3412 10 uz 5329 06;
  • profesijai “Uzvedības analītiķa asistents” profesijas kods tiek mainīts no 3412 11 uz 5329 07;
  • profesijai “Uzvedības analītiķa supervizors” profesijas kods tiek mainīts no 3412 12 uz 5329 08.

Grozījumi vēl jāpieņem valdībā.

VADĪBA

No 2026.gada 1.janvāra jaunas robežvērtības iepirkumos

2026.gada 1.janvārī stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām”.

Ar grozījumiem tiek atjaunotas un precizētas līgumcenu robežvērtības publiskajos iepirkumos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumos, publiskās un privātās partnerības projektos, kā arī aizsardzības un drošības jomas iepirkumos.

Turpmāk lielākajā daļā gadījumu:

  • publisko būvdarbu līgumiem robežvērtība noteikta 5 404 000 eiro apmērā;
  • piegādes un pakalpojumu līgumiem – 140 000 eiro vai 432 000 eiro, atkarībā no iepirkuma veida;
  • atsevišķiem pakalpojumu līgumiem – līdz 750 000 eiro vai 1 000 000 eiro.

Izmaiņas nodrošina atbilstību aktuālajām Eiropas Savienības prasībām un vienotu pieeju iepirkumu piemērošanā dažādās nozarēs.

Publisko iepirkumu reforma turpina virzību

Lai uzlabotu iepirkumu efektivitāti, caurskatāmību, konkurenci un atbilstību starptautiskajiem standartiem, Saeima 2026.gada 26.februārī 2.lasījumā atbalstījusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Grozījumi paredz stiprināt pasūtītāju atbildību, nosakot, ka pasūtītājs ir atbildīgs par iepirkumu efektivitāti un rīkojas saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu. Tāpat likuma mērķis papildināts ar ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanu.

Plānots ieviest jaunu regulējumu iepirkumiem, kuriem nepiemēro pilnās iepirkuma procedūras, nosakot pienākumu regulāri publicēt informāciju par noslēgtajiem līgumiem un to izpildi. Saglabātas arī piegādātāju tiesības pārsūdzēt lēmumus tiesā.

Vienlaikus precizēti likuma piemērošanas izņēmumi, tostarp attiecībā uz noteiktiem juridiskajiem pakalpojumiem un valsts apdraudējuma situācijās nepieciešamo rezervju nodrošināšanu.

Grozījumi vēl jāpieņem 3. lasījumā.

Ierēdņiem uz iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās

Iestādēm uz privātpersonu iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā, to paredz 2026.gada 5.februārī pieņemtie grozījumi Iesniegumu likumā, informē Saeima.

Patlaban iestādēm atbilde jāsniedz ne vēlāk kā mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.

Ja atbildes sagatavošanai iestādei būs nepieciešams iegūt papildu datus, sazināties ar citām iestādēm vai analizēt un apstrādāt apjomīgu informāciju, iestāde varēs atbildēt mēneša laikā.

Tāpat izmaiņas noteic, ka iestāde 5 darba dienu laikā iesniegumu, kas nav tās kompetencē, varēs pārsūtīt citai iestādei, informējot par to iesniedzēju. Līdz šim termiņš bija 7 darbdienas. Savukārt gadījumos, kad tas būs lietderīgāk, iestāde varēs iesniegumu nepārsūtīt, bet informēt iesniedzēju, kurai citai iestādei tas būtu adresējams.

Grozījumi stājās spēkā 2026.gada 1.martā.

Parādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka

Būtiski paātrinās parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda, to paredz 2026.gada 20.janvārī valdībā atbalstītie grozījumi Civilprocesa likumā.

Plānotās izmaiņas paredz saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtības pilnīgu automatizāciju Tiesu informatīvajā sistēmā bezstrīdus lietās, kurās parādnieks atzīst parādu un netiek izšķirts tiesību strīds pēc būtības lietās. Sistēma nodrošinās pieteikumu pieņemšanu, formālo datu pārbaudi un paziņojumu nosūtīšanu, balstoties uz likumā noteiktiem kritērijiem. Šādos gadījumos netiek vērtēta parāda pamatotība, pierādījumi vai pušu argumenti, un procesa rezultāts ir atkarīgs no noteikto kritēriju izpildes un parādnieka reakcijas.

Automatizācija ļaus tiesām vairāk resursu veltīt lietām, kurās pastāv reāls strīds. Lēmumi tiks ģenerēti tiešsaistē un apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu.

Plānots, ka jaunais automatizētais risinājums sāks darboties 2026.gadā. Tas padarīs parādu piedziņas procesu ātrāku, vienkāršāku un mūsdienīgāku, vienlaikus neietekmējot personām pieejamo tiesību un pienākumu apjomu, jo nemaina saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtības procesu pēc būtības. Izmaiņas mazinās birokrātisko slogu un izmaksas, nodrošinot sabiedrībai skaidrāku un efektīvāku parādu piedziņas kārtību.


Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar HRM Idea izdevēja Horizon viedokli. Par rakstā minēto faktu pareizību atbild raksta autors. Ja vēlaties uzzināt vairāk par mūsu digitalizācijas risinājumiem personāla jomā, aicinām apmeklēt produktu lapas:

HoP – darbinieku pašapkalpošanās » 
Numo - darba laika plānošana »

Horizon - resursu vadības programma »

Saistītais saturs